Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Par valdības veidošanu

Sallija Benfelde
09:18
14.10.2022
6

Šonedēļ notiek varbūtējās valdības veidošanas sarunas.

Kā zināms, Valsts prezidents lūdzis visvairāk balsu ieguvušās partijas “Jaunā Vienotība” (26 vietas) priekšsēdētāju un paš­reizējo Ministru kabineta prezidentu Krišjāni Kariņu konsultēties ar partijām, kuru nostādnes nav vērstas pret Latvijas valsts neatkarību un demokrātiju. Tiesa gan, Zaļo un zemnieku savienība (16 vietas) ir nākamā to partiju sarakstā, kuras iekļuvušas Saeimā, bet ar Aivaru Lembergu aiz muguras uzticēt tai darbu valdībā nav droši.

Pretrunu un iebildumu gan minētajās sarunās netrūkst, jo Valsts prezidents un arī Krišjānis Kariņš uzskata, ka četru partiju koalīcija būtu stabilāka un drošāka – proti, “Jaunā Vienotība”, Apvienotais saraksts, Nacionālā apvienība un “Progresīvie”. Savukārt Nacionā­lā apvienība, bet tagad arī Ap­vienotais saraksts iebilst. Lielais jautājums joprojām ir – kāpēc iebilst un vai iebildes ir kaut cik nopietnas?

Nacionālās apvienības galvenais iebildums bija: progresīvie ir kreisi, bet mēs divi esam liberāli un konservatīvi noskaņoti. Vārds “kreiss” Latvijā ir sprādzienbīstams, un ar to var nogremdēt jebko, jo asociējas ar krieviem, tātad komunistiem, okupāciju, Ukrai­nas karu, Ļeņinu, Staļinu, Putinu un visām tām vismaz pēdējā gadsimta šausmām, ko sev līdzi nesusi Padomju Savienība un Krievija. Taču patiesībā kreisa politika ir valsts sociālās politi­kas forma, kas virzīta uz valsts pilsoņu sociālu vienlīdzību. Visbiežāk šo terminu lieto politisku partiju klasificēšanai, norādot uz partijas sociālās darbības virzienu. Sociāl­demokrāti ir kreisi, Ziemeļvalstu labklājība ir veidota, balstoties uz kreiso politiku, bet Latvijā gandrīz visās partijās ir kreisuma elementi.

Protams, “Progresīvie” ir kreisa partija, bet tas kreisums, kas ļoti nepatīk Nacionālajai apvienībai, ir saistīts drīzāk ar cilvēku vienlīdzību un tiesiskumu. Proti, nacionāļi ir labēja, konservatīva partija, kura gan nenoliedz sociālo vienlīdzību un tiesiskumu, nenoliedz cilvēktiesības vārdos, bet praksē, viņuprāt, citādiem, atšķirīgiem cilvēkiem, piemēram, ar citu seksuālo orientāciju, nevar būt tādas pašas tiesības kā pārējiem.

Apvienotā saraksta nostādnēs nekā tāda gan nav, bet acīmredzot izliekas nemanām tās pretrunas, kas ir arī šo abu partiju starpā un kuras būtībā nemaz nav tik mazas. Tas liek domāt, ka ir kaut kas, kādas intereses, kā vārdā var neredzēt atšķirīgas nostādnes. Pro­tams, politiķi sacīs, ka tas notiek Latvijas valsts vārdā, bet, manu­prāt, ir pamats domāt, ka tās ir absolūti praktiskas, ar biznesu saistītas lietas. Vēl vairāk, saruna Latvijas Televīzijas otrdienas raidījumā “Viens pret vienu” sarunās ar Apvienotā saraksta līderi uzņēmēju Uldi Pīlēnu, kurš gan nekandidēja vēlēšanās, bet ir premjera amata kandidāts no šī saraksta, izskanējušais liek domāt, ka tās ir intereses enerģētikā. Un man saruna šķita šokējoša.

Proti, Pīlēns aicina ignorēt Eiropas Savienības un arī Latvijas nostādnes energoresursu jautājumā. Kā zināms, Eiropas nostādne ir nopietni samazināt fosilo energoresursu izmantošanu. Saistībā ar pašreizējo energoresursu krīzi, fosilo avotu samazināšanas izmantošana ir palēnināta, bet ne jau noraidīta vispār. Kūdra ir fosilais resurss, no tās izmantošanas enerģijas iegūšanai ir jāatsakās līdz 2030. gadam. Pīlēns aicina reģionu energoresursus (siltumu) balstīt uz kūdru un šķeldu, investēt kūdras katlumāju un nelielu TEC būvniecībā.

Latvijā ar kūdru strādā pavisam neliels skaits katlumāju, pārējās būtu jāpārbūvē, tā ieguldot milzu līdzekļus, kuri faktiski tiktu izmesti vējā, jo pēc 2030. gada šīs katlumājas un TEC vairs nespētu strādāt. Turklāt šķelda jau tā kļūst par deficītu. Protams, saruna par Latvijas energoneatkarību ir daudz plašāka un sarežģītāka, par šiem jautājumiem jārunā valodā, ko saprot visi. Vien jāpiebilst, ka saule, vējš un ūdens pie mums līdz šim ir izmantoti nepietiekami, lai neteiktu, ka mēs nopietni izmantojam vien ūdeni.
Bet atjaunojamie energoresursi nav tie, uz kuriem stabili un droši var balstīt visu, ir vajadzīgas t.s. bāzes jaudas, jo var būt bezvējš, saules var būt pavisam maz un vasarās ūdens līmenis HES ūdenskrātuvēs ir zems, tādēļ tik drīz no gāzes nevarēsim atteikties. Protams, tā nedrīkst būt Krievijas gāze, un pašlaik tiek domāts par pilnīgi jaunām tehnoloģijām, bet līdz to apgūšanai un ieviešanai vēl garš ceļš ejams. Jebkurā gadījumā kūdra nav risinājums, lai gan Latvijā ir vismaz viens uzņēmējs, kurš grib visu reģionu siltumenerģijas iegūšanu balstīt tieši uz to un kuru acīmredzot Pīlēns ir labi sadzirdējis.

Protams, saruna par energoresursiem ir daudz plašāka par kūdras jautājumu, bet tik klaja nostādņu ignorēšana liek būt piesardzīgiem. Turklāt pēc raidījuma paliek iespaids, ka Pīlēna kungs tāpat kā savulaik Šķēle uzskata, ka valsts ir jāvada tāpat kā uzņēmums. Kā zināms, biznesa vienīgais mērķis ir peļņa, nevis cilvēki. Protams, par normālu un mūsdienīgu tiek uzskatīts bizness, kurš rēķinās ar cilvēkiem, nepārkāpj zināmas humānās robežas, bet tomēr – biznesa mērķis ir peļņa. Valsts mērķis jeb jēga ir cilvēki. To nevajadzētu aizmirst, alkaini klausoties “tautas glābējos”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
42

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
39

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi