Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Vērtību demisija

Sallija Benfelde
10:01
20.06.2023
42

Stāsts gan nav par Aināra Šlesera un Alekseja Rosļikova vadīto Saeimas frakciju pieprasīto premjera Krišjāņa Kariņa demisiju – parlamentārās demokrātijās tas nav nekas neparasts vai ārkārtējs.

Nepārsteidz arī tas, ka koalīcija sakās Kariņu atbalstīt, bet visi pārējie, arī tie, kuri it kā gribētu iekļūt koalīcijā, sola balsot pret. Klausoties un lasot Saeimas partiju argumentus par vai pret kādu jautājumu, aizvien biežāk pārņem sajūta, ka tas, ko dēvējam par civilizētu un demokrātisku valstu vērtību sistēmu, grūst. Par partiju reitingiem jau rakstīju, varu vien piebilst, ka Aināra Šlesera sacītais, kāpēc vajadzīga valdības demisija un cita Saeima, noteikti gūst milzu atbalstu, un viņa reitings tikai kāps.

Demisijas pieprasījums iesniegts, “pamatojoties uz to, ka Kariņa vadītās valdības plāni transformēt ekonomiku un apturēt valsts labklājības lejupslīdi ir cietuši neveiksmi, bet viņa vēlme pēc Valsts prezidenta vēlēšanām paplašināt koalīciju faktiski ir paralizējuši valdības darbu” – uzskata Šlesers. Un patiesībā koalīcija buksē gan. Kariņš un Jaunā Vienotība (JV) kaut kā cenšas visus noturēt kopā, jo laikam jau jāpiekrīt tiem, kuri saka: labāk šī koalīcija, nevis koalīcija ar Šleseru un Rosļikovu. Rezultāts ir mīdīšanās uz vietas ar skaļiem solījumiem fonā. Savukārt Nacionālajai apvienībai (NA) neko mainīt nevajag, izņemot ļoti stingrus, drastiskus noteikumus saistībā ar latviešu valodu un pat­riotiskumu. Tiesa gan, savējie tiek aizstāvēti vienmēr un līdz pēdējam, lai ko viņi darītu vai būtu darījuši, un pēdējā laika spilgtākais piemērs ir Ogres mērs Egils Helmanis, kurš par savējo kļuvis arī Rosļikova acīs. Frakcijas “Stabilitātei!” vadītājs teic, ka “Helmaņa kungs ir malacis, strādā labi, viņš noteikti jāaizsargā.”

Par ekonomiku jāteic, ka NA ekonomikas ministre runā ļoti skaisti, vārdu plūdi ir neticami lieli un gari, bet visos plānos un koncepcijās es neredzu nekā konkrēta, neviena skaitļa, nav konkrētu termiņu, kad solīto vajadzētu izdarīt. Savukārt Apvie­notajam sarakstam (AP) interesē vienīgi ērtāka un nemainīgāka uzņēmēju dzīve ar lielāku peļņu, bet praktiski neko negribas mainīt, lai tikai naudiņa ripo. Vismaz tā notiekošais izskatās, raugoties no malas. Par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) ilūziju nav, ja viņi nokļūs koalīcijā, tad Aivars Lembergs Ministru kabinetā gan nevarētu piedalīties sēdēs un vismaz atklāti nevarētu kaut ko pieprasīt, kā tas ir bijis agrāk, bet domāt, ka ZZS nav savu interešu, ir nenopietni.

Protams, uz šī stagnācijas fona Aināra Šlesera un viņa partijas ideja vākt iedzīvotāju parakstus referendumam par Saeimas atsaukšanu noteikti ļoti patiks ne tikai viņa vēlētājiem. Tiesa gan, vispirms partijai nāksies noskaidrot, kad juridiski var sākt parakstu vākšanu referendumam par Saeimas atsaukšanu, jo vēl gadu pēc vēlēšanām referendums nevar notikt. Savā ziņā pat uzjautrinoši un arī absurdi, ka grūti nepiekrist Šlesera sacītajam: “Skaidrs ir viens, ka Saeimas deputātiem ir nepieciešams jauns mandāts, tāpēc ir vajadzīgas jaunas vēlēšanas. Saeima ar savu bezdarbību ir pievīlusi savus vēlētājus. Tā arī nespēj attīstīt valsts ekonomiku. Tagad klāt nāk arī vērtību maiņas.”

To, ka Latvijas vēsturē Saeima vienīgo reizi tika atlaista Šlesera dēļ, vēlētāji laikam ir aizmirsuši, tāpat kā to, ka savulaik Šlesers pieņēma sievas uzvārdu, jo viņa ģimenes uzvārds Leščinskis līdzi nesa pārāk daudz slikta. Tāpat acīmredzot vēlētājiem ir aizmirsies, ka tieši Šlesers panāca to, ka citu valstu pilsoņi par naudu (ieguldot vai nu ražošanā vai īpašumā) var nopirkt šeit uzturēšanās atļaujas, ko Krievijas miljonāri nekavējās izmantot.
Par to, ka Krievija Šleseram vienmēr ir bijusi tuva un vajadzīga, par gadu gaitā daudzajiem ar viņu saistītajiem skandāliem laikam pat nav vērts atgādināt, tāpat kā par moderno folkloru kļuvušajiem izteicieniem par “šofera dēliem” un skaistumu, kas “nāk no iekšām”. Un, protams, vēlētāji bieži laikam nepamana, ka paši ir ievēlējuši šo Saeimu, kas tagad esot jāatlaiž.

Jebkurā gadījumā kompromisi būs jāatrod, ar šo Saeimu ideālā valdība nevar sanākt, un atliek cerēt, ka Ainārs Šlesers un viņam līdzīgie nekļūs par vēlētāju jaunajiem elkiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
19

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi