Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Ilgas pēc labestības un vēlme būt sadzirdētiem

Iveta Rozentāle
10:52
22.05.2023
20

Ar krāšņiem uznācieniem pirms neilga laika beidzās muzikālais šovs “Balss maskā”. Tajā uzvarēja neviens cits kā Laimes lācis, zem kura, kā izrādījās, bija nomaskējusies mūsu novadniece – žurnāliste Kristīne Garklāva.

Pēc šīs un aizvadītā gada “Balss maskā” sezonas, kad uzvarēja Baltais vilks, jāsecina, ka latvieši ļoti vēlas, lai uzvar labais, jo šie abi tēli šovā bija ļoti pozitīvi. Laimes lācis bija tik pozitīvs, ka viens no žūrijas cilvēkiem Jānis Krīvēns jeb Krivenchy mēdza teikt, ka nevar izturēt tik daudz pozitīvisma. Tomēr gan skatītāju balsojums, gan žūrijas vērtējums liecināja, ka pozitīvisms un labsirdība ir tik ļoti tīkama, ka Laimes lāča tēls, par kuru pat vēl līdz finālam bija diskusijas, vai zem maskas ir sieviete vai vīrietis, ļāva uzvarēt.

Bet Kristīne pēc uzvaras sacīja, ka pēdējais gads bijis grūts un viņa arī meklējusi, kā ikdienā atgūt prieku. Visticamāk, arī iejušanās Laimes lāča tēlā bija daļa no prieka atgūšanas. Jāteic, Kristīne patiesi ir ļoti labestīga. Atceros, jau tad, kad vēl mācījos vidusskolā un rakstīju zinātnisko darbu, intervēju arī Kristīni, kura tolaik strādāja radio Cēsīs. Uz jautājumu par motivāciju būt žurnālistei viņa atbildēja, ka tā ir iespēja palīdzēt cilvēkiem.

Jāteic, latviešiem tiešām tuvi ir labie tēli – gan sērdienīte, gan it kā naivais, bet bieži vien visgudrākais trešais tēva dēls, čaklā Maija, Sprīdītis, kurš atklāj dzīves patiesās vērtības. Un, šķiet, tieši tādēļ arī plašāk pasaulē sūtām savus labos tēlus, piemēram, uz Eirovīziju jaukos “Sudden Lights” puišus, kuri izpildīja šūpuļdziesmu – rāmu, mierīgu un mierinājumu nesošu. Tomēr, šķiet, Eiropai nepieciešams lielāks asums. Aizvadītajā gadā, protams, uzvarēja grupa no Ukrainas, tā vēstot par atbalstu valstij, kurā iebrucis agresors, bet lielākoties Eirovīzijas uzvarētāji nāk ar skaļos vārdos ietērptu vēstījumu, visbiežāk aizstāvot tos, kas citādi, mierīgi un rāmi paužot savu viedokli, sadzirdēti netiek. Tā pirms diviem gadiem roka grupa “Måneskin” no Itālijas savā dumpinieciskajā dziesmā atbalstīja tos, kuri vēlas būt atšķirīgi, 2006. gadā smagā roka grupa no Somijas “Lordi” bija ģērbušies kā monstri, arī uzsverot citādo, arī ārēji neglīto kā vērtību. Un tieši viņi Somijai atnesa pirmo un pagaidām vienīgo uzvaru Eirovīzijā. Uzvaras laurus plūkusi arī Izraēlas pārstāve, transpersona Šerona Koena jeb “Dana International”, kas iestājās par dzimumu līdztiesību, tāpat arī austrietis, transvestīts Tomass Neivirts jeb par bārdaino sievieti dēvētā Končita Vursta.

Reizēm arī man jājautā, kāpēc kādas minoritātes ir tik skaļas, protestē tik it kā uzbāzīgi, vai tad nevar mierīgi paust savu viedokli? Bet te arī redzama cilvēka uztvere, redzams, ko cilvēks vairāk pamana – izzinošu lekciju, kurā informatīvi stāsta par tiem, kuri ir atšķirīgi no vispārpieņemtā ikdienā, vai protesta gājienu, kurā dalībnieki ir koši saģērbušies un nes plakātus ar izteiksmīgiem sauk­ļiem. Un tā arī “Eirovīzijā”, lai tiktu sadzirdēti, lai paustu uzskatus, kurus citkārt kāds negrib dzirdēt, jo skaļāk, jo krāšņāk, jo šokējošāk, jo labāk tas ir.

Tomēr gribu arī piebilst, ka reizēm visā košumā spilgti izceļas vienkāršība – es labi atceros, kā 2010. gadā uzvarēja Vācijas pārstāve, 19 gadus vecā Lena ar dziesmu “Satellite”, kura uz skatuves kāpa viena, ģērbusies lakoniskā melnā kleitiņā, un ar savu vienkāršību apbūra visus. Tāpēc, manuprāt, jautājums, ko mums no Latvijas sūtīt uz Eirovīziju nākamgad, lai vispirms jau pēc ilgāka laika tiktu finālā un otro reizi uzvarētu, joprojām nav nepārprotami atbildams.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
31
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi