Svētdiena, 14. decembris
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma

Izglītības ētiskais mugurkauls

Jānis Gabrāns
11:29
13.02.2023
26

Draudzīgā Aicinājuma fonda pasākumā, kurā tika pasniegtas balvas par mūža ieguldījumu izglītībā, šīs nozares bijušais ministrs Kārlis Šadurskis citēja zināmo frāzi, ka skolotājs ir samērā bīstama profesija, jo mediķu kļūdas aprok, bet skolotāju kļūdas staigā apkārt, uzrunā mūs no visiem sociālajiem tīkliem, nelieto ģenitīvu, jauc saikļus, par rakstīšanas prasmēm vispār nerunājot. Te vēl gribējās piebilst, ka šīs kļūdas pat startē Saeimas vēlēšanās un kļūdaini, iespējams apzināti kļūdaini, norāda informāciju par sevi. Jo ir tik viegli sajaukt, vai esi padomnieks vai palīgstrādnieks.

Jo vairāk domāju par to, kāpēc izglītības sistēma joprojām nav sakārtota, jo vairāk rodas aizdomas, ka tas ir apzināti un varbūt tur vainojamas tās pašas minētās “kļūdas”, kas strādā par ierēdņiem. Dīvainākais, ka neviens nepamana, ka sistēma jau sen buksē, tik turpina mainīt, reformēt, uzlabot, tikmēr izglītības joma nespēj un nespēj piecelties.
Var atgādināt Saeimas Izglītī­bas, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas Agitas Zariņas – Stūres teikto “Druvai”, viesojoties Cēsīs, proti, ka daudzas pārmaiņas, īpaši pēdējos gados īstenotās, bijušas ļoti sasteigtas un nepārdomātas. Tāpēc tagad esot svarīgi izvērtēt, kas noderīgs, ko turpināt, un tad iet uz priekšu. “Nav nozīmes klāt virsū nākamo reformu, ja nav skaidrs, vai iepriekšējās strādā, dod rezultātu,” teica komisijas vadītāja.

Vai agrāk tas nav darīts? Varbūt arī izvērtēja, secināja, ka tāpat labot neko nevar, un ķērās pie nākamās reformas. Jo vajag taču parādīt, ka darām, rosāmies, reformējam! Bet kādreiz tiešām derētu apstāties, apskatīties un tad iet tālāk. Tas ir gluži kā orientēšanās sportā, kad skrienot esi apmaldījies, vajag apstāties, ielūkoties kartē, saprast, kur esi, atrast pareizo virzienu un tikai tad    turpināt skrējienu. Taču mūsu valstī reformu veicēji bieži vien tik joņo uz priekšu, kartē neskatīdamies, un tad brīnās, ka finišā tiek diskvalificēti, jo tik svarīgie kontrolpunkti nav paņemti.

Šķiet, ka ļoti labu vērtējumu kļūmēm izglītības sistēmā savā feisbuka profilā iedevis vēstures zinātņu doktors Harijs Tumans. Viņš raksta: “Viens secinājums ir šāds: mūsu izglītības sistēma tika nolemta kraham nevis tajā brīdī, kad sākām ieviest degradējošas mācību programmas, bet tad, kad salauzām izglītības procesa ētisko mugurkaulu. Proti, visā pasaulē visās kultūrās un visos laikos kultūras tradīcijas pamatu veido izglītība. Savukārt izglītības tradīciju vienmēr un visur veido skolotāja un skolēna hierarhiskas attiecības. Šīs attiecības vienmēr un visur balstījās trijos pamatprincipos: skolotāja autoritātē, skolēna disciplīnā un paklausībā. Tas ir mugurkauls, pie kura stiprinājās viss pārējais. Mēs salauzām šo mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus tajā brīdī, kad ieviesām tagadējo attiecību principu, saskaņā ar kuru skolēnam ir tikai tiesības un nav pienākumu, bet skolotājam ir tikai pienākumi un nav tiesību. Kontekstā ar audzināšanas demontāžu (proti, jebkādu piespiešanu tagad uzskatām par vardarbību utt. ) tam ir ne tikai ētiskas konsekvences (proti, mēs audzinām bezatbildīgus, kaprīzus, augstprātīgus un slinkus cilvēkus – taču par to daudz jau ir teikuši psihologi un tas ir cits stāsts), bet tas atstāj graujošu iespaidu uz pašu mācību procesu. Proti, skolotājam nav instrumentu, lai panāktu disciplīnu, paklausību un elementāru uzmanību. Tādēļ viņam nekas cits neatliek, kā vien izklaidēt bērnus (tas sau­cās “ieinteresēt”, tātad izdabāt viņiem) vai nodarbināt viņus ar uzdevumiem un dažādām “atrakcijām” ( darbs grupās utt.) par tēmu. Rezultātā ne tikai visu laiku krīt zināšanu un izpratnes līmenis, bet – pats galvenais! – bērni nespēj uztvert informāciju. Proti, viņi nespēj klausīties un uztvert lekcijas un nespēj saprast izlasītā teksta jēgu, atlasīt galveno un noformulēt galveno domu… Agrāk es brīnījos, kādēļ studentu līmenis krīt no gada uz gadu, kādēļ viņu spējas uztvert informāciju ir kļuvušas tik vājas, kādēļ viņi neprot strādāt ar tekstiem, nespēj saprast likumsakarības pat tad, kad tās tiek parādītas un izskaidrotas. Tagad ir skaidrs: tādus viņus veido skola sadarbībā ar masu kultūru, protams. Laimīgā kārtā tas neattiecas uz visiem skolēniem un studentiem, protams, katrā klasē un katrā studentu grupā ir savi spīdekļi, bet es raksturoju tendenci, kuru vēroju jau daudzus gadus. Tagad es labāk saprotu šīs tendences cēloņus, bet tā turpina pieaugt neatkarīgi no manas saprašanas…”

Var tikai piekrist, un šādas atziņas, pārdomas dzirdētas arī no citiem, tikai nekas diži nemainās, vilciens turpina traukties uz priekšu. Bet varbūt tiešām ir vērts apstāties, atskatīties uz nobraukto ceļu, pamanīt, kur esam nolēkuši no sliedēm, lai turpinātu saskatīt pareizo virzienu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
20

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
31

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
33

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
26

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
41

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
29
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
14
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
14
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
34
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
37
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
35
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi