Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Labs žests nenozīmē gaidīt par to atlīdzību

Anna Kola
07:01
27.09.2022
16

“Pieklājība neko nemaksā. Pēc tualetes lietošanas aizveriet poda vāku. Pirms iekāpšanas liftā ļaujiet vispirms cilvēkiem no tā iznākt. Nolieciet iepirkumu ratiņus tiem paredzētajā vietā. Ja esat kaut ko aizņēmies, atdodiet to atpakaļ labākā stāvoklī nekā pirms tam (uzpildītu, iztīrītu).” Šādu citādu šonedēļ izlasīju “Rīgas Laiks” numurā starp Kevina Kellija 103 padomiem, kā labāk dzīvot un sadzīvot ar citiem.

Nenoliegšu, sirdī īsts anglomāns, tādēļ visu nedēļu cītīgi sekoju līdzi BBC ziņām un tiešraidēm no Lielbritānijas saistībā ar karalienes Elizabetes II aiziešanu mūžībā un jaunā karaļa iecelšanu monarha godā. No vakardienas karalienes ar karogu apklāto zārku iespējams apmeklēt katram iedzīvotājam, lai atvadītos no ilgi valdījušās savas tautas vadītājas. Vērojot tiešraidi, bija uzkrītoša šai nācijai raksturīgā pieklājība, iecietība, laipnība vienam pret otru. Piemēram, kāds tūrists no Āzijas bija pietuvojies norobežojošai barjerai pie policista, kas uzraudzīja kārtību, cilvēku rindai lēni virzoties uz Vestminsteras halli. Policists laipni atsaucās uz tūrista aicinājumu pielaikot viņa zvanveida cepuri, pat piekrita nobildēties kopā ar tūristu, tas viss ar smaidu uz lūpām.

Uzskatu sevi par pēcpadomju paaudzes pārstāvi, tādēļ šīs rietumu kultūras iezīmes šķiet daudz tuvākas un vērtīgākas nekā komunisma ideoloģijas radītā vēlme uz katru līdztautieti raudzīties ar aizdomām, vienaldzību. Arī citāts no žurnāla liek aizdomāties par ikdienas kultūru, un neba minu šīs nacionālās rakstura iezīmes, lasi “trūkumus”, pirmoreiz. Vīrieši lielveikalos mudīgi steidz pa priekšu pa automātiskajām durvīm, retu reizi aizdomādamies, ka būtu pienācīgi palaist pa priekšu sievieti ar bērnu vai vecāku cilvēku, bet nē, ja nu veikalā pietrūks tieši viņiem nepieciešamās preces? Apbrīnoju vīrišķības trūkumu mūsu sabiedrībā, tieši šai ziņā. Tas gan, jādomā, lielā mērā gulstas uz māmiņu pleciem – kādus topošos vīrus, tēvus un tēvijas aizstāvjus viņas izaudzinās. Pēc vairākiem Lielbritānijā nodzīvotiem gadiem šis asais kontrasts ikdienas paradumos man bija traumatisks.

Vēl mazāka cieņa daļai mūsu sabiedrības ir pret visu citu dzīvo. Pēdējo divu nedēļu laikā lielākajos ziņu portālos Latvijā pavīdējušas ziņas par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Vēl vakar no rīta priekšplānā bija ziņa par jaunieti, kas pie daudzdzīvokļu nama Rīgā nežēlīgi sit savu melno labradoru. Paldies kaimiņu kundzēm, kas iejaucās!

Acīmredzami neapmierinātība pašiem ar savu dzīvi spiežas ārā pa katru ķermeņa šūnu un tas ir jāizliek uz apkārtējo pasauli. Jautājums tomēr paliek, kas pie tā vainīgs? Jādomā, ka ģenētiski joprojām arī jaunās paaudzes ir ieprogrammētas uz kaut kādiem nevajadzīgiem protestiem, agresiju, kas, atkārtošos, diemžēl velkas līdzi no Padomju Savienības laikiem.

Arī elementārā pieklājība, ar ko iesāku šo rakstu, pie mums un kopumā postpadomju valstīs krietni pieklibo. Gandrīz vai rodas sajūta – ja kāds izdara ko labu, jauku, pieklājīgu, no viņa jābēg prom, jo, kas zina, varbūt kaut ko prasīs pretī? Muļķības. Lai arī daudzi uz rietumiem raugās ar nepatiku, uzskatu, ka mums arvien ir ļoti daudz ko mācīties tieši no šīm valstīm ar gadsimtiem senām, spēcīgām tradīcijām un multikulturālu sabiedrību, kur cits ar citu tomēr prot veiksmīgi sadzīvot.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
19

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi