Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Gada laikā no pāris izgatavotiem ziepju gabaliņiem līdz mājražošanai

Anna Kola
07:27
22.12.2023
63
Mara Skrinda

Mazajiem uzņēmējiem, radošiem darboņiem un mājražotājiem periods pirms Ziemassvētkiem allaž ir sevišķi darbīgs. Pēdējos gados krietni palielinājusies pircēju interese par lietām, kas darinātas ar rokām, tādas dāvaniņas šķiet sirsnīgākas un personiskākas. Māra Skrinda ir cēsniece, pēc profesijas skolotāja un ir arī mājražotāja.

“Par mājās ražotiem kosmētikas produktiem interese sākās gluži nejauši. Kāda kolēģe skolā parādīja, kā ar bērniem dizaina un tehnoloģiju stundā liet svecītes formās, piebilstot, ka līdzīgi gatavo arī ziepes,” pastāsta Māra. “Kolēģe iedeva dažas formiņas, ar kurām pamēģināt. Tieši ar to stāsts par manu aizraušanos ar kosmētikas un ziepju gatavošanu mājās iesākās.”

Savas pirmās ziepes Māra izlējusi pagājušajos Ziemassvētkos, tās dāvinājusi draugiem un radiem. “Tobrīd sapratu, man tāda darbošanās ļoti patīk! Pamazām turpināju, bet pamatā viss tiešām sākās ar pāris ziepju gabaliņiem,” turpina Māra. Viņa teic, ka ziepju liešana ir ārkārtīgi aizraujoša darbošanās, ko var darīt jebkurš. “Jāatzīst, ilgi esmu bijusi tādos sevis meklējumos, lai saprastu, kas ir tas, kas mani patiešām piepilda, lai ar to varētu nodarboties vairāk nekā tikai hobija līmenī. Sapratu, ka beidzot esmu atradusi savu “nišu”!”

Iepriekš Māra mēģinājusi arī citas radošas lietas – tostarp šuvusi suņiem mētelīšus, gatavojusi rotaļlietas kaķiem. Pašos ziepju liešanas pirmsākumos gan sapratusi, ka tad, ja doma ražot kosmētikas produktus mājās ir nopietna, ar ziepēm vien nepietiek. “Bija uzreiz skaidrs, ka jādomā kaut kas interesants. Tā sākās mans eksperimentu ceļš, meklējot informāciju par mājās ražotiem produktiem, domājot, ko vēl varētu gatavot, veidot. Biju meistarklasē Valmierā, kur gatavojām vannas bumbas un ķermeņa skrubjus. Sapratu, ka tas ļoti patīk. Eksperimentu kārtā, meklējot savas receptes, sāku veidot pirmos sāls skrubjus ķermenim, ko izmantot gan vannā, gan dušā. Tad radās putotās ziepes, maigas, mīkstas. Citi ražotāji tās sauc par dušas zefīru. Tie ir pamata produkti, ko piedāvāju: sāls skrubji, putotās ziepes un ierastās roku ziepes dažādās formās. Ir arī masāžas ziepes, kam ir īpaša forma.”

Māra stāsta, ka nepieciešamās sastāvdaļas produktiem iegādājas Latvijā. “Tā kā apjoms, ko gatavoju, nav liels, pilnībā pietiek ar interneta veikaliem, kas pārdod vajadzīgās izejvielas. Pērkot mazu apjomu, protams, jāmaksā dārgāk, tāpēc arī produkts rezultātā maksā mazliet vairāk nekā tie, kas tiek ražoti lielos apjomos,” tā ziepju ražotāja. “Vispopulārākais ir greipfrūtu sāls skrubis, tas ir arī mans iemīļotākais. Ļoti patīkams aromāts, kā arī greipfrūtu ēteriskās eļļas īpašības ir ļoti labvēlīgas. Palasot aprakstu, šķiet, ka labāka produkta par greipfrūtu eļļu nemaz nav, ” smaidot teic Māra. Pircēji iemīļojuši arī putotās ziepes, jo ar nelielo iepakojumu patiešām pietiek krietni ilgam laikam. Uz Ziemassvētkiem viņa piedāvā arī dāvanu komplektus, katrs klients var salikt tos produktus, kas tīkamākie. “Vēlos piebilst, ka valsts normatīvie akti gan ļoti ierobežo mājražotāju iespējas. Būtībā mazajam ražotājam prasības, kas ir Eiropas Savienības kosmētikas tirgū, ir tieši tādas pašas kā jebkuram lielajam, proti, no manis tiek prasīts tas pats, kas no “Nivea” vai “Stendera”, vai “Madaras”. Tas dažkārt mazina vēlmi censties darboties un radīt ko jaunu, jo regulējumi ļoti apgrūtina iespēju strādāt,” stāsta Māra.

Savukārt savu ražojumu virzīšanai tirgū meistare ļoti novērtē valsts un Eiropas Savienības finansēto biznesa inkubatoru sniegtās iespējas, tur pērn viņa mācījusies sešus mēnešus. “Tas bija liels atspēriena punkts. Uz mācībām varēja tikt vien divdesmit cilvēki, un tās bija intensīvas. Līdz ar inkubatoru man pavērās pavisam cita – biznesa – pasaule, tās iespējas, vide. Satiku cilvēkus, kas pavēra jaunas durvis uz iespējām. Piemēram, sadarbība ar mārketinga aģentūru, ar kuras atbalstu tapa manu preču dizains. Tiku arī pie profesionālām produkta fotogrāfijām. Tas bija liels solis man kā mazajai ražotājai. Tai brīdī arī sāku produktus piedāvāt publiski, līdz tam manas radītās lietas bija pieejamas tikai tuvam cilvēku lokam,” pieredzē dalās Māra, piebilstot, ka noteikti startēs arī biznesa inkubatora otrajā kārtā, jo tā ir lieliska iespēja iegūt jaunas zināšanas, prasmes. “Septembrī pabeidzu sociālā mārketinga kursus, kuros iegūtā zināšanu bagāža palīdzēja aktīvi veidot sociālo tīklu kontus saviem produktiem. Jāsaka, šobrīd darbu ir vairāk pie mārketinga stratēģijām, pie sadarbības partneru meklēšanas.”

Šobrīd Māras ražotos “Ma­reCrafts Handmade” produktus var iegādāties, sazinoties sociālajos tīklos vai caur “WhatsApp”. Nesen noslēgts sadarbības līgums ar kādu tiešsaistes pārdošanas platformu, kur drīzumā Mārai būs savs preču veikals. “Protams, meklēšu arī citas iespējas, kur piedāvāt produkciju. Ļoti gribētos, lai arī kādā Cēsu tirdzniecības vietā klātienē varētu iegādāties manis ražoto!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
24

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
29

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
57

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Sportiskā ģimenes diena Rīdzenē

00:00
19.07.2024
29

Ģimenes sporta dienā “Pilna laime, kad sporto saime!” Vaives pagasta Rīdzenē biedrība “Kiwanis Cēsis” otro gadu pulcināja vietējā un tuvējo pagastu iedzīvotājus aktīvi izkustēties. Uz pasākumu bija ieradies ap simt cilvēku. Ikviens varēja piedalīties skrējienā, mest šautriņas, spēlēt volejbolu, galda tenisu, kā arī dažādas lielformāta un neierastākas izklaidējošas spēles, būt kopā un noslēgumā ēst uz […]

Raunā Dziesmu svētkos svin Cimzes jubileju

00:00
19.07.2024
37

Raunā pie novadnieka Jāņa Cimzes pieminekļa dienas gaitā sagūla ziedu paklājs, bet brīvdabas estrādē izskanēja viņa 210.jubilejai veltītais koru koncerts “Rotā Dziesma”. Tā raunēnieši un astoņu kolektīvu dziedātāji godināja latviešu kora mūzikas pamatlicēju. Vai nu dienas gaitā mēģinājumos    pāri Raunai izskanējušās dziesmas, vai    vēlēšanās dzirdēt Raunas Dziesmu svētku kori, vai, iespējams, cita iemesla […]

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
151

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
23
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi