Ik gadu 1. oktobrī tiek atzīmēta Starptautiskā senioru diena. Lai seniori justos labi, būtu izprasti un varētu būt aktīvi, neskatoties uz veselības problēmām, būtiska ir ne tikai viņu pašu vēlme iesaistīties un būt aktīviem, bet arī līdzcilvēku un pašvaldības iesaiste.
Jaunpiebalgas pensionāru kluba “Harmonija” vadītāja Regīna Belte atzīst, ka kovids izmainījis daudzas brīnišķīgas tradīcijas, un apliecina, cik svarīgi senioriem būt sadzirdētiem, uzrunātiem, iesaistītiem:
“Pirms pandēmijas arī mums, senioriem, dzīve pulsēja: gan paši regulāri tikāmies, sanācām ap divdesmit cilvēku, rīkojām tēmu vakarus, citus pasākumus, arī svētkos. Mums bija savs teātris, ansamblis, regulāri izbraukumi. Ekskursijās patīk braukt visiem, jo īpaši, ja piedomāts, ka daudz var redzēt, bet staigāt nepieciešams minimāli, jo vecumā ne vienam vien ar to ir problēmas, lielus attālumus pieveikt nevaram. Tāpēc arī nevarējām braukt uz Latvijas Pensionāru federācijas rīkoto sadziedāšanos Liepājā – ceļš pārāk tāls.
Tāpat iesaistījāmies pagasta aktivitātēs, piemēram, ziedu paklāja veidošanā, dažādu svētku organizēšanā. Tagad esam lielajā novadā, nomalē, man šķiet, ka būs grūti noturēt to pulsu, kāds bija, jo tas atkarīgs no Cēsīm, pagasta pārvaldes, piešķirtā finansējuma. Līdz šim jau bija arī tieši senioriem veltīti Ziemassvētku pasākumi, koncerti ar viesmāksliniekiem gan no tālākas, gan tepat tuvējās apkārtnes.
Tagad seniorus kopā pulcināt daudz grūtāk – gan katram savi rudens darbi, gan diemžēl atkal palielinās saslimšana ar kovidu. Bet sazināmies, izdalu arī Latvijas Pensionāru federācijas avīzi. Oktobrī, kad būs lielie rudens darbi padarīti, mēģināšu kluba biedrus saaicināt uz tikšanos, tāpat tikties ar pārvaldes vadītāju.”
Regīna Belte neslēpj, ka vecums liek sevi manīt, veselība nav tik laba, kā gribētos, tāpēc domā par kāda jaunāka seniora iesaisti, kurš varētu organizēt klubiņa darbību. Viņa gan novērojusi, ka jaunākie seniori sadalījušies – kāds iesaistījies teātrī, citi paši organizējas, aizbrauc uz kādu pasākumu. Tāpēc, iespējams, esot jādomā par klubiņu jaunākiem un citu vecākiem senioriem: “Bet jaunu organizatoru vajag arī mūsu klubiņam, cilvēku, kurš māk organizēt un saturēt kopā, jo, lai gan izdomāt, izplānot varu, bet visu izstaigāt vairs nevaru.”
Kluba vadītāja līdz ar lielā novada izveidošanos kā vienu no iespējām saredz arī dažādu pagastu senioru biedrību sadarbību, var gan aizbraukt ciemos cita pie citas, gan uzņemt savā pagastā, dalīties pieredzē, svinēt kopīgi svētkus: “Agrāk pie mums brauca no Ķeguma, tepat no Drustiem un mēs pie viņiem, tāpat tikāmies ar citu vietu senioriem.”
Vaicāta, kas šobrīd cilvēkiem gados būtiskākais, Regīna Belte teic: “Nejusties pamestiem, tikt uzklausītiem un iesaistītiem. Protams, pēc pandēmijas arvien daļa cilvēku baidās nākt kopā, tomēr vēlamies apmeklēt kultūras pasākumus. Diemžēl ne vienmēr visi uz tiem var nokļūt, pa ja tie notiek pašu pagastā. Ja kāds aizved, varam apmeklēt.
Man pazīstama skolotāja, kurai viss interesē, klausās radio, labprāt lasītu, bet redze ļoti slikta. Lai kaut kur izietu, kādam jāpalīdz, parasti ejam roku rokā.
Lai gan pirms kovida savā lokā atzīmējām Starptautisko senioru dienu, vienmēr ir patīkami, ja arī kāds cits mums tādā dienā sarīko kādu saietu, izrāda uzmanību. Aizvadītajā nedēļā biju uzaicināta uz pasākumu, kur runājām par ilgdzīvošanu, kā sevi uzturēt formā. Bija interesanti.”
Daloties, kas senioriem rada prieku, Regīna Belte secina, ka nereti tie ir dažādi vaļasprieki: “Protams, prieku rada bērni un mazbērni. Arī es priecājos, kad visa lielā ģimene atbrauc, tikai tagad brauciens no Rīgas uz Piebalgu ir ļoti dārgs. Man pašai ļoti patīk daba, saulrieti, darbojos dārzā, cik varu, priecājos par puķēm. Labprāt fotografēju, tad ar bērniem apmaināmies ar safotografēto. Man ļoti patīk lasīt, diemžēl jau četrus gadus nedrīkstu, bet reizēm sagrēkoju.”
Sarunas noslēgumā Regīna Belte rezumē, ka nav tā, ka viss ir slikti: “Slikti ir tam, kas neko nedara. Tikko bija vēlēšanas, bija tādi, kas negribēja iet, bet es uzskatu, ka jāiet. Savā starpā pārrunājām, par ko balsot, par ko labāk ne. Tāpat labi, ka pensionāriem pielika pie pensijas, tas šajos laikos tomēr ir zināms atvieglojums. Jāsaskata arī labais un jāturpina darboties.”
Komentāri