Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Ziemassvētku gars

Anna Kola
06:47
08.12.2022
35

Ārvalstu medijos lasāmas un vērojamas ziņas par to, ka cilvēki šogad Ziemassvētkos vairāk taupīs, daudzi svētku apdāvināšanas priekam atvēlēs mazāk naudas nekā citkārt, un vēl daži Ziemassvētkus varbūt pat nesvinēs.

“Kantar TNS” veiktā aptauja liecina, ka Latvijā šogad divas piektdaļas jeb 41 % aptaujāto iedzīvotāju Ziemassvētku dāvanām plāno tērēt tikpat cik pagājušajā gadā. Tajā pašā laikā gandrīz trešā daļa iedzīvotāju norādījuši, ka šogad plāno izdot mazāk naudas nekā citos gados. Proti, pieci procenti respondentu vecumā no 18 līdz 60 gadiem ir norādījuši, ka šajos Ziemassvētkos tērēs ievērojami mazāk naudas, un vēl 16 % neplāno tērēt naudu svētku dāvanām vispār.

Savukārt kurjerpakalpojumu nodrošinātāja “Venipak” šoruden veiktajā aptaujā atklājas, ka tikpat cik iepriekš svētkiem plāno tērēt vien trešdaļa aptaujāto, atvēlot dāvanām budžetu diapazonā no piecdesmit līdz 200 eiro. “Venipak” aptauju veica visās trijās Baltijas valstīs. Aptaujas dalībnieki uz jautājumu, vai šogad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Ziemassvētku dāvanām plāno tērēt mazāk vai vairāk naudas, 32% gadījumu Latvijas respondentu pauda, ka tikpat cik pērn. Šo atbildi kā populārāko norādīja arī Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāji – attiecīgi 35% un 34% gadījumu.

Otra populārākā atbilde bija, ka nedaudz mazāk, ko Latvijā un Lietuvā izvēlējās 19% aptaujāto, bet Igaunijā – 17%. Šogad dāvanas neplāno iegādāties 15% igauņu, 13% latviešu, bet lietuvieši to norādīja tikai 6% gadījumu. Jāatzīmē, ka dāvināšanas prieks daudziem vienādojas ar bažām un nervozitāti par to, ko dāvanām iegādāties, par finansēm, ko tām atvēlē, un to, vai galu galā visam pietiks laika!

No paziņu loka zinu daudzus, kam Ziemassvētku sezona nevis sagādā prieku par gaismiņām logos un eglītēs, par priekpilnajām svētku melodijām radio viļņos un piparkūku smaržu beķerejās, bet gan neviltotu spriedzi, jo visiem tuvajiem jāsarūpē dāvanas! Tā nu mūsu sabiedrībā ir iegājies, ka svētkos – dzimšanas dienās, vārdadienās un svinīgu notikumu gadskārtās – pieņemts iepriecināt, gribi to vai ne.

Pēc būtības problēma slēpjas nevis tajā, ka šāda vispārpieņemta norma iepriecināt citus pastāv, bet gan tajā, ka esam sev uzkrāvuši mārketinga radīto ilūziju, ka dāvanām jābūt pirktām par naudu, turklāt arī pietiekami vērtīgām, dārgām un pat labāko zīmolu ražotām. Vairs tikai retais dāvanām izvēlas kādu simbolisku, bet sirsnības pilnu nieku. Skumji atzīt, bet mūsdienu kapitālisma un materiālisma pasaulē jau par normu ir kļuvis tikt pie teju katras kārotās lietas bez sevišķi lielas piepūles. To nodrošina ja ne pietiekami lielais saņemtais atalgojums, tad noteikti veikalos uz vietas pieejamie “ātrie” aizdevumi un samaksa par precēm, sedzot to sadalītos maksājumos pa daļām gada, divu vai pat trīs griezumā.

“Venipak” veiktajā aptaujā arī vēlējās noskaidrot, pēc kāda principa iedzīvotāji plāno izvēlēties un iegādāties dāvanas šajos Ziemassvētkos. Visu trīs Baltijas valstu respondenti pauda, ka rūpīgi izplānos pirkumu sarakstu un meklēs labākos piedāvājumus un atlaides. To norādīja 35% Lat­vijas, 39% Lietuvas un 34% Igaunijas iedzīvotāju.

Tāpat aptaujā noskaidrots, ka no visām trim Baltijas valstīm tieši pie mums iedzīvotāji ar vislielākajām bažām gaida komunālo maksājumu rēķinus, kad iestāsies aukstāks laiks, jo tikai pēc tam varēs spriest, cik tad naudiņas vispār atliks svētkiem. Šo atbildi izvēlējās 19% respondentu Latvijā, pretstatā Igaunijai un Lietuvai, kur to norādīja attiecīgi 13% un 11%.

Meklējot atlaides, tīkojot it kā tās labākās, dārgākās lietas saviem mīļajiem, rodas sajūta jeb drīzāk jau ilūzija, ka šādi sarūpējam tuvajiem tās pašas labākās, spožākās dāvanas, bet beigu beigās paši kļūstam arvien grūtsirdīgāki ar katru nākamo jubileju, svētku vai atceres reizi, jo tās spiež grimt dziļāk parādu jūgā. Ne velti filmās un grāmatās raksta par “Ziemassvētku garu”, to gaišo, sirsnības pilno liesmiņu, kas aicina darīt labus darbus – lielus vai mazus -, neprasot par to samaksu vai neliekot pirkt svētku sezonā papildu sadārdzinātas mantiņas. Ikdienas steigā pat neliela laipnība var spodrināt Zie­massvētku labo garu, neaizmirstot arī to, ka gada skaistāko svētku laikā jāatceras ne vien mūsu sugas brāļi, bet arī visas citas dzīvās radības, kas ar mums šo planētu dala.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
41
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
42

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
39

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
23
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi