Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

“Latvieši” pirms 200 gadiem

Sandra Trēziņa
15:38
18.09.2023
177

Fakts, ka Cēsu novada Annas muižas apkārtnē, kur no 1793. līdz 1796. gadam G. Merķelis strādāja par mājskolotāju, atrasts akmens galds, pie kura pirms vairāk nekā 220 gadiem vācbaltiešu rakstnieks Garlībs Merķelis sarakstījis savu nozīmīgāko apcerējumu “Latvieši” (par to arī “Druvas” šodienas numura 9.lpp.), mudinājis atkal atcerēties un piedomāt, cik nozīmīga loma var būt kādai personībai, viņa darbībai vēsturisku notikumu virzīšanā. Mi­nētajam apcerējumam, kas uzskatāms par G. Merķeļa nozīmīgāko darbu, raksturotu arī kā publicistisku traktātu ar pilnu nosaukumu “Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadu simteņa beigās” (pirmais izdevums 1796. gadā, otrs – 1800. gadā) tā bijusi izšķirīgi liela, lai mēs, latvieši, būtu mūžam pateicīgi par šo devumu.

Lai arī G.Merķeļa, kurš, atļaušos atgādināt, tomēr bija vācietis, nolūks nebūt nebija iestāties par vācu verdzībā nonākušajiem latviešiem, bet rosināt mainīt ekonomisko un sociālo sistēmu muižnieku pārvaldītajā teritorijā, atceļot dzimt­būšanu, kas vislielāko labumu, protams, nestu pašai vācu muižniecībai, iznāca tā, ka traktātā atklātais par latviešu dzīvi vācu apspiestībā pamodināja latvisko garu, parādīja skatienu no malas uz nožēlojamo dzīvi, liekot rīkoties un mainīties. Vācu muižniecība gan šo G.Merķeļa skatījumu nepieņēma viennozīmīgi, traktātu kritizējot un tā autoru pat piespiežot atstāt Latviju, tomēr tas savu bija padarījis, “kauliņi bija mesti”, un sākās jauns posms latviešu tautas vēsturē – atbrīvošanās no dzimtbūšanas.

Par G.Merķeļa dzīvi un darbiem daudz rakstīts, viņa piemiņa iemūžināta muzejos, pieminekļos, literārajos darbos. Bet gribētos atcerēties, kādi tad pirms vairāk nekā 200 gadiem bijuši latvieši, arī igauņi, viņu situācija G.Merķeļa raksturojumā:

• “Ziedoti nedaudzu muižnieku mantkārībai, latvieši un igauņi tautu rindā ir nulles” ;
• “..latvietis ir vergs vai arī viņam ir cilvēka tiesības būt brīvam”;
• “Kareivīgā latviešu tauta tagad mierīgi nes savas važas, tā ir trula kā lauva”;
• “..tā ir mierīga kā mirējs, kas iekšēju krampju mocīts, vairs nespēj vaimanāt par savām ciešanām”;
• “Latvieši vairāk bija zemkopji un mednieki, igauņi savos šaurākajos, biezāk apdzīvotajos apgabalos vairāk nodarbojās ar kuģniecību; viņi bija tirgotāji un jūras laupītāji” ;
• “Visu atstumts, viņš sajēdz vienīgi tik, cik vajag, lai sajustu savu postu un zaudētu visu drosmi darboties un tiekties uz augšu”;
• “..mitekļi Vidzemē ir izkaisīti, nereti pilnīgi izolēti biezos mežos”; “Parasti tās ir viņu rijas vai arī salmiem apjumtas būdas bez skursteņiem un logiem un ar tik zemām durvīm, ka tikai saliecoties var ieiet pa tām. Istabā, kas tik pilna dūmiem, ka var nosmakt, čum un mudž-tur sienu šķirbās saspraustu skalu gaismā rosās saimnieks ar savu ģimeni, kalpi ar savām, turpat arī vistas, cūkas un suņi”;
• “..pieaugušie skrandainos kamzoļos, bērni kā vasaru, tā ziemu tais pašos kreklos; visi basām kājām”; “Tomēr apģērbs vēl nav viņiem pats bēdīgākais”;
• “drūmās sejas jums ņirdzīgi stāsta par badu, bezjūtību un gļēvu verga dabu”;
• “viņu stāvokļa sekas var būt vienīgi visu jūtu un gara trulums, kūtrība un gļēva noslīgšana līdz ikkatram netikumam, kas gadās ceļā, riebums pret visām zināšanām, vismelnākā tumsība un māņticība”;
• “Vienīgās spēcīgās jūtas, uz kurām vēl spējīgs gars, kas pavisam nospiests zemē, ir ar rūgtu riebumu savienots naids” ;
• “Tieksme uz dzeršanu ir otra vispārēja latviešu tautas pazīme”;
• “Viņa mazās izglītības dēļ tā viņam nevar dot citu baudu kā dzeršanu un tikai kairinātu viņa kunga mantkārību uz jauniem, asprātīgiem apspriešanas veidiem” ;
• “Un viņa bērni-ai!-tie neizbēgami būs vergi..”;
• “Viņš ir gudrs, attapīgs, asprātīgs ja vien tam ir brīvs laiks un iespēja tādam būt”;
• “Latvietis, bieži pat žāvādamies, mierīgi noskatās, kā cieš un mirst viņa bērni un tuvākie radi”;
• “..joprojām valda briesmīga māņticība visdīvainākajā veidā. Vēl joprojām latvietis grūtos brīžos piesauc savu laimes dievi (Laimiņu-Māmiņu), vēl joprojām ļauni gari un burvji dara viņiem ļaunu un vārdotājus viņš aicina palīgā. Vēl joprojām viņš nes dāvanas meža dieviem svētajās birzēs, alās un kalnu galos” ;
• “..tauta, kas dzied un dejo, nav bīstama”;
• “Vārdu sakot: viņš ir tāds, kāda var būt tauta, kuras cilvēcību jau sešus gadsimteņus kremt verdzības pūķa zobs.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Lielo puiku spēles

09:54
17.12.2025
20

Brīvdienā caurskatot ziņu virsrakstus internetā, uzmanību piesaistīja informācija vietnē “Tvnet.lv”, kas vēstīja: ”Eiropas Savienība (ES) ir jālikvidē, lai pārvaldību nodotu atsevišķām valstīm, paziņojis “Space X” dibinātājs un uzņēmuma “Tesla” īpašnieks miljardieris Īlons Masks, kuram Eiropas Komisija (EK) nesen piemēroja sodu 120 miljonu eiro apmērā. “ES ir jālikvidē, un suverenitāte jāatdod atsevišķām valstīm, lai valdības varētu […]

Pasmejies par sevi pats

15:12
15.12.2025
32

Neesmu nekāds izņēmums, gribas un gribas to pasauli kritizēt, pasūkstīties, pažēloties, pavaimanāt. Ja tam visam vēl ir klausītāji, vēl labāk – piekritēji -, ko gan vairāk vēlēties! Šajā ziņā labāka temata kā “Kad mēs augām, tad tā negāja!” nav. Tomēr bieži vien jāatzīst – vaina jau ir arī manī pašā, jo nespēju tam laikam skriet […]

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
34
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
35

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
40

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
38

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
14
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi