Zemkopības ministra Didža Šmita (Apvienotais saraksts) izteikumi, ka cilvēka darbība nevar ietekmēt klimatu, mediju telpā radīja viļņošanos. Ministrs nevalstiskās organizācijas “Zaļais barometrs” rīkotajā diskusijā klimata zinātni nosauca par reliģiju. Diskutējot par klimata, dabas un vides politiku, Didzis Šmits atzina, ka “esam aizgājuši kaut kādā augstprātības laikmetā, kurā mēs iedomājamies, ka mēs nosakām klimatu uz zemeslodes. Nopietni – mēs? Tas tā, kā skudra uzskatītu, ka tā atbild par Baltijas jūras ekosistēmu mežā”.
Aicināts minēt konkrētus pētījumus, avotus, kas apstiprinātu šīs atziņas, ministrs varēja nosaukt tikai kādas vispārīgas lietas, piemēram, minot ozona caurumu virs Antarktīdas, par kuru, viņaprāt, zinātne pārmēru brīdinājusi un kas vairs nav aktualitāte, kā arī norādījis, ka zinātne nav nekļūdīga, jo savulaik smēķēšanu atzinusi par veselīgu.
“Re:Baltica” faktu pārbaudes projekts “Re:Check” pārbaudījis zemkopības ministra izteikumus.
“Lai gan ministrs kā informācijas avotu min “veselo saprātu”, viņa teiktais ir pretrunā ar teju visu pasaules klimata pētnieku secināto,” raksta “Re:Chek” žurnālists Ronalds Siliņš. “Gan zinātniskās literatūras apkopojumi, gan vairāku tūkstošu pētnieku aptaujas liecina, ka cilvēku saimnieciskā darbība ir straujo klimata pārmaiņu cēlonis. Piemēram, 2021. gadā pētnieki apkopoja vairākus tūkstošus ar klimata pārmaiņām saistītu pētījumu un ar nejauši izvēlētas 3000 pētījumu izlases palīdzību secināja, ka vairāk nekā 99% zinātniskās literatūras apstiprina – mūsdienu klimata pārmaiņas ir cilvēku radītas. Savukārt citā publikācijā norādīts, ka no 24 tūkstošiem 2013. un 2014. gadā publicētiem pētījumiem tikai piecos noliegta cilvēku ietekme uz klimatu.
Šo nostāju apstiprina arī, piemēram, ANO Starptautiskā Klimata pārmaiņu starpvaldību padome NASA, kā ar zinātņu akadēmijas un zinātnieku biedrības. Straujās globālās sasilšanas galvenais cēlonis ir siltumnīcefekta gāzes, kuras rodas no fosilo energoresursu dedzināšanas, tā saukto F-gāzu izmantošanas rūpniecībā, intensīvas mēslošanas un lopkopības (galvenokārt no liellopu un aitu audzēšanas).”
“Re:Chek” uzsver, ka arī ministra minētie piemēri par smēķēšanu un ozona caurumu ir maldinoši. Proti, jau pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados tika pierādīta tabakas smēķēšanas saistība ar plaušu vēzi, bet ozona noārdīšanās apturēta, jo “valstis zinātniekos laikus ieklausījās un aizliedza vielas, kas ozona slāni noārda”.
Te nu rodas jautājums, kā persona, kas neatzīst cilvēka darbības ietekmi uz klimatu, spēj īstenot pasākumus, kas ir viņa tiešos amata pienākumos: dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un spējā pielāgoties tām, tai skaitā samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju un uzlabojot oglekļa sekvestrēšanu, kā arī attīstīt ilgtspējīgu enerģētiku. Tā paredz Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.- 2027.gadam vajadzību novērtējuma un intervences stratēģijas izklāstā. Un arī politiskais spēks Apvienotais saraksts, kuru pārstāv ministrs, parakstījis valdības deklarāciju, kurā norādīts, ka klimata pārmaiņu mazināšana ir būtisks valdības mērķis.
Vērtēt, kā tas viss sader kopā, atstāsim politisko spēku un vidi un klimata pārzinošo institūciju, un nevalstisko organizāciju ziņā. “Druvas” stāsts ir par ko citu. Drīz pēc Šmita kunga diskutablajām atziņām par pēdējo gadu desmitu cilvēces nospiedumu uz klimatu “Druva” rubrikā “Manas domas’’ publicēja autores Līgas Eglītes pārdomas, kurā arī pausts līdzīgs viedoklis. Proti, mēs, cilvēki, esam pārāk augstprātīgi, iedomājoties, ka varam radikāli ietekmēt planētas Zemes un Visuma spēku virzību. Tā analizējama pavisam citās mērvienībās, no kurām, pieļaujams, visas joprojām pat nezinām.
Vai tas noliedz, ka “Druva” atbalsta zinātnes pierādītās cilvēka radītās negatīvās pārmaiņas klimatam un videi un ka pasaules sabiedrībai kopumā jādara viss iespējamais, lai tās vismaz apturētu, ja ne mazinātu? Noteikti nē. “Druva” gadiem piedalījusies sadarbības projektā “Novadi zaļo”, kā arī savā darba kārtībā regulāri informējusi par klimata un vides aizsardzības, dabas daudzveidības saglabāšanas pasākumiem, par konkrētiem darbiem un ieguvumiem. Iepazīstinājusi lasītāju ar vidi saudzējoša dzīvesveida pieredzi ģimenēs, ar iedzīvotāju kopu rosību.
Taču paliek jautājums, ko viedokļrakstā uzdod arī Līga Eglīte – kādēļ plašākā mērogā vēl arvien nav rasts kopējs risinājums un nenotiek pietiekami konsekventa rīcība. Runājot par mūsu valsti, vai elektromobiļi ar saviem videi nedraudzīgajiem akumulatoriem un vēja ģeneratori, kas Rietumu pasaulē pazīstami jau kādu pusgadsimtu, būs tas, kas samazinās klimata pārmaiņas? Kāpēc tik maz dzirdam par inovatīviem, mūsdienu zinātnei cienīgiem risinājumiem, bet cenšamies sasmelt izlieto ūdeni ar veciem spaiņiem un aizliegumiem?
Vēl būtu jāņem vērā, ka vajadzīga vēl plašāka un ikvienam saprotama klimta zinātnes un situācijas skaidrošana. Nepietiek ar Eiropas Savienības dokumentiem, valdības normatīvajiem aktiem un zinātnisko institūtu citēšanu. Jāatrod, kā runāt ar katru cilvēku, arī to, kurš šaubās.
Komentāri