Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Joprojām neparasts un saistošs, bet ar kaitinošiem elementiem

Līga Salnite
10:44
21.06.2023
13

Vēl pavisam nedaudz – bet pirksti un mēle degtin deg – gribas izteikties par nu jau vairāk nekā pirms nedēļas aizvadīto festivālu “Lampa”. Gadu no gada šis festivāls ir vērties plašumā, un šogad tas nudien pilnībā aizņēma pusi Cēsu pilsētas centra – visu Pils parku, Maija parku un vēl Pils laukumu līdz pēdējam centimetram. Pasākuma šī gada publiskais pieteikums arī bija visai iespaidīgs – 1081 dalībnieks un runātājs un 323 dažādi pasākumi – diskusijas, sarunas, darb­nīcas, teātra izrādes, programma bērniem.

Man gribas parunāt par to, ko tāda mēroga pasākums nozīmē tīri praktiski. Te nu jāteic – esmu patīkami pārsteigta. Neraugoties uz neaptveramajām ļaužu masām, kas vienmērīgi plūst no vienas sarunas uz nākamo, atkritumu uz zemes tikpat kā nebija. Vispār. No tāda masu pasākuma viedokļa šis ir pats labākais, kas Cēsīm, var teikt, “uzkritis uz galvas”, jo tik ierastas ir mizanscēnas ar dusmīgiem sētniekiem, kas cenšas sakopt apkārtni pēc jebkura publiskā pasākuma. Tiesa, pasākuma otrajā dienā arī manīju komandu, kas abos parkos apstaigāja neskaitāmās šķirojamo un nešķirojamo atkritumu tvertnes, pārbaudīdami, vai kādu nevajag iztukšot. Gandrīz nemanāmi festivāla teritorijā darbojās ne tikai pašvaldības policija, bet arī apsargi, sak, ja nu kādam tomēr “viesulis” galvā sagriežas. Rezumējot – apbrīnojama tīrība un kārtība. Pat pie abiem tualešu “ciematiņiem” vēl otrajā dienā valdošais miers šķita teju neticams. Te gan liels paldies jāsaka apmeklētājiem. Šo deviņu gadu laikā “Lampa” ieguvusi lielu slavu, pasākumu apmeklē inteliģenta sabiedrība no visas Latvijas.

Tomēr nevaru nerunāt arī par nedaudz skumjākiem momentiem šī festivāla norisē. Neilgā sarunu starplaikā nolēmu pastaigāt gar ēdināšanas teltīm. Ēdieni, nenoliedzami, vilinoši un gana dažādi, tostarp arī vegāniem pieņemami, taču to cenas – arī dzērienu – šķita visai astronomiskas. Pieci un vairāk eiro bija jāatdod par glāzi sidra vai alus, vidēji visbiežāk sastopamā cena – ar retu izņēmumu – par ēdiena porciju bija desmitnieks. Ticu, ka garšīgi. Vietējie arī zina, kur atrodas veikali, varēja ko nopirkt tur, taču cēsnieki apmeklētāju plūsmā šķita mazākumā. Atbraukušajiem viesiem – vai nu lielāka maldīšanās un nokavētas sarunas, vai arī krietni patukšotāks maks. Vienlaikus gan gribētu piebilst – izcila bija depozītglāžu sistēma, kur vari nodot savu izdzerto glāzi, saņemot par to atpakaļ paša iemaksāto eiro. Vēl viens plusiņš atkritumu mazināšanā.

Taču par sarunu saturisko pusi man palika dalītas jūtas. Nenoliegšu, bija ļoti interesanti mirkļi, tomēr caurcaurēm visām šīm sarunām zib indikācijas par idejām, kas mērķtiecīgi virzītas uz apmeklētāju. Lai arī patīkami brīva atmosfēra, lai arī drīksti piecelties un aiziet uz jebkuru citu sarunu, bet aizvien biežāk atgriežas sajūta, ka esi atnācis uz tādu kā sabiedriskās reklāmas apmaiņas vietu. Varbūt tas nav slikti, vēl neprotu līdz galam novērtēt. Protams, šeit nerunāju par atklātajām kampaņas teltīm, kā tas bija politiskajiem spēkiem vai atsevišķiem uzņēmumiem, bet visās pārējās teltīs – it kā pēc sarunas nosaukuma sabiedrībai interesants temats-, taču tas no sākuma jau tiek neizbēgami virzīts uz ieplānoto “it kā spontāno viedokli” noslēgumā. Lāgā pat diskusiju vadītājiem nav bijusi īpaša teikšana par iespējamo sarunas virzību, liecina atsevišķas atsauksmes. Nezinu, vai un kādā virzienā šo aspektu var mainīt, tomēr man ir nelāga nojausma, ja tā turpināsies, agrāk vai vēlāk, iedzīvotāju interese noplaks.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
39
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
41

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
24

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
38

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
46

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
23
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi