Karš nebeidzas un nebeigsies, arī Ziemas saulgriežus gaidot. Ļaunumam nav brīvdienu, tāpat kā liekulībai un dubultmorālei.
Krievija karā zaudējusi jau 336 230 karavīru, bet tas neko nemaina, vienīgi liek t.s. patriotisko audzināšanu ieviest jau bērnudārzos, organizēt dažādas kustības, piemēram, “Jaunie ērglēni”, “Baltās dzērves”, un dažviet nu jau pat pamatskolu skolēni tiek iesaistīti t.s. “mīnu astīšu” apstrādāšanā. Kā zināms, ar 3D printeri izdrukā tādas kā plastmasas astītes, ko pieskrūvē mīnām, lai tās kļūtu vadāmas, nometot no droniem. Un, protams, augstu tikumību un tradicionālo vērtību sargāšanu, to vērtību, kas atšķir “dižo Krievzemi” no sliktajiem Rietumiem un padara tās vērtības īpašas, palīdz sargāt milzīgais valsts finansējums, lielāks nekā dažviet veselības aizsardzībai.
Protams, cīņa par tikumību nav sveša arī Latvijas politiķiem. Ceturtdien, 30. novembrī, pirms t.s. Stambulas konvencijas jeb konvencijas vardarbības izskaušanai pret sievietēm un ģimenē ratifikācijas Saeimas deputāti debatēja gandrīz piecas stundas, visi pat nepiedalījās balsojumā, jo viņu ieskatā šī Eiropas Padomes konvencija ir briesmīga, iznīcinās latviešus un Latviju. Tas, ka Labklājības ministrija konvencijai pievienoja skaidrojošu pielikumu, kurā uzsvēra, ka konvencijā iekļautais un pretrunīgās diskusijās izmantotais termins “sociālais dzimums” nav saistīts ar pienākumu ieviest kādu citu izpratni par dzimumu Latvijas tiesību un izglītības sistēmā, opozīcijas attieksmē neko nemainīja. Arī Satversmes tiesas secinājums, ka Stambulas konvencijas norma par īpašu pasākumu īstenošanu sieviešu aizsardzībai no vardarbības atbilst Latvijas konstitūcijai, opozīcijai nebija nopietns arguments.
Debatēs opozīcija gan piedalījās un, viņus klausoties, varētu domāt, ka tā ir konvencija, kas kādai sabiedrības kopai, piemēram, homoseksuāliem cilvēkiem, piešķir kādas īpašās tiesības, un ir konvencija par seksa reklamēšanu un tamlīdzīgi. Ainārs Šlesers, partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis, pauda uzskatu, ka Stambulas konvencijas ratificēšana veicinās izvirtību, nevis stimulēs cīņu pret vardarbību. “Balso par Stambulas konvenciju un dzīvosi izvirtībā, varēsi darīt, ko gribi. Nevis drošība, bet izvirtība – to pašlaik reklamē,” apgalvoja deputāts. Savukārt Ramona Patraviča no Šlesera partijas aizstāvēja pieturēšanos pie stereotipiem par dzimumu lomām, jo uz tām balstoties latviešu kultūra. Īstajam un pareizajam latvietim tā jādzīvo, jāievēro stereotipi. Varētu jautāt, kuri stereotipi jāievēro: tie, kuri bija pirms simts, divsimt vai trīssimt gadiem. Par viduslaikiem spriest laikam būs grūti, zināmāki ir t.s. Veimāras republikas laika uzskati par sievietes lomu sabiedrībā. Acīmredzot sievietei jāzina sava vieta – trīs KKK jeb bērni, virtuve, baznīca (no vācu val. – Kinder, Küche, Kirche). Un tātad Patravičas kundzei būtu jāsēž mājās, jāmazgā, jālāpa, jātīra, jāgatavo ēst un jārūpējas par vīru un meitām, un vēl drīkstētu iet uz baznīcu. Tad kādēļ Petravičas kundze grauj stereotipus un sēž Saeimā, pieņem likumus valstij, jo tas taču ir vīriešu darbs?! Un vai deputāti, kuri sevi pasludinājuši par īstajiem un pareizajiem latviešiem, piemēram, drīkst būt precējušies vairākas reizes? Vai stereotipi, kas veido latviešu kultūras un tautas pamatu, to pieļauj?
Interesanto konvencijas un latvietības “tulkojumu” opozīcijas gaumē varētu turpināt tāpat kā jautājumus par to, kurā konvencijas rindkopā opozīcijas deputāti kaut ko tādu ir izlasījuši. Bet ir skaidrs, ka opozīcijai ir vajadzīgs kāds “bubulis”, ar ko biedēt vēlētājus un noskaņot viņus par labu sev.
Starp citu, Krievijā top jauni noteikumi skolēniem, ko viņi drīkst un ko nedrīkst darīt. Skolēniem ir jāklausās propagandas raidījums “Sarunas par svarīgo”, jāiziet militārās sagatavošanas kursi, zēniem ir jāmācās rīkoties ar āmuru, bet meitenēm jāprot vārīt boršču. Skolēniem ir jāziņo par “ekstrēmistiem” un jāpalīdz frontei – proti, jāraksta atbalsta vēstules, jāpalīdz ziedojumu vākšanā. Nedrīkst zīmēt pretkara zīmējumus un interesēties par LGTB tēmu. Meitenes nedrīkst valkāt garās bikses (tāds aizliegums noteikts jau 60 valsts reģionos). Patriotiski un ievērojot tradīcijas un stereotipus. Tikai novilkt robežu starp vienām un otrām pareizajām vērtībām un stereotipiem grūti. Un tas biedē, jo robeža no tautiskā līdz diktatūrai, izrādās, ir ļoti plāna.
Komentāri