Joks, reklāmas pasākums vai nopietna apņemšanās? Vismaz man nav saprotams, kā vērtēt fon Rozenu pārstāvja pretenzijas uz Lielstraupes pili, kas dzimtai piederēja, kad Latvijā lielākie zemes- muižu- īpašnieki bija vācbalti.
Dzimtas mantinieks publiski apliecinājis, ka ir gatavs apgūt latviešu valodu, jo nākotnē viņa mērķi attiecībā uz īpašumu tiešām esot nopietni. Viņš paudis nostāju, ka no morāles viedokļa viņa ģimenei aizvien ir tiesības atgūt Lielstraupes pili, jo saskaņā ar starptautiskām tiesībām esot 100 gadi, lai to paveiktu.
Izskatās pavisam dīvaini, muižnieku dzimtai pretendējot uz īpašumu, ko uzturēja un, domājams, būvēja tie, kas tagad kļuvuši par nāciju – latvieši. Vai 1920.gadā sākta un līdz 1937.gadam ilgusī agrārreforma, kad muižu zemi, ēkas, inventāru un lopus konfiscēja, kad par zemes saimniekiem kļuva bijušie bezzemnieki, it kā nav bijusi? Vai uz kungu mājām, kuras visbiežāk konfiscēja sabiedrības vajadzībām, ierīkoja skolas, pagasta vai tautas namus, tiešām var pieteikties tāltāli pēcteči, neņemot vērā, kādā likumīgā ceļā ēku īpašnieks mainījies?
Protams, Lielstraupes pili neatdos, manuprāt, to arī nekādā likumīgā veidā nav iespējams pieprasīt. Taču pats fakts, ka ir cilvēks, kas par to runā, rada bažas. Pirms Latvijas valsts dibināšanas tās teritorijā īpašumi bija arī citu tautību muižniekiem un rūpniekiem. Un dažiem, piemēram, Krievijas varenajiem, nevajag pat precedentu, lai uzstātu uz kaut kādām vēsturiskām tiesībām. To taču tagad tik nepārprotami redzam agresijā pret Ukrainu, kurā tiek izmantots ne tikai bruņojums un pēdējā gadu simta ideoloģiskie ieroči, bet izvilktas senas kartes un iekarojumi.
Ar to nedomāju un negribu sacīt, ka vācu dzimtu pēcteči meklēs agresīvus ceļus, lai pierādītu savas tiesības. Tomēr uzskatu, ka pieprasīt to, kas piederējis feodālajā iekārtā, kad augstmaņu dzimtas dzīvoja no savu zemnieku darba, ir pavisam nekorekti.
Beigšu ar joku – tad, ja Rozenu dzimtas pēcteča prasība nopietna, kurzemniekiem tik jārokas arhīvos un jāmeklē zemes, ko hercogs Jēkabs viņu senčiem deva aizjūras kolonijās.
Komentāri