Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Par valdības veidošanu

Sallija Benfelde
09:18
14.10.2022
23

Šonedēļ notiek varbūtējās valdības veidošanas sarunas.

Kā zināms, Valsts prezidents lūdzis visvairāk balsu ieguvušās partijas “Jaunā Vienotība” (26 vietas) priekšsēdētāju un paš­reizējo Ministru kabineta prezidentu Krišjāni Kariņu konsultēties ar partijām, kuru nostādnes nav vērstas pret Latvijas valsts neatkarību un demokrātiju. Tiesa gan, Zaļo un zemnieku savienība (16 vietas) ir nākamā to partiju sarakstā, kuras iekļuvušas Saeimā, bet ar Aivaru Lembergu aiz muguras uzticēt tai darbu valdībā nav droši.

Pretrunu un iebildumu gan minētajās sarunās netrūkst, jo Valsts prezidents un arī Krišjānis Kariņš uzskata, ka četru partiju koalīcija būtu stabilāka un drošāka – proti, “Jaunā Vienotība”, Apvienotais saraksts, Nacionālā apvienība un “Progresīvie”. Savukārt Nacionā­lā apvienība, bet tagad arī Ap­vienotais saraksts iebilst. Lielais jautājums joprojām ir – kāpēc iebilst un vai iebildes ir kaut cik nopietnas?

Nacionālās apvienības galvenais iebildums bija: progresīvie ir kreisi, bet mēs divi esam liberāli un konservatīvi noskaņoti. Vārds “kreiss” Latvijā ir sprādzienbīstams, un ar to var nogremdēt jebko, jo asociējas ar krieviem, tātad komunistiem, okupāciju, Ukrai­nas karu, Ļeņinu, Staļinu, Putinu un visām tām vismaz pēdējā gadsimta šausmām, ko sev līdzi nesusi Padomju Savienība un Krievija. Taču patiesībā kreisa politika ir valsts sociālās politi­kas forma, kas virzīta uz valsts pilsoņu sociālu vienlīdzību. Visbiežāk šo terminu lieto politisku partiju klasificēšanai, norādot uz partijas sociālās darbības virzienu. Sociāl­demokrāti ir kreisi, Ziemeļvalstu labklājība ir veidota, balstoties uz kreiso politiku, bet Latvijā gandrīz visās partijās ir kreisuma elementi.

Protams, “Progresīvie” ir kreisa partija, bet tas kreisums, kas ļoti nepatīk Nacionālajai apvienībai, ir saistīts drīzāk ar cilvēku vienlīdzību un tiesiskumu. Proti, nacionāļi ir labēja, konservatīva partija, kura gan nenoliedz sociālo vienlīdzību un tiesiskumu, nenoliedz cilvēktiesības vārdos, bet praksē, viņuprāt, citādiem, atšķirīgiem cilvēkiem, piemēram, ar citu seksuālo orientāciju, nevar būt tādas pašas tiesības kā pārējiem.

Apvienotā saraksta nostādnēs nekā tāda gan nav, bet acīmredzot izliekas nemanām tās pretrunas, kas ir arī šo abu partiju starpā un kuras būtībā nemaz nav tik mazas. Tas liek domāt, ka ir kaut kas, kādas intereses, kā vārdā var neredzēt atšķirīgas nostādnes. Pro­tams, politiķi sacīs, ka tas notiek Latvijas valsts vārdā, bet, manu­prāt, ir pamats domāt, ka tās ir absolūti praktiskas, ar biznesu saistītas lietas. Vēl vairāk, saruna Latvijas Televīzijas otrdienas raidījumā “Viens pret vienu” sarunās ar Apvienotā saraksta līderi uzņēmēju Uldi Pīlēnu, kurš gan nekandidēja vēlēšanās, bet ir premjera amata kandidāts no šī saraksta, izskanējušais liek domāt, ka tās ir intereses enerģētikā. Un man saruna šķita šokējoša.

Proti, Pīlēns aicina ignorēt Eiropas Savienības un arī Latvijas nostādnes energoresursu jautājumā. Kā zināms, Eiropas nostādne ir nopietni samazināt fosilo energoresursu izmantošanu. Saistībā ar pašreizējo energoresursu krīzi, fosilo avotu samazināšanas izmantošana ir palēnināta, bet ne jau noraidīta vispār. Kūdra ir fosilais resurss, no tās izmantošanas enerģijas iegūšanai ir jāatsakās līdz 2030. gadam. Pīlēns aicina reģionu energoresursus (siltumu) balstīt uz kūdru un šķeldu, investēt kūdras katlumāju un nelielu TEC būvniecībā.

Latvijā ar kūdru strādā pavisam neliels skaits katlumāju, pārējās būtu jāpārbūvē, tā ieguldot milzu līdzekļus, kuri faktiski tiktu izmesti vējā, jo pēc 2030. gada šīs katlumājas un TEC vairs nespētu strādāt. Turklāt šķelda jau tā kļūst par deficītu. Protams, saruna par Latvijas energoneatkarību ir daudz plašāka un sarežģītāka, par šiem jautājumiem jārunā valodā, ko saprot visi. Vien jāpiebilst, ka saule, vējš un ūdens pie mums līdz šim ir izmantoti nepietiekami, lai neteiktu, ka mēs nopietni izmantojam vien ūdeni.
Bet atjaunojamie energoresursi nav tie, uz kuriem stabili un droši var balstīt visu, ir vajadzīgas t.s. bāzes jaudas, jo var būt bezvējš, saules var būt pavisam maz un vasarās ūdens līmenis HES ūdenskrātuvēs ir zems, tādēļ tik drīz no gāzes nevarēsim atteikties. Protams, tā nedrīkst būt Krievijas gāze, un pašlaik tiek domāts par pilnīgi jaunām tehnoloģijām, bet līdz to apgūšanai un ieviešanai vēl garš ceļš ejams. Jebkurā gadījumā kūdra nav risinājums, lai gan Latvijā ir vismaz viens uzņēmējs, kurš grib visu reģionu siltumenerģijas iegūšanu balstīt tieši uz to un kuru acīmredzot Pīlēns ir labi sadzirdējis.

Protams, saruna par energoresursiem ir daudz plašāka par kūdras jautājumu, bet tik klaja nostādņu ignorēšana liek būt piesardzīgiem. Turklāt pēc raidījuma paliek iespaids, ka Pīlēna kungs tāpat kā savulaik Šķēle uzskata, ka valsts ir jāvada tāpat kā uzņēmums. Kā zināms, biznesa vienīgais mērķis ir peļņa, nevis cilvēki. Protams, par normālu un mūsdienīgu tiek uzskatīts bizness, kurš rēķinās ar cilvēkiem, nepārkāpj zināmas humānās robežas, bet tomēr – biznesa mērķis ir peļņa. Valsts mērķis jeb jēga ir cilvēki. To nevajadzētu aizmirst, alkaini klausoties “tautas glābējos”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
19

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi