Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Par brīvību un vērtībām

Sallija Benfelde
10:52
12.10.2023
24

Latvijas novados, arī Cēsīs, pirmizrāde režisores Ilzes Kungas-Melgailes spēlfilma “Mana brīvība”. Latvija šo filmu izvirzījusi ASV Kinoakadēmijas Oskara balvai.

Tā ir filma par Atmodas laiku, par mūsu brīvību, par Itu Kozakēviču, kura kļuva par vienu no redzamākajām un nozīmīgākajām mazākumtautību līderēm centienos pēc brīvības un neatkarības. Viņas sacītais “par jūsu un mūsu brīvību!” kļuva par Latvijā dzīvojošo poļu, ukraiņu, baltkrievu un krievu lielo aicinājumu, bija Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāja, 1990. gadā viņu ievēlēja par Augstākās Padomes deputāti, viņa kļuva par Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijas priekšsēdētāju. Ita bija poliete, filoloģe, pārvaldīja deviņas valodas, un pavisam īsi var sacīt, ka Ita Kozakēviča bija īsta, patiesa un inteliģenta, viņas pēkšņā nāve trīsdesmit piecu gadu vecumā bija trieciens, zaudējums Latvijai. 1990. gada  28. oktobrī Ita Kozakēviča Itālijā piedalījās Vispasaules ārzemju poļu biedrību konferencē un noslīka, peldoties Tirēnu jūrā pie Gaetas. Viņas nāves apstākļi joprojām nav īsti skaidri – vai tiešām Itas sirds neizturēja milzīgo darba slodzi un stresu, vai arī kāds palīdzēja, lai tā notiktu.
Tomēr filma nav tikai par Itu, tā ir par mums visiem, par to, ka, par spīti domstarpībām, tikai plecu pie pleca varējām atgūt neatkarību un brīvību. Manuprāt, bieži aizmirstam, ka Latvijā dzīvo arī citu tautību cilvēki. Protams, latviešu valoda un kultūra ir mūsu valsts valoda un kultūra, tai būtu jābūt kā lielai un siltai seģenei, zem kuras katrs var justies droši ar savu valodu, savām dziesmām, izrakstītajām seģenēm un kopīgo brīvību un mīlestību pret Latviju.

Formāli, protams, tā ir, Lat­vijā ir mazākumtautību biedrības, pasākumi, bet aizvien biežāk ar mazākumtautībām daudzi cenšas runāt ar dusmām, pamācot un solot sodīt. Atkal jāteic, ka likumi ir jāievēro, bet, ja ar cilvēkiem sazinās naida vai vienaldzības valodā, atbilde ir tāda pati. Latvijā nav mazākumtautību līderu, kuriem īsti uzticētos gan latvieši, gan citu tautību cilvēki. Karš Ukrainā gan ir apvienojis un saliedējis daudzus, tomēr ikdiena nereti ir bēdīga. Kādēļ tā notiek?

Iespējams, atbilde ir Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesora, filozofa Venta Sīļa feisbukā rakstītajā: “Kāpēc cilvēki vispār apvienojas kaut kādās grupās – ciltīs, bet pēc tam arī valstīs? Tāpēc, ka uzticas viens otram un mīl viens otru. Un tāpēc var paļauties uz otru, sadarboties un saprast viens otru. No šejienes tālāk izriet visas pārējās vērtības – izpalīdzība, drosme, u.t.t. Sa­tversmē, starp citu, ir noteiktas sabiedrības kopīgās vērtības un pastāvēšanas mērķi: latviešu valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene. Pašreiz notiekošā politiskā krīze, kuru te Liepnieks (polittehnologs – aut.) apzīmējis ar frāzi “Mēs nepatīkam viens otram”, patiesībā ir tādu politdarboņu kā viņš pats radīta krīze. Ētikas krīze. (..) izeja no krīzes ir diezgan acīmredzama: atgriešanās pie ētikas kā pie sociālo attiecību pamata. Atgrieša­nās pie vērtībām, kas tiek praktizētas ikdienā, jo tikai tā šīs vērtības vispār var eksistēt – nevis vārdos, bet darbos.”

Var piekrist profesora sacītajam, tā domā ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji. Tā domā cilvēki arī citās pasaules valstīs, bet situācija nav vienkārša. Ukrainas Nākot­nes institūta starptautiskās politikas eksperts Iļja Kusa savā blogā raksta: “Situācija Slovākijā un citās valstīs mainīsies. Un reizēm ne tā, kā mēs gribam.” Jāpiebilst, ka Slovākijā vēlēšanās visvairāk balsu ieguva populistiskā ekspremjera Roberta Fica vadītā promaskaviskā partija “Smer-SD”. Bet Polijā, Varšavā, 1. oktobrī pilsētas centrā pulcējās tūkstošiem protestētāju no opozīcijas pret valdošo partiju “Likums un taisnīgums”. Kā zināms, valdošā partija “Likums un taisnīgums”, kas bieži konfliktē ar Eiropas Savienību un saskārusies ar apsūdzībām par likuma varas graušanu valstī, šobrīd aptaujās ieņem pārliecinošu pārsvaru. Par to gatavi balsot aptuveni 35% vēlētāju. Vēlēšanas notiks 15. oktobrī.

Mēs tiešām esam dažādi, nereti balsis var iegūt, solot lielāku sviestmaizi ar biezāku desas šķēli. Ētika tiek nolikta maliņā, jo to sviestmaizīti vajag katru dienu. Tomēr nav un nevar būt patiesas un īstas brīvības bez ētiskām, cilvēciskām pamatvērtībām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
24

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
21

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Manifestēt savu realitāti. Kas tas par zvēru?

12:25
30.06.2024
18

Pēdējā laikā arī mūsu zemē populārs kļuvis vārds “manifestēt”! Anglicisms, kas daudziem nerada skaidrību – ko gan tas īsti nozīmē? Izrādās, kaut ko manifestēt nozīmē padarīt savus sapņus, mērķus un centienus par realitāti, ticot, ka tos patiešām iespējams sasniegt. Visam pamatā ir ideja, ka, ticot, ka patiešām varat kaut ko izdarīt, un koncentrējot savas domas […]

Lielā politika un karš

12:24
29.06.2024
21

Ukraina otrdien, 25. jūnijā, oficiāli sāka iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES). Protams, tas nozīmē vairākus gadus ilgu procesu, tā laikā valstij ne tikai jāpārņem Eiropas Savienības normatīvās prasības, bet arī jāpierāda, ka sabiedrība un valsts pārvalde ir gatava pievienoties blokam. Šonedēļ ES ir vieno­jusies par jaunām sank­cijām pret Balt­krieviju. Ir zināms arī , ka […]

Noguruši no ziņu virsrakstiem…

12:29
27.06.2024
20

Raugoties TV ekrānā uz kādu no daudzajiem ziņu raidījumiem, pamanīju tekstu, kas rotāja ekrāna apakšmalu, ka kādā pasaules mēroga pētījumā apstiprinājies – cilvēki arvien mazāk seko līdzi ziņām. Atskār­tu, ka šim apgalvojumam absolūti piekrītu arī pati. Un, šķiet, daļai paziņu, tuvāku un tālāku, pēdējā laikā bija līdzīgs viedoklis. Ir skaidrs, ka ziņu mērķis vairs pat […]

Nemainīgie priekšstati

09:58
25.06.2024
30

Katram no mums, arī tautām un nācijām ir savi priekšstati par to, kādi esam, nereti ar laiku tie mēdz arī vairāk vai mazāk mainīties. Izskatās, ka Krievijas Federā­cijas iedzīvotāju priekšstati un uzskati tomēr nemainās, gan domājot par lielāko ienaidnieku, gan pašiem par sevi. Nav noslēpums, ka Krievijā vara to atbalsta un iedzīvotāji dzīvo priekšstatos, ka […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
20
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi