Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Par nogurumu un spēku

Sallija Benfelde
11:43
24.07.2023
40

Ukrainas Bruņoto spēku (UBS) Ģenerālštābs ceturtdien, 20. jūlijā, ziņoja, ka kopš pilna mēroga kara sākuma iznīcināti vairāk nekā 240 tūkstoši okupantu.

Savukārt UBS Gaisa spēku Preses centrs ikdienas informatīvajā ziņojumā vēsta, ka naktī uz 20. jūliju okupantu uzbrukumā dienvidos izmantotas 19 spārnotās raķetes un desmit Shahed droni. Triecienus pamatā saņēma Odesa un Mikolajiva. Odesā ievainoti četri, bet Mikolajivā cietuši vismaz 19 cilvēki, par spīti tam, ka 18 reizes raķetes vai dronus ukraiņiem izdevās notriekt.

Līdzīgas ziņas izskan katru dienu, tāpat kā informācija, ka vasarā Latvijas iedzīvotāju ziedojumi Ukrainai samazinājušies. Pēc Frīdriha Eberta fonda pasūtījuma Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS Latvijā veica apjomīgu pētījumu par to, kā Latvijas krievi un arī latvieši vērtē Krievijas karu Ukrainā, Putinu, Zelenski, atbalstu Ukrainai un ko domā par pieminekļa nojaukšanu Uzvaras parkā, par Latvijas dalību NATO un ES u.c. Tika aptaujāti gan tie, kuri ģimenē runā krievu valodā, gan tie, kuri ģimenē runā latviešu valodā, un arī tie, kuru ģimenē runā abās valodās.

Latviski runājošajās ģimenēs Ukrainu atbalsta 78, bet krieviski runājošajās – tikai 27 procenti aptaujāto. Ģimenēs, kurās runā abās valodās, atbalsts Ukrainai samazinājies (no 45 līdz 32 procentiem). Latviešu vidū gada laikā nedaudz samazinājies to skaits, kuri saka, ka ir patrioti (no 54 līdz 47 procentiem), bet krievu valodā runājošie sevi par Latvijas patriotiem uzskata jau 25 procenti (pirms gada vien 17). Arī jauktajās ģimenēs sevi par patriotiem uzskata mazliet vairāk cilvēku – 33 procenti, un tas ir par pieciem procentiem vairāk nekā pirms gada. Pārsteidz, ka krievu valodā runājošo vidū par septiņiem procentiem palielinājies atbalsts Latvijas dalībai NATO (no 21 līdz 28 procentiem), bet jauktajās un latviešu ģimenēs tas nedaudz krities. Krie­viski runājošo vidū samazinājies arī to skaits, kuriem patīk Putins un Krievijas politika, tagad tādu ir vien 16 procenti. To, ka Latvijā pieaugusi etniskā spriedze, atzīst visi.

Aptaujā vēl ir daudz dažādu jautājumu, atbildes pirmajā brīdī var šķist visai raibas, tomēr kopumā dažas tendences ir manāmas. Savā ziņā visstingrākie savos uzskatos ir krievu valodā runājošie, kuri cenšas nemainīt domas par notiekošo. Ja arī viņiem ne vienmēr tas izdodas, tad vismaz jautājumos par pieminekļa nojaukšanu vai iespējām brīvi paust savus uzskatus viņi gandrīz vai izmisīgi turas pie agrākajiem uzskatiem, ka pieminekli Uzvaras parkā nevajadzēja nojaukt un ka Latvijā var runāt un rakstīt tikai to, kas patīk varai. Šķiet, ka vissvārstīgākās ir jauktās ģimenes, bet latviešu vidū negaidītās atbildes acīmredzot radījis nogurums. Cilvēki nogurst no kara ziņām, nemitīgās spriedzes un bažām par praktiskām lietām, veidojas kaut kas līdzīgs pieradumam tam, ka netālu notiek asiņains karš. Bet pieradums ir sava veida psiholoģiskā pašaizsardzība, kas ļauj dzīvot un darīt savus ikdienas darbus.

Interesanti, ka Krievijā Le­vadas centra jūnijā veiktie un jūlija sākumā publicētie pētījumi rāda, ka lielākās daļas aptaujāto attieksme pret Putinu ir pozitīvi neitrāla un divas trešdaļas aptaujāto gribētu, lai nākamā gada Krievijas prezidenta vēlēšanās atkal tiktu ievēlēts Putins. 23 procenti Krie­vijas iedzīvotāju saka, ka jūt simpātijas pret Putinu, bet 19 procenti “esot sajūsmināti”. Protams, Levadas centra aptaujas vienmēr tiek dažādi vētītas un vērtētas, tāpat arī Eberta fonda pasūtītais pētījums Latvijā vēl kādu laiku tiks vērtēts un atziņas būs dažādas un atšķirīgas.

Pagājušajā nedēļā Viļņā notikušajā NATO samitā Ukraina gan nesaņēma oficiālu uzaicinājumu iestāties NATO, bet kļuva arī skaidrs, ka tas notiks tad, kad karš būs beidzies. Savukārt Ukrainas parlamenta deputāts un komisijas drošības, aizsardzības un izlūkošanas jautājumos loceklis Sergejs Rahmaņins saka, ka nešaubās par Ukrainas uzvaru, bet: “Tas, kurš izdomās reālas drošības garantijas Ukrainai, saņems Nobela prēmiju, jo tādu garantiju nav, ir tikai Piektais pants vai kodolieroči.”

Vēl var piebilst, ka situāciju pēc NATO samita vērtē arī Arsēnijs Jaceņuks, bijušais Uk­rainas premjerministrs (2014 – 2016): “Neteikšu, ka NATO izdarīja visu, ko varēja, domāju, viņi varēja izdarīt vairāk. Bet, raugoties no NATO puses, viņi paveica vairāk, nekā paši bija domājuši. Jautājums ir par to, kas likts svaru kausos. Svaru kausos ir Eiropas un NATO dalībvalstu drošība – gan militārā, gan finanšu un ekonomiskā, gan pārtikas drošība. Svaru kausos ir ANO Statūti un tas, kas vēl palicis no tās pasaules kārtības, kas tika izveidota pēc Otrā pasaules kara, svaru kausos ir cīņa pret terorismu.”
Ukraina un ukraiņi ir pelnījuši cieņu par drosmi skatīties patiesībai acīs, pretoties un nenokārt degunu, neveidot vaimanu kori, bet darīt, cik katrs var un prot un vēl mazliet vairāk. Atliek arī mums rast spēku un atcerēties, ka mēs bijām, esam un būsim, par spīti ļaunumam. Sens ukraiņu teiciens vēsta, ka “viņi gribēja mūs ap-rakt, bet nezināja, ka mēs esam sēklas”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Lielo puiku spēles

09:54
17.12.2025
20

Brīvdienā caurskatot ziņu virsrakstus internetā, uzmanību piesaistīja informācija vietnē “Tvnet.lv”, kas vēstīja: ”Eiropas Savienība (ES) ir jālikvidē, lai pārvaldību nodotu atsevišķām valstīm, paziņojis “Space X” dibinātājs un uzņēmuma “Tesla” īpašnieks miljardieris Īlons Masks, kuram Eiropas Komisija (EK) nesen piemēroja sodu 120 miljonu eiro apmērā. “ES ir jālikvidē, un suverenitāte jāatdod atsevišķām valstīm, lai valdības varētu […]

Pasmejies par sevi pats

15:12
15.12.2025
32

Neesmu nekāds izņēmums, gribas un gribas to pasauli kritizēt, pasūkstīties, pažēloties, pavaimanāt. Ja tam visam vēl ir klausītāji, vēl labāk – piekritēji -, ko gan vairāk vēlēties! Šajā ziņā labāka temata kā “Kad mēs augām, tad tā negāja!” nav. Tomēr bieži vien jāatzīst – vaina jau ir arī manī pašā, jo nespēju tam laikam skriet […]

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
34
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
35

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
40

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
38

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
14
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi