Otrdiena, 15. aprīlis
Vārda dienas: Aelita, Gastons

Pasaules krievu valodas diena

Anna Kola
06:50
08.06.2023
65

Ik gadu 6.jūnijā tiek atzīmēta Pasaules krievu valodas diena. Krievu valoda ir septītā runātākā valoda pasaulē. Šī diena arī iezīmē Aleksandra Puškina dzimšanas dienu, tieši viņš uzskatāms par mūsdienu krievu literatūras pamatlicēju. Kopš pagājušā gada 24.februāra krievu valoda daudzviet, arī Latvijā, kļuvusi par sarežģītu diskusiju tematu. Pati pārstāvu paaudzi, kas krieviski runā slikti, nelabprāt, jo esmu izaugusi brīvās Latvijas laikā, kad piespiedu veidā šī valoda vairs nebija jāapgūst.

Protams, Cēsīm, manuprāt, ir tik labā iezīme, ka visi tie, kas ģimenē runā, lielākoties ir iemācījušies runāt latviski. Vismaz no skolas laika atceros, ka visi bērni, kas nāca no krievu ģimenēm, prata tekoši runāt latviešu valodā. Arī uz ielām Cēsīs, Valmierā, Limbažos un citviet Vidzemē krievu valoda dzirdama maz. Tam, ka, beidzot vidusskolu, lielākā daļa manas klases skolēnu Cēsu Valsts ģimnāzijā neprata runāt krieviski, bija arī sava sliktā puse – plānojot studiju un darba gaitas Rīgā, bija skaidrs, ka bez krievu valodas neiztikt. Tā bija realitāte. Šodien tā sāk mainīties, jo karš Ukrainā ir beidzot devis mums drosmi krieviski runājošam sarunu biedram pateikt: “Nē, es krieviski nerunāju.” Līdz tam, šķiet, katrs “sevi cienošs” latvietis steidza laipni izplūst, uzsākot sarunu krieviski.

Kopš pērnā februāra ļoti daudz mainījies pasaulē un tepat pie mums. Rīgā vairs nav Uzvaras pieminekļa, nepārraida Krievijas TV kanālus. Noris ļoti daudz darbību tajā virzienā, lai panāktu, ka mūsu valsts valoda patiešām ir latviešu un latvietim nav jākaunas no tā, ka viņš nerunā krieviski. Gluži otrādi – katram Latvijā dzīvojošam krievam būtu jāuzņemas atbildība iemācīties tās valsts valodu, kurā viņš mājo.

Kā vēsta rudenī veiktais SKDS pētījums, sarūk krievu valodas lietojums Latvijas oficiālajā saziņā ar iedzīvotājiem, pamatojot to tieši ar kara sākšanos Ukrainā. Informācija krievu valodā ir izņemta no Valsts prezidenta un dažādu iestāžu mājaslapām. “Latvenergo” portāls vairs neapkalpo klientus krieviski, dzelzceļā vairs nav skaņas paziņojumu krievu valodā. Valdībā ir tapis likumprojekts, kas vēl vairāk ierobežos krievu valodas lietošanu ikdienā darba vidē un pakalpojumu sniegšanā.

Mazliet skumdina fakts, ka, lai gan tautieši naski strādā pie tā, lai dažādos veidos ierobežotu krievu valodas lietojumu, tomēr ļoti daudzi, kas pie mums atbraukuši no kara šausmām un draudiem Ukrainā, runā krieviski. Un krievu valoda arvien dzirdama daudz, tikai šoreiz no ukraiņu mutēm.

Pagājušā gada oktobrī arī tika pieņemti likuma grozījumi, kas nosaka, ka līdz 2025.gadam jāīsteno pakāpeniska pāreja uz izglītību tikai valsts valodā. Grozījumi Izglītības likumā paredz īstenot secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamat­izglītības pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs. Jācer, ka šī iecere nesīs augļus un latviešu pārliecība par to, ka ir pareizi un normāli ar krieviski runājošu sarunu biedru runāt latviski, tikai nostiprināsies un augs. Ar izglītību vien diemžēl nepietiks, lai liktu visiem cittautiešiem saprast, ka šeit ir mūsu mājas, te saimnieki esam mēs – latvieši.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Akcijas acu aizmālēšanai?

09:06
13.04.2025
37

Šonedēļ norisinās Eiropas mēroga satiksmes ātruma kontroles akcija un visās dalībvalstīs, arī Latvijā, policisti aktīvāk seko, lai braucēji pārvietotos noteikumiem atbilstoši. Ātruma pārsniegšana ir biežāk fiksētais satiksmes noteikumu pārkāpums un arī iemesls smagiem satiksmes negadījumiem ar letālu iznākumu. Vai šādas akcijas, kas norisinās divas reizes gadā, dod vēlamo efektu un mazina pārkāpumu skaitu? Droši vien […]

Neziņas, šaubu, pārliecināšanas laiks beidzies

08:04
12.04.2025
37

“Nu tas ir beidzies, varēs mierīgi dzīvot tālāk,” kad    noslēdzās partiju deputātu kandidātu    sarakstu iesniegšana, ar atvieglojumu sacīja sabiedriski aktīvs, pazīstams novadnieks. Viņš pastāstīja, ka ir noguris no politiķu uzbāzības. Viņu uzrunājušas četras partijas un aicinājušas sarakstā, cita par citu neatlaidīgāk. Politiski aktīvie pierunājuši, lai padomā un dod atbildi līdz skaidrošanai, kādi būs […]

Stāsts par paralēlajām pasaulēm

00:03
12.04.2025
38

Eksperti vērtē, ka kopš ASV ir ar Krieviju sākušas t.s. miera sarunas, Ukrainas apšaude ar droniem, raķetēm un bumbām ir palielinājusies. Turklāt ASV tarifu karš ir aizēnojis notikumus Ukrainā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 9. aprīlī TV kanālam “Mēs esam Ukraina” sacīja, ka izlūkdienestam ir zināms par Ķīnas pilsoņu vervēšanu karam Ukrainā. Sagūstītie divi ķīnieši nav […]

Neturpināt salauztās ģimenes jeb Mācīties veidot savu dzīvi

18:33
09.04.2025
42

Tas, ka alkoholiķi var apmeklēt anonīmo alkoholiķu jeb AA grupas, lai veseļotos no alkohola atkarības, parasti cilvēkus neizbrīna. Savukārt termins Al-Anon   jeb līdzatkarīgo grupa, kā arī PAB (pieaugušo alkoholiķu bērni) grupa bieži izraisa neizpratni, kas tas ir, kam tas domāts. Vēl lielāks pārsteigums mēdz būt, ka tādas grupas daudzus gadus regulāri pulcējas arī Cēsīs, jo […]

Par miera sarunām bez optimisma

08:34
09.04.2025
35

Politikas analītiķu vērtējumi t.s. miera sarunām ir visai skarbi, bez liela optimisma, tās tiek dēvētas kā sarunas par sarunām. “Putins ir pārliecināts: vēl pēc dažiem mēnešiem ASV pāries no samierināšanas plāna uz pilnīgas iecietības plānu,” raksta Ukrainas pasaules politikas institūta dibinātājs un priekšsēdētājs Viktors Slinčaks. Viņš uzskata, ka abas puses, Krievija un ASV, vainos viena […]

Lai dzīve laukos neliktos pārāk rožaina…

09:19
07.04.2025
66

Vēja parku attīstītāju aktivitātes izgaismo kādu ļoti nelādzīgu lietu – iedzīvotāju un arī vietvaru ļoti ierobežotās iespējas nepieļaut daudzmiljonu projektus, ja to īstenošana kardināli maina un būtiski pasliktina iedzīvotāju dzīves vidi. Vienkāršāk sakot, Nītaurē, Zaubē vai citā novada pagastā var ierasties spēcīgiem aromiem svaidījušies zēni un meitenes, tērpti    dārgos uzvalkos un smalku zīmolu kostīmos, […]

Tautas balss

Vienmēr zied puķes

15:09
15.04.2025
8
Anna raksta:

“Priecājos par Cēsu skaistajiem puķpodiem. “Kliģenu” saimniecība prot uzpost pilsētu un noturēt to skaistu līdz ziemas salam. Puķes regulāri aprauga, apkopj, ziedi vienmēr grezni. Cik labi, ka par pilsētvidi rūpējas vietējais uzņēmums,” viedoklī dalījās Anna.

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
16
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
15
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.

Vietējie jāatbalsta

09:19
07.04.2025
38
1
Seniore no Cēsīm raksta:

“Uzzināju par streiku Cēsu tirgū. Tas nav normāli, ka vietējiem tirgotājiem, ražotājiem tā jārīkojas. Tieši viņiem tirgū būtu jārada paši labākie apstākļi. Tirgus nav lielveikals, kur katram, kas kaut ko pārdod, prasa lielu nomu. Mūsu uzņēmēji taču jāatbalsta,” sacīja seniore no Cēsīm.

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
40
1
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]