Redzot notiekošo pasaulē, kad daudzviet pieaug spriedze, rodas saspīlējumi, prātā nāk Astrīdas Lindgrēnas bērnu grāmatu tēla Karlsona, kurš dzīvo uz jumta, teiciens – mieru, tikai mieru! Kāpēc tik daudziem pasaulē gribas to ignorēt? Vai tiešām kara šausmas ir labākas par miera doto stabilitāti? Pilnīgi noteikti – nē, un tomēr miers kļūst arvien trauslāks. Visticamāk, aiz tā visa ir neredzamie režisori, kuri ieinteresēti uzturēt šo saspīlējumu, eskalēt to kādu savtīgu interešu vārdā. Var teikt, katrā situācijā ir ieguvēji un zaudētāji, tomēr, manuprāt, taisnība tiem, kuri saka, ka karā nav uzvarētāju. Arī šī brīža notiekošās karadarbības taču nes zaudējumus visai pasaulei, tās attīstībai. Ja to naudu, kas nemitīgi tiek tērēta karadarbības nodrošināšanai, bruņojumam, ko tērē, lai grautu, nogalinātu, izlietotu miera laika vajadzībām, lai celtu, ārstētu, cīnītos pret slimībām un nāvi, ieguvēji būtu visi. Taču ir daļa cilvēku, kas tajā acīmredzot nav ieinteresēti, viņi, visticamāk, to visu vēro no kādas drošas vietas, redzot arī to, kā viņu kontos ieripo asiņainā nauda.
Tā arī nespēju saprast, kurš ir ieguvējs Krievijas izraisītajā karā pret Ukrainu, pilnīgi droši var teikt – bezjēdzīgajā karā. Kādu augstāku mērķu vārdā ik dienu iet bojā desmiti un simti? Cik prasmīgam bija jābūt tam pārliecinātājam, kurš savulaik teica – uzbrūkam, tas būs izdevīgi. Pieļauju, ka neaptveramajā korupcijas purvā, kas valda lielajā Krievzemē, kur, ja var ticēt rakstītajam, valsts līdzekļi, tostarp militārajai jomai atvēlētie, tiek prihvatizēti milzīgos apjomos, lai pirktu īpašumus Eiropā, pasaulē, pirktu jahtas un ko tik ne vēl, bija nepieciešams kāds konflikts, lai tas viss neuzpeldētu, lai pēc tam atkal varētu mierīgi turpināt zagt. Vai šie lēmumu pieņēmēji arī tagad domā, ka viss iet pēc plāna, vai saprot, ka ir aplauzušies, bet atkāpties nav kur? Viņi turpina bezjēdzīgi dzīt nāvē tautiešus. Kā labi zinām, Krievijā vārds “miers” jau krietnu laiku ir aizliegto vārdu sarakstā, par kuru var dabūt daudzus gadus cietumā. Cik absurda situācija!
Arī Medžugorjes Dievmāte jau kopš sava pirmā vēstījuma regulāri aicina uz mieru, un cilvēki nereti teikuši, kāpēc viņa to atkārto atkal un atkal. Tāpēc, ka tas absolūti netiek ņemts vērā. Arī pagājušās nedēļas vēstījumā vienam no vizionāriem viņa norādījusi, ka šajās dienās miers ir īpaši apdraudēts: “Mīļie bērni, es vēlos, lai jūs saprastu situācijas nopietnību un to, ka daudzas lietas, kas notiks, ir atkarīgas no jūsu lūgšanas.”
Iespējams, cilvēki vienkārši netic, ka viss tik vienkārši, bet lūgšanām ir liels spēks, un, domāju, katram būs zināms kāds piemērs.
Pieļauju, izteikti lielākā daļa cilvēku, kas apdzīvo šo pasauli, ir par mieru, taču reālajā dzīvē miera gribētāju balsis paliek nesadzirdētas, notikumu gaitu nosaka tie, kuri atbalsta bruņotus konfliktus. Un šajā brīdī tik ļoti aktuāli kļūst vārdi, ko savulaik rakstīja dzejniece Olga Lisovska: “Mierīgi nolikt galvu uz spilvena, vai tas ir daudz, ko es gribu rīt?”
Komentāri