Pirmais ir mērenāks, līdzīgs līdzšinējai vērtēšanai un nolikumam, kad vadītāju algu un kolektīva atbalsta apjomu noteica kolektīvu kvalitāte un aktivitātes. Tas paredz
kolektīvus sadalīt trīs nepārprotamos kvalitātes līmeņos.
Otrs variants ir radikāls. Pamatojoties uz Dziesmu un deju svētku likumu, pašvaldības paspārnē esošos kolektīvus pārdibināt, ņemot vērā to kvalitāti un ieguldījumu Cēsīs. Pašvaldības dibinātie kolektīvi pretendētu uz regulāru atbalstu, bet pārējie konkursa kārtībā. Rreizi gadā ikviens cēsnieku amatiermākslas kolektīvs varētu saņemt pašvaldības prēmiju par spilgtu devumu tautas mākslā.
“Kultūras centra priekšlikums ir par to, ka pašvaldības atbalstītajos tautas mākslas kolektīvos nevienā variantā nav paredzētas līdz šim obligātās dalības maksas. Tās paliktu tikai popgrupai un estrādes deju grupai. Taču tās noteiktu tikpat lielas kā citiem pašvaldības atbalstītiem bērnu kolektīviem Cēsu bērnu un jauniešu centrā,” priekšlikumu komentēja I.Groza.
Domē deputātu sarunas ar pašdarbniekiem aizsākās tieši ar jautājumu par dalības maksām, sēdē izskatot kultūras centra priekšlikumu izlīdzināt dalības maksu atšķirības amatiermākslas kolektīvos. Uzklausot pašdarbniekus, deputāti jautājuma lemšanu atlika. Cēsu kultūras centra vadībai bija uzdots līdz nākamā gada budžeta priekšlikumu iesniegšanai sagatavot papildus informāciju.
Izglītības, kultūras un sporta komiteja ir iepazinusies ar pārskatu par pašvaldības, valsts un pašu dalībnieku finansiālo ieguldīju amatiermākslā. Deputāti iepazinušies arī ar kultūras centra speciālistu apkopoto informāciju par citu pilsētu pašvaldību ieguldījumu.
Likums paredz, ka kora, orķestra, tautas mūzikas ansambļa, deju vai cita kolektīva darbībai dibinātājs nodrošina mēģinājumu telpas, tehnisko aprīkojumu, tērpus, notis, deju aprakstu iegādi, vadītāja, diriģenta, kormeistara darba samaksu, transporta pakalpojumus Dziesmu un deju svētku starplaikā un svētku norises laikā.
Komentāri