Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Reiz dzīve taču būs labāka

Sarmīte Feldmane
15:35
18.09.2023
15

Pārdzīvot šo laiku, izdzīvot, tad dzīvot. Un tā no vienas globālas vai vietējas krīzes līdz nākamajai. No gada gadā. Tiklīdz pavīd saules stars mākoņainās debesīs, tā pamalē parādās kārtējās melnās švīkas.

Dzīvojam šodien, un, saprotams, gribas aizvien labāk. Ja ne citādi, vismaz paša izpratnē. Pērc šodien, maksā rīt! Rīdiena taču būs labāka, naudas būs vairāk, māca finanšu gudrinieki. Kā neticēt? Kādam taču jāuzticas. Un tad pēkšņi retorika mainās – pašiem vajadzēja domāt, vai tiešām cerējāt, ka dzīve kļūs bagātāka. Un cilvēks ir būrī, uz kuru pusi izlauzties, tas jādomā pašam, padomdevēja – kā pareizāk – nav. Katra situācija taču ir individuāla, skaidrojums, kas noder jebkurā situācijā.

Nespēja samaksāt kredītus ir tēma, par ko diskutēts gadiem, pēdējā laikā tā kļuvusi īpaši aktuāla. Ne tikai Latvijā, jo ne velti Eiropas Parlaments pieņēma noteikumus, kas aizsargās patērētājus no kredītkaršu parādiem, overdraftiem un nepiemērotiem aizņēmumiem.

Tiesību akts attieksies uz kredītlīgumiem līdz 100 000 eiro. Noteikts, ka dalībvalstīm būs jā­prasa kreditoram pirms kredītlīguma slēgšanas veikt rūpīgu patērētāja kredītspējas novērtējumu. Tas paša patērētāja interesēs, arī lai novērstu bezatbildīgu kreditēšanas praksi un pārmērīgas parādsaistības. Ārpusbanku kreditoriem un kredītu starpniekiem būs jāsaņem īpašas tirgus atļaujas un jāreģistrējas, kā arī tie tiks pakļauti īpašai uzraudzībai, ko veiks neatkarīgas dalībvalstu iestādes. Kredītu reklāmā būs jābūt pamanāmam brīdinājumam, ka naudas aizņemšanās rada izmaksas. Tāpat noteikumi paredz komisijas un citu izmaksu ierobežojumus, lai no patērētājiem neiekasētu pārmērīgas procentu likmes, gada likmes, aizdevuma izsniegšanas maksas vai kredīta kopējās izmaksas.

Tā kā overdrafts un pārtēriņa kredīts kļūst arvien populārāki un dārgāki, arī šie finanšu produkti tiks regulēti, lai palielinātu patērētāju aizsardzību un novērstu pārmērīgu parādsaistību rašanos. Dalībvalstīm būs jānodrošina, ka patērētājiem ir tiesības 14 dienu laikā bez paskaidrojuma atteikties no kredītlīguma. Patērētājiem būs tiesības veikt pirmstermiņa atmaksu un samazināt kredīta kopējās izmaksas.

Direktīva tikko pieņemta, kad tā stāsies spēkā, dalībvalstīm būs divi gadi, lai pieņemtu vajadzīgos tiesību aktus un administratīvos noteikumus, un trīs gadi, lai tos piemērotu.
Jāsaka – beidzot naudas devējiem nav nepārvarama vara. Bet vēl jāgaida trīs gadi. Tas nav daudz, bet kredītņēmējam kā mūžība no mēneša uz mēnesi. Kā jau demokrātiskā valstī, tad sāksies garās diskusijas un tie, kam nauda, centīsies savā labā un būs spējīgi to izdarīt, kā Eiropā pieņemtais nonāks līdz Latvijas likumiem, redzēsim. Jāpagaida nieka trīs gadi.
Tikmēr, kā liecina “Swed­bank” Finanšu institūta aptaujas dati, 11% aptaujāto uzskata sevi par trūcīgajiem vai maznodrošinātajiem, un šādu atbilžu skaits ir palielinājies par vienu procent­punktu, salīdzinot ar aptauju pirms četriem gadiem. 2% Latvijas iedzīvotāju pieskaita sevi turīgajam sabiedrības slānim, bet 41% (pirms četriem gadiem 44%) uzskata sevi par vidusslāni. Vēl 42% jūtas piederīgi sabiedrības slānim zem vidusslāņa.

Aptaujā iedzīvotājiem tika lūgts norādīt minimālos mēneša ienākumus uz vienu ģimenes locekli, lai mājsaimniecību varētu dēvēt par vidusslānim piederošu. No iedzīvotāju atbildēm aprēķināta vidējā vērtība – 1249 eiro, kas ir būtiski vairāk nekā 2019. gadā, kad aptaujā kā minimālie mēneša ienākumi uz vienu vidusslāņa ģimenes locekli norādīts 851 eiro.

78% iedzīvotāju pauduši, ka uz piederību vidusslānim norāda ģimenei piederošs nekustamais īpašums – mājoklis vai zeme (ar vai bez hipotēkas). Vēl arī minēts, ka bez grūtībām var segt ikmēneša kredītmaksājumus, parādsaistības un citus obligātos maksājumus (66%), vismaz reizi gadā doties vismaz nedēļu ilgā ārvalstu ceļojumā (66%), atļauties maksas medicīnas pakalpojumus (64%) un katru mēnesi pēc obligāto maksājumu veikšanas brīvi atlicināt līdzekļus restorāniem, SPA, izklaides un kultūras pasākumiem, mājokļa labiekārtošanai, braucieniem ar taksometru un citiem papildu tēriņiem (61%).

“Respondentu vērtējumā finansiālais slieksnis, pie kura mājsaimniecību varētu pieskaitīt vidusslānim, četru cilvēku ģimenei vidējiem ikmēneša ienākumiem jābūt vismaz 5000 eiro. Ja pieņemam, ka četru cilvēku mājsaimniecībā ir divi strādājoši pieaugušie, tad katram būtu jāpelna apmēram 2500 eiro mēnesī. Saskaņā ar statistikas datiem šāds atalgojuma līmenis ir mazāk nekā 10% nodarbināto Latvijā un, statistiski vērtējot, drīzāk norāda uz turīgo iedzīvotāju segmentu,” saka “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Visvairāk jeb 60% iedzīvotāju aptaujā norādījuši, ka viņiem pieder nekustamais īpašums. Bez grūtībām segt savus ikmēneša kredītmaksājumus un citus obligātos maksājumus var atļauties trešā daļa jeb 33%. Vismaz reizi gadā vismaz nedēļu ilgā ārvalstu ceļojumā dodas vien 21%, bet maksas medicīnas pakalpojumus atļaujas 24%, un pēc obligāto maksājumu veikšanas brīvi atlicināt līdzekļus restorāniem, SPA, izklaides un kultūras pasākumiem, mājokļa labiekārtošanai un citiem vēlamiem tēriņiem spēj 20% aptaujāto.

Tiek uzskatīts, ka sabiedrības vidusslānis ir tie, kuru darbā radītā pievienotā vērtība un no­mak­sātie nodokļi veido valsts ekonomikas pamatu. Būt tam piederīgam ir cienījams statuss.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
42

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
39

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
24
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi