Vasara uzņēmusi tempu, tik daudz priecīga jau noticis, notiek un notiks te, pie mums Latvijā, ziemeļpuses teritorijā. Bet vairāk uz dienvidiem, kur saule vēl spožāka un dāsnāka – Ukrainā-, joprojām kara dārdi. Vai, sajūtot ceriņu, jasmīnu, jāņzāļu, ozolvainagu smaržu, kaut uz mirkli ienāca prātā, kā zem kara debesīm vasara aizrit Kijivā, Harkivā, Zaporižjā…
Mums pienācis skaistais rožu ziedēšanas laiks, priecē zemenēm pildītas kastes, bļodas un grozi. Tie, kas nesen bijuši vai ir Ukrainā, saka – rozes zied arī blakus spridzekļu izārdītām bedrēm un tirgū nopērkami lādiņu postītajos dārzos lasītie ķirši.
Latvijā vasaru svinam aizgūtnēm: koncerti, pilsētu svētki, festivāli, brīvdabas izrādes, zaļumballes, ceļojumi, peldes ezeros, upēs un jūrā, kur nu vēl dižie Dziesmu un Deju svētki. Un kaut kā nejauši pārņem tāda kā vainas sajūta – kā var tā priecāties, ja pavisam netālu katru dienu dzīvību zaudē ne tikai tie, kas frontē, kas joprojām cīnās arī par mums, bet arī civiliedzīvotāji, arī bērni, sievietes. Tie, kas zina, kas paši pieredzējuši, saka, ka kara klātbūtne dzīvei uzliekot citu fonu, piešķirot citu vērtību un katru dienu liekot svinēt kā pēdējo.
Un tieši tas laikam liekas visbiedējošākais. Vēl pavisam ne tik sen – 2022.gada februārī, martā, kara Ukrainā pirmajās nedēļās, kad tikām brīdināti un mudināti salikt drošības somas, pārdomāt atrašanās vietu bombardēšanas gadījumā, būt gataviem, cik iespējams, pat atomkara draudiem-, katru dienu arī Latvijā tiešām varējām sagaidīt ar priecīgu nopūtu – šodien vēl esam drošībā.
Bet Krievijas asinssarkanā roka turpina graut Ukrainas mājas, slimnīcas, skolas. Lai arī priecē kaut minimālie, bet tomēr Ukrainas armijas panākumi frontē, joprojām klātesoša ir vainas un reizē bezspēcības sajūta, ka spējam tik maz, lai arī Ukrainā sauli neaizsegtu kara posta mākoņi.
Latvijā un Ukrainā vasara dara savu darbu, un mazliet priecīgāk iemirdzas skatiens, kad redzam saulespuķu rindas pie mājām, dārzu, sētu un ceļa malās, kad Dziesmu svētku dalībnieču nepārspējami skaisto, krāšņo vainagu vidū ir pa kādam, kurā cieši savīti zili ziediņi ar saules dzelteno vidū. Mēs joprojām esam ar Tevi, Ukraina!
Komentāri