Svētdiena, 19. maijs
Vārda dienas: Inese, Inesis, Ēriks

Mācīties glābt dzīvību varam katrs

Iveta Rozentāle
17:53
07.08.2022
15

Elpināšana, sirds netiešās masāžas veikšana – tās ir ļoti būtiskas prasmes, ja vēlamies palīdzēt cilvēkiem, kuri mums līdzās nokļuvuši nelaimē – vai nu pēkšņu veselības problēmu, vai kāda negadījuma dēļ. Šīs prasmes mācāmies autoskolā un arī citviet. Speciālisti iesaka laiku pa laikam iemaņas arī atjaunot, lai izšķirošā brīdī spētu rīkoties visatbilstošāk. Lasot par cilvēkiem, kuri paveikuši gluži neticamo, kritiskās situācijās atdzīvinot līdzcilvēku, aizdomājos, cik daudzi no mums reāli šādu palīdzību spētu sniegt.

Mediķi atgādina, ka tad, kad cietušais neelpo un ir apstājusies sirdsdarbība, viņa dzīvībai izšķiroša ir palīdzība pirmajās minūtēs, tāpēc iznākums var būt atkarīgs no līdzās esošo cilvēku spējas un gatavības to sniegt. Nav tā, ka cilvēkam pilnībā jāatceras, kā palīdzēt, var zvanīt arī uz ārkārtas numuru 113,    dispečers pa tālruni dos norādes, kā palīdzēt cietušajam, kamēr mediķu brigāde ir ceļā. Lai arī vairākkārtīgi esmu mācījusies, kā sniegt pirmo neatliekamo palīdzību, kad vienā no pasākumiem bija iespēja praktizēt savas zināšanas uz speciāla manekena, mediķi joprojām varēja pamācīt, kā labāk turēt rokas, cik ciešam un ātram būt uzspiedienam, lai varētu sasniegt nepieciešamo rezultātu. Tātad arī apgūtas prasmes noteikti var uzlabot.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests jubilejas reizēs pasniedz apbalvojumus ne tikai darbiniekiem, bet arī ar medicīnu nesaistītiem cilvēkiem, kuri spējuši operatīvi reaģēt un glābt bērna vai pieaugušā dzīvību, drosmīgi rīkoties kritiskās situ­ācijās, sniedzot pirmo palīdzību, līdz ierodas neatliekamie. Lasu par tādiem cilvēkiem un apbrīnoju viņu zibenīgo reakciju, spēju neapjukt un rīkoties.
Šogad apbalvojumu saņēma arī sieviete, kura, uzzinot, ka bērns iekritis ūdenī un neelpo, skrienot uz notikuma vietu, mēģinājusi atcerēties atdzīvināšanas algoritmu bērnam, saukusi, lai klātesošie jau elpina, un pieskrienot uzsāka sirds netiešo masāžu, lai nodrošinātu skābekli cietušā smadzenēm un citiem orgāniem. Atbraukušajiem mediķiem par meitenītes dzīvību bija jācīnās vēl vairākas stundas, līdz izdevās atjaunot sirds ritmu un elpošanu. Bet sievieti, kas pratusi mirklī novērtēt situāciju un glābt bērnu, daudzi apbrīnojuši ne tikai par zibenīgo rīcību, bet arī prasmi palīdzēt un reizē atzinuši, ka viņiem būtu trūcis zināšanu, lai to izdarītu.

Gadu gaitā sniegtie apbalvojumi cilvēkiem, kas neatliekamās situācijās glābuši kāda dzīvību, stāsta par pašaizliedzību, uzņēmību un, protams, zināšanām. Piemēram, trīs jaunieši,  pasažieri mašīnā, kas avarēja, jo šoferim bija sākušās pēkšņas veselības problēmas un viņš bija bezsamaņā, neelpoja, nomainot cits citu, veica sirds netiešo masāžu, līdz ieradās mediķu brigāde. Tuvinieku prasme veikt sirds netiešo masāžu izglāba kādu vīrieti, kuram sākās asas sāpes krūtīs, viņš zaudēja samaņu, apstājās sirdsdarbība. Zināšanas, kā palīdzēt dzīvībai bīstamā situācijā, ļāva vecmāmiņai izglābt divgadīgo mazbērnu, kas bija iekritis piemājas dīķi un kuram, kad viņu izvilka no ūdens, nebija dzīvības pazīmju. Vecmāmiņa nekavējoties uzsāka atdzīvināšanas pasākumus, bērns slimnīcā tika nogādāts, jau atguvis samaņu.

Mēs neviens nevēlamies, lai notiktu nelaime. Tajā pašā laikā, lai nelaime neizvērstos par traģēdiju, ļoti svarīgas ir mūsu zināšanas un prasmes. Tas attiecas gan uz pirmās palīdzības sniegšanu, gan prasmēm izkļūt no ugunsgrēka un citām ārkārtas situācijām, kur izšķiroša ir katra minūte.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ceļotāja piezīmes

21:00
16.05.2024
14

Nupat kā nedēļu aizvadīju Apvienotajā Karalistē. Proti, tās galvaspilsētā Londonā. Tie, kam bijusi iespēja tur paviesoties, labi zina, cik daudzšķautņaina, spraiga, ātra un vienlaikus nesteidzīga ar saviem lielajiem, zaļajiem parkiem un bagāto kultūras dzīvi šī pilsēta ir. Šoreiz uz Londonu devāmies ar bērniem, kaut daudzi teica: “Ko gan tādā milzīgā pilsētā ar bērniem var nedēļu […]

Ieraudzīt svarīgo

20:58
16.05.2024
14

Labklājības ministrija informējusi, ka vismaz 15% meiteņu jeb viena no sešām meitenēm ir kavējušas skolu, jo nav varējušas iegādāties higiēnas preces, to jau šajā rubrikā esmu rakstījusi. Tāpat 17% meiteņu    kavējušas mācību procesu higiēnas preču nepieejamības dēļ. Tāpēc esmu ļoti gandarīta, ka Balvu un Aizkraukles novadu izglītības iestādēs uzsākts pilotprojekts, kurā mēģinās apzināt skolām […]

Noziegums un sods 21. gadsimta Krievijā

10:19
13.05.2024
27

Karš Ukrainā ne tikai vairo stresu un dusmas pret agresorvalsti un tās iedzīvotājiem. Tas cilvēkus padara arī neiecietīgākus un pat nežēlīgākus. Arī “miera laikos”, lasot vai redzot reportāžas par noziegumiem, nereti domājam, ka varbūt nāvessodu par sevišķi smagiem noziegumiem nevajadzēja atcelt. Tiesa gan, domāju, spīdzināšanu lielākā daļa cilvēku neatbalstītu pat tad, ja tas būtu veids, […]

Trakāk vairs nevar? Gan jau var

10:17
13.05.2024
36

Tā kā laikraksts iznāk 10.maijā, loģiski, ka savas pārdomas rakstu 9.maijā, Eiropas dienā. Sabiedriskie mediji pievērš uzmanību šai dienai, mēģinot noskaidrot un akcentēt Latvijas iedzīvotāju sajūtas par ieguvumiem un zaudējumiem, kas iezīmējas līdz ar piederību plašajai Eiropas Savienības ( ES) saimei. Rīgā notiek kādi pasākumi, citur Latvijā gan šī diena, liekas, nekā īpaši neiezīmējas. Ja […]

Dzīves loma, kas nekad nebeidzas

10:16
13.05.2024
23

No brīža, kad sieviete savā ķermenī sāk auklēt jauno dzīvību, viņa kļūst par māti. Un, lai gan sākumā nereti šo lomu pat grūti aptvert, tā dzīves laikā nekad nebeidzas, jo neatkarīgi no tā, cik tuvas vai tālas ir attiecības ar bērnu, māte vienmēr paliek māte. Protams, bērna pirmajā dzīves gadā sieviete ir gandrīz tikai mamma, […]

Kad līdzcietības vietā arvien vairojas naids

08:40
10.05.2024
38
1

Pēdējā laikā ziņu avotos lasāmas un klausāmas ziņas, ka Latvijā palielinās atsevišķu subkultūru aktivitāte – proti, to darbības nonāk policijas redzeslokā. Ar to domāju aktualizēto tematu par neonacistiski noskaņotajiem jauniešiem panku izskatā jeb “skinhedu” kopienu. Pirms dažām dienām arī LTV1 demonstrēja sižetu par likumpārkāpumu, kurā šo jauno, radikāli noskaņoto cilvēku darbības rezultātā bija cietis pusaudzis. […]

Tautas balss

Runā pilnīgus melus

21:00
16.05.2024
19
Seniore raksta:

“Kad klausies, ko saka dažu prokrievisko partiju politiķi, ir ne tikai dusmas, bet arī ļoti bēdīgi. Cilvēki bauda visus labumus, ko dod Latvijas valsts un sabiedrība un tajā pašā reizē tā nomelno notiekošo. Kā var teikt, ka skolēniem skolā nedod ēst, ja līdz ceturtajai klasei visiem bērniem pusdienas apmaksā valsts! Tad kā tu vari vispār […]

Jābūt modriem

10:21
13.05.2024
24
"Druva" lasītājs raksta:

“Raksta, ka “Balticom” ka­nālos Maskavas 9.maija parādi varēja redzēt kiberuzbrukuma rezultātā. Es gan domāju, ka vajag kārtīgi pārbaudīt arī pašu televīzijas pakalpojumu sniedzēju, cilvēkus, kas tajā brīdī bija atbildīgi. Lai nu ko kurš saka, aizdomu ēna tomēr paliek, ka viss var nebūt tik vienkārši,” pārdomās dalījās lasītājs.

Svinēsim svētkus kopā

10:21
13.05.2024
21
Seniore Z. raksta:

“Priecājos par 4.maija svētkiem Cēsīs. Bija ļoti sirsnīgs un patriotisks pasākums. Protams, palīdzēja arī tas, ka bija skaists laiks. Ir jauki, ka svētkos varam sanākt kopā, kopā priecāties un svinēt. Tādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk. Piemēram, arī Jāņu vakarā pilsētniekiem varētu būt skaista kopā sanākšana. Nav jau visiem lauku, kur aizbraukt. Tad Zāļu vakarā varētu […]

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
47
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Sludinājumi