Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Par nogurumu un spēku

Sallija Benfelde
11:43
24.07.2023
27

Ukrainas Bruņoto spēku (UBS) Ģenerālštābs ceturtdien, 20. jūlijā, ziņoja, ka kopš pilna mēroga kara sākuma iznīcināti vairāk nekā 240 tūkstoši okupantu.

Savukārt UBS Gaisa spēku Preses centrs ikdienas informatīvajā ziņojumā vēsta, ka naktī uz 20. jūliju okupantu uzbrukumā dienvidos izmantotas 19 spārnotās raķetes un desmit Shahed droni. Triecienus pamatā saņēma Odesa un Mikolajiva. Odesā ievainoti četri, bet Mikolajivā cietuši vismaz 19 cilvēki, par spīti tam, ka 18 reizes raķetes vai dronus ukraiņiem izdevās notriekt.

Līdzīgas ziņas izskan katru dienu, tāpat kā informācija, ka vasarā Latvijas iedzīvotāju ziedojumi Ukrainai samazinājušies. Pēc Frīdriha Eberta fonda pasūtījuma Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS Latvijā veica apjomīgu pētījumu par to, kā Latvijas krievi un arī latvieši vērtē Krievijas karu Ukrainā, Putinu, Zelenski, atbalstu Ukrainai un ko domā par pieminekļa nojaukšanu Uzvaras parkā, par Latvijas dalību NATO un ES u.c. Tika aptaujāti gan tie, kuri ģimenē runā krievu valodā, gan tie, kuri ģimenē runā latviešu valodā, un arī tie, kuru ģimenē runā abās valodās.

Latviski runājošajās ģimenēs Ukrainu atbalsta 78, bet krieviski runājošajās – tikai 27 procenti aptaujāto. Ģimenēs, kurās runā abās valodās, atbalsts Ukrainai samazinājies (no 45 līdz 32 procentiem). Latviešu vidū gada laikā nedaudz samazinājies to skaits, kuri saka, ka ir patrioti (no 54 līdz 47 procentiem), bet krievu valodā runājošie sevi par Latvijas patriotiem uzskata jau 25 procenti (pirms gada vien 17). Arī jauktajās ģimenēs sevi par patriotiem uzskata mazliet vairāk cilvēku – 33 procenti, un tas ir par pieciem procentiem vairāk nekā pirms gada. Pārsteidz, ka krievu valodā runājošo vidū par septiņiem procentiem palielinājies atbalsts Latvijas dalībai NATO (no 21 līdz 28 procentiem), bet jauktajās un latviešu ģimenēs tas nedaudz krities. Krie­viski runājošo vidū samazinājies arī to skaits, kuriem patīk Putins un Krievijas politika, tagad tādu ir vien 16 procenti. To, ka Latvijā pieaugusi etniskā spriedze, atzīst visi.

Aptaujā vēl ir daudz dažādu jautājumu, atbildes pirmajā brīdī var šķist visai raibas, tomēr kopumā dažas tendences ir manāmas. Savā ziņā visstingrākie savos uzskatos ir krievu valodā runājošie, kuri cenšas nemainīt domas par notiekošo. Ja arī viņiem ne vienmēr tas izdodas, tad vismaz jautājumos par pieminekļa nojaukšanu vai iespējām brīvi paust savus uzskatus viņi gandrīz vai izmisīgi turas pie agrākajiem uzskatiem, ka pieminekli Uzvaras parkā nevajadzēja nojaukt un ka Latvijā var runāt un rakstīt tikai to, kas patīk varai. Šķiet, ka vissvārstīgākās ir jauktās ģimenes, bet latviešu vidū negaidītās atbildes acīmredzot radījis nogurums. Cilvēki nogurst no kara ziņām, nemitīgās spriedzes un bažām par praktiskām lietām, veidojas kaut kas līdzīgs pieradumam tam, ka netālu notiek asiņains karš. Bet pieradums ir sava veida psiholoģiskā pašaizsardzība, kas ļauj dzīvot un darīt savus ikdienas darbus.

Interesanti, ka Krievijā Le­vadas centra jūnijā veiktie un jūlija sākumā publicētie pētījumi rāda, ka lielākās daļas aptaujāto attieksme pret Putinu ir pozitīvi neitrāla un divas trešdaļas aptaujāto gribētu, lai nākamā gada Krievijas prezidenta vēlēšanās atkal tiktu ievēlēts Putins. 23 procenti Krie­vijas iedzīvotāju saka, ka jūt simpātijas pret Putinu, bet 19 procenti “esot sajūsmināti”. Protams, Levadas centra aptaujas vienmēr tiek dažādi vētītas un vērtētas, tāpat arī Eberta fonda pasūtītais pētījums Latvijā vēl kādu laiku tiks vērtēts un atziņas būs dažādas un atšķirīgas.

Pagājušajā nedēļā Viļņā notikušajā NATO samitā Ukraina gan nesaņēma oficiālu uzaicinājumu iestāties NATO, bet kļuva arī skaidrs, ka tas notiks tad, kad karš būs beidzies. Savukārt Ukrainas parlamenta deputāts un komisijas drošības, aizsardzības un izlūkošanas jautājumos loceklis Sergejs Rahmaņins saka, ka nešaubās par Ukrainas uzvaru, bet: “Tas, kurš izdomās reālas drošības garantijas Ukrainai, saņems Nobela prēmiju, jo tādu garantiju nav, ir tikai Piektais pants vai kodolieroči.”

Vēl var piebilst, ka situāciju pēc NATO samita vērtē arī Arsēnijs Jaceņuks, bijušais Uk­rainas premjerministrs (2014 – 2016): “Neteikšu, ka NATO izdarīja visu, ko varēja, domāju, viņi varēja izdarīt vairāk. Bet, raugoties no NATO puses, viņi paveica vairāk, nekā paši bija domājuši. Jautājums ir par to, kas likts svaru kausos. Svaru kausos ir Eiropas un NATO dalībvalstu drošība – gan militārā, gan finanšu un ekonomiskā, gan pārtikas drošība. Svaru kausos ir ANO Statūti un tas, kas vēl palicis no tās pasaules kārtības, kas tika izveidota pēc Otrā pasaules kara, svaru kausos ir cīņa pret terorismu.”
Ukraina un ukraiņi ir pelnījuši cieņu par drosmi skatīties patiesībai acīs, pretoties un nenokārt degunu, neveidot vaimanu kori, bet darīt, cik katrs var un prot un vēl mazliet vairāk. Atliek arī mums rast spēku un atcerēties, ka mēs bijām, esam un būsim, par spīti ļaunumam. Sens ukraiņu teiciens vēsta, ka “viņi gribēja mūs ap-rakt, bet nezināja, ka mēs esam sēklas”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
13

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
17

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
29
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi