Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Kad ķirbīšos mirdz gaismiņas

Anna Kola
07:38
31.10.2022
19

Arī oktobris tūlīt beigsies. Jau svētdien notiks kārtējā sezonālā pāreja uz ziemas laiku – pagriezīsim pulksteņa rādītājus par vienu stundu atpakaļ.

Vakari kļūs vēl tumšāki, toties rīti – varbūt maķenīt gaišāki. Novembris ar ierasto klimatu (lai arī jāatzīst, šogad laiks mūs lutina, mazāk jātērē par siltumu, un varam no šausmām par apkures rēķiniem neplēst matus,) arī pie mums vienmēr šķitis tāds mazliet spokains, mistisks un dažiem pat nedaudz drūms. Novembris tomēr ir salnu mēnesis, bet īstais spocīgais gods tiek oktobrim – veļu mēnesim.

Pēdējā oktobra dienā daudzviet pasaulē – lielākoties tajās pasaules daļās, kurās mājo senās ķeltu un gēlu tautas un to pēcteči, svin Helovīnu jeb Visu Svēto nakti. Lai arī daudziem Latvijā šķiet, ka tie ir sveši, aizgūti svētki, globalizācijas kārtējais uzvaras sitiens pa mūsu tautas centieniem noturēties pie savām paražām. Patiesībā gan šī diena tomēr saistās ar daudzu tautu pagāniskajām tradīcijām. Helovīns cēlies no vārdiem “All Hallows’ Eve” jeb “Visu svēto dienas priekšvakars”, savukārt kristīgā baznīca 1.novembrī atzīmē Visu Svēto dienu. Tad tiek godināti visi baznīcā zināmie svētie, kā arī tie, kuriem baznīcas kalendārā nav veltīta īpaša piemiņas diena un par kuriem neviens nezina, bet kuri ir pildījuši Dieva gribu, vairojot Viņa godu un cilvēku labumu. Arī tā ir sena tradīcija, kas saistās ar baznīcas mocekļu pieminēšanu viņu nāves dienā. Kad mocekļu skaits pieauga, vietējās diecēzes ieviesa vienotu svētku dienu visiem – zināmiem un nezināmiem.

Dienai kļūstot īsākai, daudzas sentautas uzskatīja, ka tieši rudenī priekškars starp dzīvo un mirušo pasauli ir visplānākais. Veļu laikā bija jāuzvedas klusi. Nedrīkstēja dziedāt, vērpt, tirgoties, nesita un nekala, neveda lopus projām. Ļaudis vakarēja skalu vai sveču gaismā, strādāja klusus darbus, kavējās atmiņās par  dzimtas aizgājējiem, minēja mīklas un stāstīja pasakas. Gariņu jeb vecīšu laiks iesākās deviņas dienas pirms Miķeļiem (29. septembris) un beidzas deviņas dienas pirms Mārtiņiem (3. novembris).

Par Veļu laiku latviešiem ir daudz ticējumu. Veļu laikā, vakariņas ēdot, labākie kumosi jāmet pagaldē mirušo gariem. Iļģu naktī no 1. uz 2. novembri pirtī jānes mirušo gariem ēdiens, sevišķi biezputra. Veļu laikā pa nakti nedrīkst staigāt, jo veļi maldina. Ja gadās nonākt vietā, kur veļi iet, tad nevar tikt no tās vietas ārā. Kādu gabalu paiet un nonāk tajā pašā vietā. Tos traukus, no kuriem veļi ēduši, nedrīkst mazgāt ar akas ūdeni, jo tad ūdens būs rūgts un nelietojams. Ja veļu laikā katru nakti salna, tad gaidāms vēls pavasaris. Visi šie seno latviešu ticējumi ir ļoti līdzīgi tiem, kas sastopami seno anglosakšu mitoloģijā, no kuras tad cēlies Helovīna vakars un visas tā mūsdienīgās svinēšanas versijas. Maskošanās nozīme arī gluži vienkārša – noslēpties no gariem, kas šajā naktī brīvi klejo starp dzīvajiem, lai viņi neatpazīst. Savukārt izgrebtie ķirbīši ir īru tautas leģenda par Dzelošo Džeku, kurš vairākas reizes piekrāpa Velnu, dažādos izaicinājumos to apmuļķodams un gūdams virsroku prāta spēlēs. Pēc nāves bija skaidrs, ka Dievs tādu dvēseli, kas “dzina Velnu” vārda tiešākajā nozīmē, pie sevis paradīzes plašumos neņems, bet arī Velns, aizvainots par daudzajām sakāvēm, ellē Džeku nepieņēma. Tad nu viņa dvēselei nekas cits neatlika, kā klejot pa zemi ar vienu vienīgu ogli, ko velns iedeva no elles liesmojošajiem lokiem. Džeks izgreba rāceni, ielika ogli un ar šo laternu tad turpmāk kā rēgs klejoja starp dzīvajiem.

Protams, mūsdienās Helovīns ir padarīts par mārketinga produktu, lai cilvēki pirktu un patērētu. Bet, ja atmetam malā jauniešu vēlmi katru svinamo dienu pārvērst par iespēju skaļi izklaidēties, kas gan šai tradīcijai vainas? Izgrebtie ķirbīši ar zobainajiem smaidiem tumšos, drēgnos vakaros noteikti liks pasmaidīt pat tādam cilvēkam, kura sirdī nav vietas nekam citam kā vien jumīšiem, pērkoņkrustiem un Māras zīmēm.

Galu galā, Veļu laiks mums, eiropiešiem, visiem ir vienā laikā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
32
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi