Gads ir sācies ne tikai ar aizvien postošāku karu Ukrainā, bet arī ar traģēdiju Turcijā un Sīrijā, zemestrīcei nogalinot un ievainojot tūkstošiem cilvēku.
Pasaules valstis palīdz, kā spēj, var un prot gan Ukrainai, gan Turcijai, esošā režīma dēļ mazāk tas iespējams Sīrijā. Palīdz arī Latvija.
Ceturtdienas rītā Ukrainas ziņu dienesti vēstīja, ka kara laikā viņu zemē gājuši bojā jau vairāk nekā 135 tūkstoši ienaidnieka karavīru, bet militārie analītiķi skaidro, ka okupantu Ukrainā šobrīd ir daudz vairāk nekā kara sākumā. Tiesa gan, it bieži tie ir slikti apmācīti un slikti bruņoti pēdējā laikā mobilizētie Krievijas iedzīvotāji, karaspēka vienības ir koncentrētas samērā nelielā teritorijā, bet skaitliskais pārākums cīņas padara smagas.
Kopš 2019. gada Ukrainas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā ir Oleksandrs Miščenko, bet šomēnes beigsies viņa pilnvaru termiņš, notiks vēstnieku maiņa, kā tas ārlietu dienestā ierasts. Kopš kara sākuma Ukrainā vēstnieks piedalās daudzos publiskos pasākumos, ir viesojies Latvijas reģionos, ticies gan ar ukraiņu kara bēgļiem, gan Latvijas iedzīvotājiem, kuri atbalsta Ukrainu cīņā par brīvību un neatkarību, un nav slēpis savu nostāju jautājumā par agresorvalsti Krieviju. Var sacīt, ka, diplomātam neierasti, vēstnieks ir kļuvis par publisku, pat populāru personu. Arī mūsu sarunā vēstnieks pauž savu attieksmi pret slepkavām un diplomātiski nelaipo, piemēram, Krievijas ārlietu ministru atklāti dēvē par Sergeju Viktoroviču fon Ribentropu un Krieviju raksturo īsi un skarbi: “Krievija to visu sāka, lai salauztu kolektīvās drošības sistēmu, neievēro starptautiskās tiesības, ir teroristu valsts un darbojas kā pirātu grupa, kurai nekad nepatīk, ja viņus aicina nomierināties. Valsts-terorists, valsts-bandīts nekad tam nepiekritīs, tādēļ tā jāpiespiež ievērot mieru, bet tas var sākties tikai ar Krievijas zaudējumu karā. Armija, kura vienmēr ir lielījusies, cik varena tā ir un cik labi prot karot, patiesībā izrādījās bandīti, kuri prot tikai zvēriski nogalināt iedzīvotājus, laupīt, izvarot un dedzināt.(..) Nav iespējams padarīt Putinu par mieru mīlošu, par miera nesēju, sarunas ar viņu par to neko nedos. Tad jau arī krokodilu varētu pierunāt kļūt par veģetārieti. Ja to varat, ja varat krokodilu pārliecināt, ka viņam patīk būt veģetārietim, tad uz priekšu, pārlieciniet Putinu, par spīti tam, ka viņa vide ir agresija un ļaunums.”
Vaicāts par atbalstu Ukrainai, vēstnieks intervijā ne reizi vien atkārto, cik svarīgs ir Latvijas atbalsts: “Man Latvijas atbalsts ir izglītotu, civilizētu cilvēku atbalsts cīņā par eiropeiskām vērtībām. Un šajā cīņā Ukraina ir frontes pirmajā līnijā. To nesaprot vai negrib saprast tikai muļķi vai provokatori.(..) Es uzskatu, ka īsts eiropietis ir tas cilvēks, kurš prot just līdzi, izprast, sajust, ko nozīmē karš, ko nozīmē ļaunums arī tad, ja personīgi nav ar to saskāries. Ja cilvēks ir eiropietis, viņam pats galvenais nav viņa virtuve ar piekrauto galdu vai tas, ka šodien par degvielu jāsamaksā viens eiro vairāk. Jūsu prezidents Egils Levits sacīja, ka, protams, ir grūti samaksāt dārgāk par degvielu, bet atcerieties, ar ko maksā ukraiņi – ar savām asinīm. Cik Bučām un Irpiņām vēl jābūt, cik cilvēku vēl jānogalina, lai visi to saprastu? Tikai simts – tas ir maz? Ar tūkstoti pietiek? Bet ja starp tiem simts nogalinātajiem ir tava meita vai dēls, tad pietiek ar simtu, vai ne? Jo tad saprot, kurš ir ienaidnieks.
Vajag, lai katrs politiķis, arī Vācijā, to saprot, negaidot jaunas un jaunas Bučas un Irpiņas. Kad kāds Latgales pilsētas mērs sacīja, ka netic izvarošanai un nogalināšanai Bučā, ka tas ir feiks, es viņam atbildēju, ka gan jau karma sasniegs arī viņu, un tad, kad ar viņa meitu kaut kas notiks, lai tad mierīgi noskatās un saka, ka tie ir meli, uzvedums. Man toreiz sacīja: kā vēstnieks varot kaut ko tādu teikt?! Ziniet, kā sauc, tā atskan!(..)
Krievijas propagandai ir milzīgs spēks ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē! Atcerieties par piekto kolonnu! Kā jūs domājat, ar ko katru dienu nodarbojas Krievijas vēstniecības četrdesmit diplomāti? Viņus taču gandrīz nekad un nekur neredz. Viņi vēro, noklausās, vervē piekritējus vai “atmodina” vecos aģentus un šķeļ Latvijas sabiedrību. Es neticu dumjiem cilvēkiem politikā, un, ja kāds politiķis sāk runāt par to, ka jautājums par Krimu nav tik vienkāršs un tamlīdzīgi, domāju, ka par tādu cilvēku ir kāds dosjē.”
Sarunu beidzot, vēstnieks atgādināja, ka Latvijas Valsts prezidents bija viens no pirmajiem, kurš paziņoja par atbalstu Ukrainai, bet Latvija iesniedza ANO pieteikumu, ka uzskata sevi par trešo pusi jautājumos, kas skar starptautiska kara tribunāla izveidošanu: “Latvijas loma šajos procesos ir milzīga. Jūs esat Eiropā solidaritātes dzinējspēks atbalstā Ukrainai. Jūs atgādināt visām valstīm, ka tās vēl var palīdzēt, tām ir resursi.”
Komentāri