Svētdiena, 14. decembris
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma

Kā pietrūkst Ziedoņa…

Sandra Trēziņa
22:06
03.04.2023
39

“Un pret savas tautas dziesmu var tikai savējie./ Un pret savu tautas dziesmu cits nevar it neviens./ Jo cits nezin, kā bārenis pie ābeles stāvēja/ un kāds no tā laika mūs kopā sien pavediens.
Un tu pacel roku, un tu brūķē mēli lieki,/ Un tu saki: tas viss ir māņi un pagātnē placis./ Un seši mazi, maziņi bundzinieki jāj pa ceļu bungodami, pazaudējuši mātes acis.

Jo pret savas mātes dziesmu var tikai savējie. / Tie paši, kam jauna dzīve un jauni nami./ Tikai tie var pa īstam samīdīt savas mātes dziesmu – Pašu auklētie, pašu auklētie pekaināmi kājiņāmi.”

Šis Imanta Ziedoņa dzejolis uzrakstīts pirms vairāk nekā 50 gadiem. Bet cik mūsdienīgs. Kā rakstīts par šodienu, kā rakstīts par to, kas šobrīd notiek ar Latvijas laukiem – kultūras namiem, sabiedrisko transportu, pasta nodaļām, medicīnas pakalpojumiem, ugunsdzēsības depo un skolām. Jau labu laiku lauki pamazām izmirst, un kādam šķiet, ka tas notiek pārlieku lēni. Cik gan ilgi var pretoties, nesa­prast “dižos” centienus sakārtot valsti tā, lai būtu ērti valdīt un pārvaldīt, neklausoties bezgalīgajā ĪDĒŠANĀ, ka arī laukos dzīvo cilvēki ar savām vajadzībām, prasībām, ieradumiem, jā, arī atšķirīgu dzīvesveidu, kas varbūt nav saprotams lielajiem “sakārtotājiem”, bet kas uztur dzīvu tautas dvēseli, tautas sirdsapziņu, mīlestību pret savu ģimeni, pagastu, zemi, valsti.

Lielu un efektīvu soli visu labāk zinošajiem izdevās spert, panākot administratīvo reformu. Vietvalži nobīdīti malā, lieki izdevumi ietaupīti, bet vēl tās skolas, kā tās traucē, kādus izdevumus rada, kādu pretestību izrāda! Lētāk sabūvēt internātus, sagādāt skolēnu autobusus! Tiešām? To kāds ir izrēķinājis? Var jau būt… Bet kas atgriezīs vai nodrošinās tagadējā bērna pieķeršanos savai dzimtajai vietai, no kuras sākas valstspiederība. Es patiešām nezinu, vai tie autobusos un internātos izaugušie būs tik pārliecināti un pašaizliedzīgi savas valsts aizstāvji, ja, nedod Dievs, tāda vajadzība būs, kādi šobrīd ir ukraiņi.

Laukos esot pārāk maz cilvēku. Taisnība, viss taču tiek darīts tā, lai viņi gribētu dzīvot pilsētās, to tuvumā, vislabāk jau Rīgā. Bet ko valsts gudrie prāti darījuši un dara, lai būtu citādāk, lai iedzīvotāju plūsma nevirzītos tikai vienā virzienā. Ko tur var darīt? Es nezinu, bet tiem, kas “pie stūres”, gan būtu jāzina. Ja varam izdomāt, kā apturēt tik globālu problēmu kā klimata pārmaiņas, vai varētu būt ļoti sarežģīti apturēt lauku iznīkšanu?

Visvienkāršāk taču ir slēgt, nojaukt, likvidēt, aizvērt. Vai tas jau nesāk izklausīties pēc genocīda pret savu tautu? Galīgajā Konvencijā par genocīdu, kas tika pieņemta 1948. gadā, gan netika iekļauta “kultūras genocīda” koncepcija — kādas iedzīvotāju grupas iznīcināšana, vardarbīgi asimilējot to dominējošajā kultūrā -, tāpat kā neiekļāva vēršanos pret politiskām grupām. Kā stāsta “Vikipēdija”, pārāk daudzām valdībām jau toreiz tas būtu sagādājis nevajadzīgas problēmas. Varbūt es pārspīlēju, domājot tik saasinātās kategorijās, jo tiešu vardarbību jau it kā neredzam, tomēr liekas, mēs ejam tur, kur kādreiz jau esam bijuši. Vēsturē ir līdzīgi piemēri. Un tautas, līdzcilvēku klusēšana, piebalsošana valdošajam viedoklim, ja klusībā nepiekrītam, ja sirdsbalss saka ko citu, ne pie kā laba nenoved. Arī demokrātiskā valstī par demokrātiju, par savu taisnību, savu pārliecību ir jārunā un jācīnās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
20

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
31

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
33

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
26

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
41

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
29
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
14
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
14
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
34
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
37
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
35
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi