“Pilsētā svētku egles iedegšana vienmēr bijis prieka pilns brīdis. Taurenieši brauca uz Cēsīm un Rīgu, domājot, ka laukos egles aug viena pie otras, tāpēc kopīgai svinēšanai nav iemesla. Ar maziem un lieliem rūķiem vienojāmies, ka tā nevar. Svētku egle būs īpaša, ja paši cilvēki to vēlēsies,” sacīja Taurenes kultūras nama direktore Ginta Babre.
Rūķi egli meklējuši meža biezoknī un tās garumu mērījuši sprīžos, saskaitījuši skuju skaitu un reizinājuši ar bezgalību. Kopā sanācis, ka Taurenes svētku egle ir nedaudz augstāka par sešiem metriem, tā ir apmēram 30 gadus veca un uz svētkiem izrotāta ar skolas bērnu pašdarinātiem baltiem un sidrabotiem zvaniem.
“Ļoti gaidu Ziemassvētkus. Tas ir labi, ka visu decembri būs pasākumi. Folkloras stundā mums stāstīja, kā svētkus svinēt. Cepšu arī pīrāgus un piparkūkas. Pagasta egli pušķoju, lai arī citiem patīk,” sacīja skolniece Anete Paegle. Viņa bija viens no padsmit lielajiem rūķiem, kuri aicinās rotaļās pagasta ļaudis svētku pasākumā, bet mazākie rūķi bija paspējuši samācīties Ziemassvētku dziesmas un dzejoļus. “Pati uzvedos un jūtos kā bērns,” pēc kārtīgas pikošanās sacīja Taurenes pamatskolas direktora vietniece ārpusklases darbā Dace Potaša un piebilda, ka ne tikai bērnu, bet arī pieaugušo dēļ Ziemassvētki varētu atnākt vismaz trīs reizes gadā.
“Dieviņš jau zina, ka laikā, kad nevienam nepatīk aukstums, viņš atsūta svētkus. Nācām egli pušķot, skandējām zvārgulīšus un tiešām sirsniņā kņudēja. Sasnidzis sniegs, spīd saulīte. Lai tā būtu visu decembri,” priecājās Dace, bet kultūras darbiniece Ginta piebilda:
“Decembrī visi varēja kļūt par rūķiem, būtu daudz prieka, visiem piparkūku sirdis un daudz labu darbu.”
Taurenē lielo egli rūķi ne tikai rotāja, bet arī iezvanīja. Viņi zināja stāstīt, ka iezvanīta egle arī pēc nociršanas ilgi zaļojot.
Komentāri