Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Par zināmām patiesībām

Sallija Benfelde
12:37
20.12.2022
9

Ir sen zināmas patiesības, kuras visi ir dzirdējuši – piemēram, par vēsturi, kas nereti atgriežas, bet jau vairāk atgādina farsu. Jebkurā gadījumā, paraugoties uz šodienas notikumiem un kaut vai laiku pirms Otrā pasaules kara, arī Hitlera iebrukumu Padomju Savienībā, līdzību ir daudz.

Pirms trīs gadiem ukraiņu žurnālists Dmitrijs Gordons intervēja rakstnieku, publicistu un vēsturnieku Marku Soloņinu, kurš arhīvos ļoti daudz pētījis laiku pirms Hitlera iebrukuma un iebrukumu. Jāteic, intervija atklāj daudz interesantu faktu, par kuriem tie, kuru specialitāte nav vēsture, ir nezināmi. Un šo faktu kopaina liek secināt dažas senas patiesības, kuras gan nav nekāds atklājums. Proti, vēl trīsdesmitajos gados, salīdzinot Vācijas un Padomju Savienības militārās spējas, PSRS daudzas reizes pārspēja Vāciju gan karavīru skaita ziņā, gan visos ieroču un bruņojuma veidos. Savā ziņā – bruņurupucis un briedis. Sākoties karam, situācija bija līdzīga, Padomju Savienība šajos jautājumos bija krietni tālu priekšā Vācijai, tomēr kara sākumā PSRS karaspēks bēga neatskatoties. Jāpiebilst, ka minētajā intervijā ir daudz citu ļoti interesantu faktu gan par Molotova-Ribentropa paktu, gan par padomju izlūkdienestu. Šo interviju joprojām var noskatīties vietnē youtube.com.

Protams, Girdons vaicāja Soloņinam, kā tas var būt, ka Vācija lika bēgt tādam milzim. Viņa atbilde bija īsa: “Cilvēki!” Un pēc tam viņš arī piebilda, ka korupcija un haoss PSRS armijā bija liela, bet profesionalitātes nereti trūka.

Šodien Ukrainā, kad ukraiņi jau deviņus mēnešus aizvien veiksmīgāk cīnās pret Krieviju, arī bieži vien pat grūti saprast, kā tas var būt. Protams, Rietumu bruņojums Ukrainai ir vajadzīgs, bet kara sākumā tā nebija gandrīz nemaz, tomēr Krievijas iecerētais zibenskarš neizdevās. Arī Krievijas cerības, ka ukraiņi pēc uzbrukumiem, kas posta valsti, savam prezidentam pieprasīs padoties, lai tikai būtu miers, ir sabrukušas. Šajā karā galvenais tomēr ir cilvēki, viņu pārliecība, un to apgalvo visi militārie eksperti neatkarīgi no valsts, kuru tie pārstāv.

Tikmēr Krievijā mobilizētie ļoti bieži ir spiesti paši pirkt gan apģērbu, gan apavus, ziemas drēbju tiem lielāko tiesu nav, arī bruņojums ir no pagājušā gadsimta noliktavām, un tikpat bieži viņiem nākas dzīvot nepaēdušiem. Toties Krievijā ir parādījies jauns aicinājums: iedzīvotājiem ziedot armijai savus bajānus, balalaikas, ģitāras un mutes ermoņikas, lai celtu noskaņojumu un kaujas sparu. Un tā nav anekdote, nav melnā humora šovs, bet realitāte. Tā vietā, lai apģērbtu un paēdinātu savus karavīrus, viņiem piedāvā spēlēt balalaikas!

Domāju, mēs visi labi saprotam: Krievijas iebrukums Ukrainā šogad 24. februārī saliedēja ukraiņus, padarīja tos par nāciju, jo ne jau skaits, bet gara un cilvēcisko vērtību lielums, drosme aizstāvēt humānās vērtības un savas tiesības padara kādas valsts iedzīvotājus par nāciju.

Protams, nav tādas “nāciju receptes”, tāpat kā tās esamību nevar nosvērt vai nomērīt kā kartupeļu maisu. Tomēr visiem zināmais sauklis par to, ka galvenais ir cilvēks, kārtējo reizi pierādījis, ka tā tas tiešām ir. Protams, autoritāras un totalitāras valstis var piespiest cilvēkus darīt to, ko viņi negrib, represijas var nomākt un apklusināt, bet tas nekad neturpinās mūžīgi, jautājums tikai, kāda ir tā cena, ko tauta un arī apkārtējie par to samaksā.

Arī Latvijas drošība nav atkarīga tikai no armijas un drošības dienestiem, bet arī no tā, vai iedzīvotāji atbalsta un atbalstīs savu valsti. Tādēļ 14. Saeimai to vajadzētu atcerēties un darīt, nevis skaisti runāt. Un tas nav jautājums tikai par naudu, ar kuru valsts var atļauties pabalstīt iedzīvotājus, tas ir jautājums arī par attieksmi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
33
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi