Pagājušajā nedēļā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes sēdē lēma, ka no 24.aprīļa trīs dienas norisināsies jau iepriekš solītais pedagogu streiks. LIZDA vadītāja Inga Vanaga uzsver, ka prasības saglabās, jo “politiķi tās jau ir pārkāpuši”. Par to, kādi ir pedagogu un arodbiedrības plāni, “Druva” jautāja LIZDA Cēsu novada arodorganizācijas vadītājai Ausmai Klētniecei.
“Situācija ir tāda, ka 2022.gada 12.septembrī pieteiktā streika sarunu vienošanās izpilde nav nesusi gaidītos rezultātus, lai arī to parakstīja visas politiskās partijas, tai skaitā pats Krišjānis Kariņš. Viss tika izdarīts tā, ka mēs plānoto streiku rudenī atcēlām ar norunu, ja netiks pildīti visi sarunu rezultātā noteiktie vienošanās punkti, mēs streiku atsākam.” A.Klētniece teic, ka no janvāra algu pielikums bija tikai tas, kas bijis paredzēts jau iepriekš, pirms streika, slodžu izlīdzināšanai. “Šo naudu piešķīra, tomēr nākamajam grafika solim no 2023.gada līdz 2025.gadam nav piešķirts nekas. Tajā pašā laikā bija sarunas ar izglītības ministri, kura apsolīja pilnīgi visu. Plāni bija skaisti sakārtoti pa grafikiem, cik katru gadu būs algas pielikums, kā mainīsies slodžu sabalansēšana, viss arī tika apstiprināts. Mēs patiešām priecājāmies, ka viss būs kārtībā.
Tad, kad bija jāpieņem jaunais valsts budžets, tajā nebija neviena punkta par to, kur tiks ņemts finansējums izglītības nozarei, kā solīts iepriekš. Tieši tāpēc 15.februārī bija sanāksme, kurā klātesoši bija ministrijas un valdības pārstāvji, kuri pērn bija arī pie vienošanās parakstīšanas un atzina, ka patiešām norunātais nav izpildīts, to viņi saprot,” stāsta A.Klētniece.
“Devām laiku līdz 15.martam, lai pieņemtu grozījumus Ministru kabineta noteikumos par pedagogu darba samaksas noteikumiem, par to, kādā kārtībā aprēķina valsts budžeta mērķdotācijas pedagogiem, tāpat lai budžetā ietvertu finansējumu plānotajam grafikam. Tā kā tas netika izdarīts, 15.martā notika vēl viena padomes sēde, nolēmām organizēt gājienu un pēc tam arī atsākt streiku, pamatojoties uz Streika likuma 6.panta 3.daļu, kas nosaka, ja darba devējs nepilda streika sarunās panākto vienošanos par kolektīvā interešu strīda atrisināšanu, tad arodbiedrībai vai nozares darbiniekiem ir tiesības atsākt streiku.”
A.Klētniece teic, ka šoreiz nav noteikts beztermiņa streiks, tikai trīs dienas. “24.aprīlī Rīgā arī plānots gājiens, kura mērķis ir pieprasīt valsts amatpersonu cieņpilnu un atbildīgu attieksmi pret izglītības un zinātnes nozares darbiniekiem.”
Patlaban situācija ir tāda, ka, arodbiedrībai piekāpjoties, ministre sola no septembra celt stundas likmi līdz 8,50 eiro, bet tajās mācību iestādēs, kuras ir optimizētas, un lielajās skolās likme jau šobrīd ir 7,9 eiro. “Viņiem turpmākos trīs gadus algas tiks iesaldētas –pieaugums nav gaidāms. Mēs, arodbiedrība, sakām, ka tas nav pieļaujams. Tā kā šajās skolās ir krietni lielāks skolēnu skaits, līdz ar to darba apjoms, arī te skolotāju algu pieaugumam ir jābūt līdzvērtīgam. Tāpēc turpināsim savas prasības, lai valdība mūs sadzird un tās īsteno,” tā A.Klētniece.
Jautāta, kas notiks, ja valdības pretimnākšanas nebūs, A.Klētniece izsaka cerības, ka valsts vara tomēr piekāpsies, jo streika gadījumā tas radītu sarežģījumu gūzmu jaunajai valdībai. “Streika gadījumā būtu jāatkāpjas ministrei, visā valdībā var notikt sašūpošanās. To viņi noteikti nevēlas, tāpēc ceru, ka mūsu izvirzītās prasības tiks īstenotas.”
Patlaban izskanējis atbalsts arī no mediķiem, viņi vēlas piedalīties pedagogu rīkotajā protesta gājienā 24.aprīlī. “Ja piedalīsies arī medicīnas nozares pārstāvji, gājiens noteikti būs iespaidīgs. Un esam nolēmuši, ja valdība kaut ko mūsu labā līdz aprīļa beigām izdara un streiks nenotiek, gājiens tomēr notiks, lai pievērstu uzmanību valdības attieksmei pret nozari kā tādu.”
A.Klētniece uzsver, ka gājienā aicināti visi interesenti, jo ir svarīgi, ka pedagogi prot pastāvēt uz savu un parādīt, ka nozarē strādājošie no valsts pelnījuši pienācīgu cieņu un atzinību.
Ja streiks notiks, skolas un pirmsskolas iestādes, kuru darbinieki tajā piedalīsies, būs slēgtas. A.Klētniece arī atgādina, ka arī pirmsskolu darbiniekiem arvien tiek solīts algu palielinājums, kas netiek īstenots. “Pirmsskolās darbs ir smags, jo mazajiem bērniem ir jāiemāca ne tikai pamata iemaņas, bet arī vispārējas rūpes par sevi, tas nav viegli,” tā A.Klētniece.
Problēma mācību iestādēs arvien ir mācību modeļa “Skola2030” tehnisko līdzekļu nodrošinājums. A.Klētniece uzsver: “Skolotājiem izvirza arvien jaunas prasības un papildu darbu, tomēr paši nespēj nodrošināt kaut vai materiālus jaunā modeļa mācību procesam.”
Cēsu Valsts ģimnāzijas direktore Ina Gaiķe uz plānoto streiku raugās skeptiski. “Streiku neatbalstu, jo uzskatu, ka tas vairs nav īstajā laikā. Rudenī biju par streiku, kaut arī šaubīgi, jo sarēķināju, ka man kā skolotājai būtu 23 kontaktstundas. Šāds skaitlis latviešu valodas skolotājam ir daudz, ar 25 skolēniem klasē tas aizņem daudz laika, gatavošanās mācību procesam ir milzīga, materiālu maz. Ilgus gadus strādājot par latviešu valodas un literatūras skolotāju vidusskolas klašu grupai, patiešām esmu izjutusi pārslodzi,” tā I.Gaiķe, piebilstot, ka daļa viņas kolēģu skolā arī ir pret streikošanu.
Jaunpiebalgas vidusskolas direktors Arnis Ratiņš atzīst, ka streika pamatā nav viena problēma, bet daudzu problēmu kopums, tāpēc viņš personīgi vairāk sliecas streika norisi atbalstīt. “Runa nav tikai par algu pielikumu. Es to redzu kā kompleksu jautājumu, kas ietver daudzas nozarē nesakārtotas lietas, tai skaitā arī mācību līdzekļu trūkumu un slodžu sabalansēšanu. Tāpat uzskatu, ka atbildība par saviem lēmumiem un solījumiem ir jāuzņemas katram. Arī skolotāji par saviem lēmumiem, darbiem esam atbildīgi. Tāpat satraucošs ir pedagogu trūkums daudzās skolās. Mūsu skolā gan visi pedagogi ir, mums paveicies. Kā skolas vadītājs nevienam streiku neuzspiežu, tā ir darbinieku brīva izvēle, iespēja paust savu viedokli.”
Komentāri