Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Saules, vasaras un svētku vidū

Sandra Trēziņa
06:49
11.07.2023
19

Vasara uzņēmusi tempu, tik daudz priecīga jau noticis, notiek un notiks te, pie mums Latvijā, ziemeļpuses teritorijā. Bet vairāk uz dienvidiem, kur saule vēl spožāka un dāsnāka – Ukrainā-, joprojām kara dārdi. Vai, sajūtot ceriņu, jasmīnu, jāņzāļu, ozolvainagu smaržu, kaut uz mirkli ienāca prātā, kā zem kara debesīm vasara aizrit Kijivā, Harkivā, Zaporižjā…

Mums pienācis skaistais rožu ziedēšanas laiks, priecē zemenēm pildītas kastes, bļodas un grozi. Tie, kas nesen bijuši vai ir Ukrainā, saka – rozes zied arī blakus spridzekļu izārdītām bedrēm un tirgū nopērkami lādiņu postītajos dārzos lasītie ķirši.

Latvijā vasaru svinam aizgūtnēm: koncerti, pilsētu svētki, festivāli, brīvdabas izrādes, zaļumballes, ceļojumi, peldes ezeros, upēs un jūrā, kur nu vēl dižie Dziesmu un Deju svētki. Un kaut kā nejauši pārņem tāda kā vainas sajūta – kā var tā priecāties, ja pavisam netālu katru dienu dzīvību zaudē ne tikai tie, kas frontē, kas joprojām cīnās arī par mums, bet arī civiliedzīvotāji, arī bērni, sievietes. Tie, kas zina, kas paši pieredzējuši, saka, ka kara klātbūtne dzīvei uzliekot citu fonu, piešķirot citu vērtību un katru dienu liekot svinēt kā pēdējo.

Un tieši tas laikam liekas visbiedējošākais. Vēl pavisam ne tik sen – 2022.gada februārī, martā, kara Ukrainā pirmajās nedēļās, kad tikām brīdināti un mudināti salikt drošības somas, pārdomāt atrašanās vietu bombardēšanas gadījumā, būt gataviem, cik iespējams, pat atomkara draudiem-, katru dienu arī Latvijā tiešām varējām sagaidīt ar priecīgu nopūtu – šodien vēl esam drošībā.

Bet Krievijas asinssarkanā roka turpina graut Ukrainas mājas, slimnīcas, skolas. Lai arī priecē kaut minimālie, bet tomēr Ukrainas armijas panākumi frontē, joprojām klātesoša ir vainas un reizē bezspēcības sajūta, ka spējam tik maz, lai arī Ukrainā sauli neaizsegtu kara posta mākoņi.
Latvijā un Ukrainā vasara dara savu darbu, un mazliet priecīgāk iemirdzas skatiens, kad redzam saulespuķu rindas pie mājām, dārzu, sētu un ceļa malās, kad Dziesmu svētku dalībnieču nepārspējami skaisto, krāšņo vainagu vidū ir pa kādam, kurā cieši savīti zili ziediņi ar saules dzelteno vidū. Mēs joprojām esam ar Tevi, Ukraina!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
39
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
41

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
24

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
38

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
46

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
23
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi