Sestdiena, 12. aprīlis
Vārda dienas: Jūlijs, Ainis

Reiz dzīve taču būs labāka

Sarmīte Feldmane
15:35
18.09.2023
22

Pārdzīvot šo laiku, izdzīvot, tad dzīvot. Un tā no vienas globālas vai vietējas krīzes līdz nākamajai. No gada gadā. Tiklīdz pavīd saules stars mākoņainās debesīs, tā pamalē parādās kārtējās melnās švīkas.

Dzīvojam šodien, un, saprotams, gribas aizvien labāk. Ja ne citādi, vismaz paša izpratnē. Pērc šodien, maksā rīt! Rīdiena taču būs labāka, naudas būs vairāk, māca finanšu gudrinieki. Kā neticēt? Kādam taču jāuzticas. Un tad pēkšņi retorika mainās – pašiem vajadzēja domāt, vai tiešām cerējāt, ka dzīve kļūs bagātāka. Un cilvēks ir būrī, uz kuru pusi izlauzties, tas jādomā pašam, padomdevēja – kā pareizāk – nav. Katra situācija taču ir individuāla, skaidrojums, kas noder jebkurā situācijā.

Nespēja samaksāt kredītus ir tēma, par ko diskutēts gadiem, pēdējā laikā tā kļuvusi īpaši aktuāla. Ne tikai Latvijā, jo ne velti Eiropas Parlaments pieņēma noteikumus, kas aizsargās patērētājus no kredītkaršu parādiem, overdraftiem un nepiemērotiem aizņēmumiem.

Tiesību akts attieksies uz kredītlīgumiem līdz 100 000 eiro. Noteikts, ka dalībvalstīm būs jā­prasa kreditoram pirms kredītlīguma slēgšanas veikt rūpīgu patērētāja kredītspējas novērtējumu. Tas paša patērētāja interesēs, arī lai novērstu bezatbildīgu kreditēšanas praksi un pārmērīgas parādsaistības. Ārpusbanku kreditoriem un kredītu starpniekiem būs jāsaņem īpašas tirgus atļaujas un jāreģistrējas, kā arī tie tiks pakļauti īpašai uzraudzībai, ko veiks neatkarīgas dalībvalstu iestādes. Kredītu reklāmā būs jābūt pamanāmam brīdinājumam, ka naudas aizņemšanās rada izmaksas. Tāpat noteikumi paredz komisijas un citu izmaksu ierobežojumus, lai no patērētājiem neiekasētu pārmērīgas procentu likmes, gada likmes, aizdevuma izsniegšanas maksas vai kredīta kopējās izmaksas.

Tā kā overdrafts un pārtēriņa kredīts kļūst arvien populārāki un dārgāki, arī šie finanšu produkti tiks regulēti, lai palielinātu patērētāju aizsardzību un novērstu pārmērīgu parādsaistību rašanos. Dalībvalstīm būs jānodrošina, ka patērētājiem ir tiesības 14 dienu laikā bez paskaidrojuma atteikties no kredītlīguma. Patērētājiem būs tiesības veikt pirmstermiņa atmaksu un samazināt kredīta kopējās izmaksas.

Direktīva tikko pieņemta, kad tā stāsies spēkā, dalībvalstīm būs divi gadi, lai pieņemtu vajadzīgos tiesību aktus un administratīvos noteikumus, un trīs gadi, lai tos piemērotu.
Jāsaka – beidzot naudas devējiem nav nepārvarama vara. Bet vēl jāgaida trīs gadi. Tas nav daudz, bet kredītņēmējam kā mūžība no mēneša uz mēnesi. Kā jau demokrātiskā valstī, tad sāksies garās diskusijas un tie, kam nauda, centīsies savā labā un būs spējīgi to izdarīt, kā Eiropā pieņemtais nonāks līdz Latvijas likumiem, redzēsim. Jāpagaida nieka trīs gadi.
Tikmēr, kā liecina “Swed­bank” Finanšu institūta aptaujas dati, 11% aptaujāto uzskata sevi par trūcīgajiem vai maznodrošinātajiem, un šādu atbilžu skaits ir palielinājies par vienu procent­punktu, salīdzinot ar aptauju pirms četriem gadiem. 2% Latvijas iedzīvotāju pieskaita sevi turīgajam sabiedrības slānim, bet 41% (pirms četriem gadiem 44%) uzskata sevi par vidusslāni. Vēl 42% jūtas piederīgi sabiedrības slānim zem vidusslāņa.

Aptaujā iedzīvotājiem tika lūgts norādīt minimālos mēneša ienākumus uz vienu ģimenes locekli, lai mājsaimniecību varētu dēvēt par vidusslānim piederošu. No iedzīvotāju atbildēm aprēķināta vidējā vērtība – 1249 eiro, kas ir būtiski vairāk nekā 2019. gadā, kad aptaujā kā minimālie mēneša ienākumi uz vienu vidusslāņa ģimenes locekli norādīts 851 eiro.

78% iedzīvotāju pauduši, ka uz piederību vidusslānim norāda ģimenei piederošs nekustamais īpašums – mājoklis vai zeme (ar vai bez hipotēkas). Vēl arī minēts, ka bez grūtībām var segt ikmēneša kredītmaksājumus, parādsaistības un citus obligātos maksājumus (66%), vismaz reizi gadā doties vismaz nedēļu ilgā ārvalstu ceļojumā (66%), atļauties maksas medicīnas pakalpojumus (64%) un katru mēnesi pēc obligāto maksājumu veikšanas brīvi atlicināt līdzekļus restorāniem, SPA, izklaides un kultūras pasākumiem, mājokļa labiekārtošanai, braucieniem ar taksometru un citiem papildu tēriņiem (61%).

“Respondentu vērtējumā finansiālais slieksnis, pie kura mājsaimniecību varētu pieskaitīt vidusslānim, četru cilvēku ģimenei vidējiem ikmēneša ienākumiem jābūt vismaz 5000 eiro. Ja pieņemam, ka četru cilvēku mājsaimniecībā ir divi strādājoši pieaugušie, tad katram būtu jāpelna apmēram 2500 eiro mēnesī. Saskaņā ar statistikas datiem šāds atalgojuma līmenis ir mazāk nekā 10% nodarbināto Latvijā un, statistiski vērtējot, drīzāk norāda uz turīgo iedzīvotāju segmentu,” saka “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Visvairāk jeb 60% iedzīvotāju aptaujā norādījuši, ka viņiem pieder nekustamais īpašums. Bez grūtībām segt savus ikmēneša kredītmaksājumus un citus obligātos maksājumus var atļauties trešā daļa jeb 33%. Vismaz reizi gadā vismaz nedēļu ilgā ārvalstu ceļojumā dodas vien 21%, bet maksas medicīnas pakalpojumus atļaujas 24%, un pēc obligāto maksājumu veikšanas brīvi atlicināt līdzekļus restorāniem, SPA, izklaides un kultūras pasākumiem, mājokļa labiekārtošanai un citiem vēlamiem tēriņiem spēj 20% aptaujāto.

Tiek uzskatīts, ka sabiedrības vidusslānis ir tie, kuru darbā radītā pievienotā vērtība un no­mak­sātie nodokļi veido valsts ekonomikas pamatu. Būt tam piederīgam ir cienījams statuss.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Neziņas, šaubu, pārliecināšanas laiks beidzies

08:04
12.04.2025
9

“Nu tas ir beidzies, varēs mierīgi dzīvot tālāk,” kad    noslēdzās partiju deputātu kandidātu    sarakstu iesniegšana, ar atvieglojumu sacīja sabiedriski aktīvs, pazīstams novadnieks. Viņš pastāstīja, ka ir noguris no politiķu uzbāzības. Viņu uzrunājušas četras partijas un aicinājušas sarakstā, cita par citu neatlaidīgāk. Politiski aktīvie pierunājuši, lai padomā un dod atbildi līdz skaidrošanai, kādi būs […]

Stāsts par paralēlajām pasaulēm

00:03
12.04.2025
23

Eksperti vērtē, ka kopš ASV ir ar Krieviju sākušas t.s. miera sarunas, Ukrainas apšaude ar droniem, raķetēm un bumbām ir palielinājusies. Turklāt ASV tarifu karš ir aizēnojis notikumus Ukrainā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 9. aprīlī TV kanālam “Mēs esam Ukraina” sacīja, ka izlūkdienestam ir zināms par Ķīnas pilsoņu vervēšanu karam Ukrainā. Sagūstītie divi ķīnieši nav […]

Neturpināt salauztās ģimenes jeb Mācīties veidot savu dzīvi

18:33
09.04.2025
34

Tas, ka alkoholiķi var apmeklēt anonīmo alkoholiķu jeb AA grupas, lai veseļotos no alkohola atkarības, parasti cilvēkus neizbrīna. Savukārt termins Al-Anon   jeb līdzatkarīgo grupa, kā arī PAB (pieaugušo alkoholiķu bērni) grupa bieži izraisa neizpratni, kas tas ir, kam tas domāts. Vēl lielāks pārsteigums mēdz būt, ka tādas grupas daudzus gadus regulāri pulcējas arī Cēsīs, jo […]

Par miera sarunām bez optimisma

08:34
09.04.2025
28

Politikas analītiķu vērtējumi t.s. miera sarunām ir visai skarbi, bez liela optimisma, tās tiek dēvētas kā sarunas par sarunām. “Putins ir pārliecināts: vēl pēc dažiem mēnešiem ASV pāries no samierināšanas plāna uz pilnīgas iecietības plānu,” raksta Ukrainas pasaules politikas institūta dibinātājs un priekšsēdētājs Viktors Slinčaks. Viņš uzskata, ka abas puses, Krievija un ASV, vainos viena […]

Lai dzīve laukos neliktos pārāk rožaina…

09:19
07.04.2025
64

Vēja parku attīstītāju aktivitātes izgaismo kādu ļoti nelādzīgu lietu – iedzīvotāju un arī vietvaru ļoti ierobežotās iespējas nepieļaut daudzmiljonu projektus, ja to īstenošana kardināli maina un būtiski pasliktina iedzīvotāju dzīves vidi. Vienkāršāk sakot, Nītaurē, Zaubē vai citā novada pagastā var ierasties spēcīgiem aromiem svaidījušies zēni un meitenes, tērpti    dārgos uzvalkos un smalku zīmolu kostīmos, […]

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
61

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Tautas balss

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
6
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
15
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.

Vietējie jāatbalsta

09:19
07.04.2025
36
1
Seniore no Cēsīm raksta:

“Uzzināju par streiku Cēsu tirgū. Tas nav normāli, ka vietējiem tirgotājiem, ražotājiem tā jārīkojas. Tieši viņiem tirgū būtu jārada paši labākie apstākļi. Tirgus nav lielveikals, kur katram, kas kaut ko pārdod, prasa lielu nomu. Mūsu uzņēmēji taču jāatbalsta,” sacīja seniore no Cēsīm.

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
38
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
31
5
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Sludinājumi