Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Gaidis, Didzis

Karš un mēs

Sallija Benfelde
15:51
09.09.2022
2

Pirms ziemas mums visiem, protams, pats galvenais jautājums ir par to, kā samaksāsim rēķinus un vai pietiks gāzes un cita veida kurināmā.

Visgrūtāk klāsies vientuļajiem pensionāriem ar mazajām pensijām, invalīdiem un daudzbērnu ģimenēm. Cēsīs, piemēram, siltumenerģijas tarifu plāno palielināt par 83,3% un siltum­enerģijas gala tarifu no 1.oktobra plānots palielināt no 80,15 līdz 146,95 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa. Uzņēmums “Adven Latvia” skaidro, ka tas ir saistīts tikai ar kurināmā izmaksu palielinājumu. Uzņēmums pieder Somijas “Adven BSS”. Pagā­jušajā gadā kompānijas apgrozījums bija 490 140 eiro, savukārt zaudējumi bija 174 535 eiro, liecina informācija “Firmas.lv”. Savukārt AS “Latvenergo” pirmajā pusgadā peļņa pieaugusi 2,5 reizes, un tas galvenokārt ir saistīts ar augstākām elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus cenām. 2022.gada pirmajā pusgadā turpinājās cenu kāpums energoresursu tirgos, dabasgāzes cenai pieaugot aptuveni 4,6 reizes, savukārt elektroenerģijas cenai Baltijā – trīs reizes, salīdzinot ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā. Peļņa pirmajā pusgadā, kā ierasts, ir augstāka par gada otro pusi, jo pavasara periodā lielākas pieteces dēļ tiek saražots būtiski vairāk elektroenerģijas Daugavas hidroelektrostacijās (HES). Bet AS “Latvenergo” un AS “Latvijas valsts meži” (LVM) kopuzņēmums SIA “Latvijas vēja parki” elektroenerģiju varētu sākt ražot 2026.gadā.

Bet Ukrainā kopš Krievijas iebrukuma gājuši bojā 379 bērni, ievainoti vairāk nekā 753, bet pazuduši bez vēsts – 230 bērni. Ukrainas Ģenerālprokuratūra arī ziņo, ka deportēti 7297 bērni, bet tie nav galīgie skaitļi.

Tikmēr kopš Ukrainas kara sākuma Latvijā 761 Krievijas pilsonim anulēta uzturēšanās atļauja. Kā zināms, atbilstoši datiem uz 12.augustu Krievijas pilsoņiem ir 9189 derīgas termiņuzturēšanās atļaujas, tostarp 1820 izsniegtas saistībā ar investīcijām. Baltkrie­vijas pilsoņiem ir 2432 derīgas termiņuzturēšanās atļaujas, to­starp 65 saistībā ar investīcijām.

Krievijā norit tiesas sēde žurnālistam Ivanam Safronovam, kurš tiek apsūdzēts “valsts nodevībā” un kuram prokurors pieprasa 24 gadu apcietinājumu. Vērotāji uzskata, ka apsūdzība slepenas informācijas nodošanā Vācijas politologam ir safabricēta un ka patiesais iemesls ir Safronova rakstītais un publicētais medijos.

Starptautisku sašutumu izraisījis starptautiskās nevalstiskās organizācijas cilvēktiesību aizsardzībai “Amnesty Internatio­nal”(AI) ziņojums par Ukrainu, kurā tai tiek pārmesta savu civil­iedzīvotāju apdraudēšana, izliekoties neredzam Krievijas zvērības un jebkuru starptautisku likumu un konvenciju neievērošanu. Ziņojums liek domāt par Krie­vijas ietekmi un tās interešu aizstāvību, diskreditējot ne tikai pašu organizāciju, bet metot arī ēnu uz cilvēktiesību principiem. Latvijas Ārlietu ministrijas viedoklis par šo ziņojumu bija skaidrs un nepārprotams: “Ār­lietu ministrija ir iepazinusies ar AI ziņojuma secinājumiem, kas publicēti organizācijas 4. augusta preses relīzē. Relīze un tajā ietvertie secinājumi ir uzkrītoši vienpusēji un Krievijas propagandas vēstījumu atbalstoši. Būtisks ir fakts, ka pēc relīzes publicēšanas no amata atkāpusies AI Ukrainas biroja vadītāja, ar kuru informācijas sagatavošana nav bijusi saskaņota. Tas liek šau­bīties par ziņojuma izstrādes procesā izmantotajām metodēm, kā arī tā kopējo kvalitāti un objektivitāti. Ziņojuma secinājumi ir arī plaši kritizēti starptautiski.”

Notikumu pārskatu varētu turpināt, bet karš ir ietekmējis un ietekmēs dzīvi visās valstīs arī tad, ja to negribam atzīt. Ir svarīgi mums nezaudēt cilvēcību, jo negatīvā informācija nogurdina un citu sāpes vairs negribas redzēt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
22

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
22

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
18

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
19

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
15

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
38

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi