Sestdiena, 27. aprīlis
Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Valdības veidošana: solis uz priekšu, divi atpakaļ

Sallija Benfelde
14:08
25.11.2022
3

Ja līdz šim partiju sarunas par to, varēs vai nevarēs kopīgi veidot valdību, brīžiem kaitināja, brīžiem pat smīdināja, tad pirmdienas vakarā LTV1 raidījumā “Šodienas jautājums” tapa skaidrs, ka “ar bitēm nekad neko nevar zināt” jeb, modernāk izsakoties, – Apvienotā saraksta (AS) Saeimas deputāts Andris Kul­bergs uzspridzināja īstu informācijas bumbu, kas apmulsināja visus studijā esošos. Valdības nebūs – vispār kaut kad būs, bet ne tagad, jo AS joprojām nepiekrītot gan jomu sadalei, gan tam, ka budžetā jau tagad esot 3,5 procentu deficīts un visam naudas nepietikšot. Vakarrīt gan no AS izskanēja mīkstinošāki komentāri, tomēr īstas skaidrības nav.

Visu pēdējo nedēļu AS nepārtraukti runāja par horizontālajām saiknēm un solidāru atbildību, vaicāti, ko tas nozīmē un kas jādara, atbildēja, ka vajadzīga solidāra atbildība un horizontālās saik­nes starp ministrijām, nepa­skaidrojot, kas konkrēti jādara. Atbildības jomas nedrīkstot tagad sadalīt, valdības deklarāciju arī nevarot rakstīt, jo vispirms jāzina, cik naudas katrai nozarei būs.

Iebildumiem, ka darba grupas katrā nozarē būtu jāvada tiem, kuri tās zina un kuri, visticamāk, būtu arī ministri, netika pievērsta uzmanība. Kad būtu uzrakstīts deklarācijas melnraksts katrā nozarē, varētu skatīties, cik naudas tai var piešķirt, un tad varētu arī izvēlēties, kas no darāmajiem darbiem ir vissvarīgākais.

Tomēr AS tam nepiekrita, apgalvojot, ka vispirms nauda, tad darbi, tā liekot domāt, ka saraksta politiķus interesē “naudīgās” ministrijas, ne darāmais un Latvija. Sarunas turpinājās arī sestdien un svētdien, un pirmdienas pēcpusdienā ziņās jau varēja lasīt un dzirdēt, ka vienošanās tomēr panākta, piešķirot AS arī aizsardzības ministra biedra jeb viceministra amatu. Krišjānis Kariņš, kurš vēl nav oficiāli nominēts premjera amatam, bet kuru Valsts prezidents pilnvaroja sarunām par iespējamo valdību, pirmdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu paziņoja, ka pēdējās dienās panākts ievērojams progress attiecībā uz jaunās koalīcijas darba virzieniem un vienošanās par atbildības jomu sadali. Viņš stāstīja, ka papildus jau izskanējušajam risinājumam pie NA pārraudzībā gaidāmās Aizsardzības ministrijas tiks izveidots ministra biedra postenis, ko ieņemtu AS pārstāvis, bet otra vienošanās paredzot, ka vides bloks pamatā paliks Reģionālās attīstības un digitālo lietu ministrijā. Savukārt Klimata departaments pāries uz jauno Klimata un enerģētikas ministriju. Starp partijām vēl būs diskusijas, kuri departamenti būtu jāpārņem, lai jaunā ministrija varētu pilnvērtīgi strādāt.

Topošajā valdībā JV ieņems septiņus amatus: Ministru prezidenta, finanšu ministra, ārlietu ministra, izglītības un zinātnes ministra, tieslietu ministra, klimata un enerģētikas ministra un labklājības ministra.

AS pienāksies jau pašlaik ieņemtais Saeimas priekšsēdētāja amats un vēl četri amati valdībā: iekšlietu ministra, zemkopības ministra, veselības ministra un reģionālās attīstības un digitalizācijas lietu ministra amats. Savukārt NA būs četri ministra posteņi: aizsardzības ministra, kultūras ministra, satiksmes ministra un ekonomikas ministra. Šonedēļ bija paredzēti arī divi semināri, kuros partijas runātu par to, kas jādara un kāds finansējums būtu pieejams, lai nākamajā nedēļā jau varētu sagatavot valdības deklarācijas melnrakstu, iesniegt to prezidentam, kurš savukārt jau oficiāli nominētu premjera amata kandidātu.

Pirmdienas vakarā AS pārstāvja A.Kulberga sacītais un saraksta deputātu, un arī Ulda Pīlēna sacītais liek vaicāt, vai AS sākušās iekšējās nesaskaņas un kādi ir tā patiesie nolūki? Vai tiek pildītas kādas sponsora vēlmes? Vai varbūt tiek darīts viss, lai vēlētāju acīs Krišjānis Kariņš tiktu diskreditēts un par premjera amata kandidātu tiktu izvirzīts, piemēram, Edgars Rinkēvičs? Un visbeidzot – vai patiesie plāni ir nepieļaut JV darbu koalīcijā? Bez JV valdību var izveidot AS (15 vietas), NA (13), ZZS (16) un Progresīvie (10). Tiesa gan, tad NA nāktos aizmirst visus lielos iebildumus pret Progresīvajiem. Un valdību var izveidot arī bez AS, ar JV, ZZS un NA, tikai tad gan Jau­najai Vienotībai, gan Nacionā­lajai apvienībai būtu jāpieprasa solījums, ka Aivars Lembergs nesēdies pie koalīcijas galda. Pretējā gadījumā partijas izskatīsies pavisam bēdīgi.

Jebkurā gadījumā AS izskatās pavisam nejauki un ir grūti saprast, vai kādas iekšējās vai ārē­jās intereses ir tik svarīgas, ka politiķi vairs nesaprot, kā tas izskatās vēlētājiem, kuri notiekošo vēro no malas?

Šie jautājumi nepazudīs arī tad, ja vienošanās par koalīcijas izveidi pēkšņi tiks panākta jau dažas stundas pēc šī komentāra uzrakstīšanas. Kā vārdā darbojas Apvienotais saraksts, un kādi ir tā patiesie mērķi?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Notikumu vērtējums un propaganda

16:39
27.04.2024
6

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā unļaunā izpratnei. Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja […]

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
21

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
47

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
28

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
66

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
13
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
20
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
10
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi