Patlaban meklēšanā ir 1989. gadā dzimusī Kristīne Zumberova un 1993. gadā dzimusī Oļesja Taptuhina. Abas meitenes 15. oktobrī izgājušas no bērnu bāreņu sociālās aprūpes, rehabilitācijas un integrācijas centra “Riekšaviņa”, kas darbojas Zosēnu pagastā, un līdz šim brīdim policija viņu atrašanās vietu nav noskaidrojusi.
“Meitenes zvanījušas uz skolu un ziņojušas, ka ir dzīvas,” stāsta rajona policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka p.i. Jānis Goba un piebilst, ka visbiežāk pazūd 14 līdz 18 gadus vecas meitenes.
“Meitenes ir jūtīgākas pret ģimenes strīdiem. Viņām liekas, ja aizmuks, tad vecāki samierināsies. Ziņo, ka pazūd bērni no nelabvēlīgām un trūcīgām ģimenēm vai gluži pretēji – vecāki ir labi situēti, bet aizņemti darbā,” dažādas situācijas izklāsta Jānis Goba.
Cēsu policistiem nevienā nepilngadīgā pazušanas gadījumā nav bijis aizdomu, ka nepilngadīgos vervētu seksa pakalpojumu sniegšanai Latvijā vai ārvalstīs. Par biežākajiem nepilngadīgo pazušanas iemesliem policijā min klaiņošanu, došanos uz Rīgu vai pie draugiem bez vecāku vai citu personu ziņas.
“Grib redzēt pasauli. Brauc ar stopiem līdz “Alfai” un sāk pastaigu pa lielveikalu. Kā nonāk policijas redzeslokā? Gadās, ka apzogas,” ne visai daiļrunīgi notiekošo raksturo J. Goba un piebilst, ka nepilngadīgos, ja viņi projām no mājām devušies mērķtiecīgi, ir grūti atrast.
“Bieži vecāki nezina, ar ko bērns kontaktējas, kur pavada brīvo laiku. Tas, ka bērns smēķē vai dzer, ir pārsteigums. Policijai jākļūst par vecākiem un jāpēta, kas un kā varētu būt noticis,” darba ikdienu raksturo Jānis Goba, paskaidrojot, ka pazudušo personu nemeklē tikai viena rajona policisti. Personas dati nonāk kopējā datu bāzē, meklēšana notiek visā valstī. Kur palikušas abas pusaudzes no centra “Riekšaviņa”?
“Oļesja pie mums nodzīvoja vairākus mēnešus, pārkāpumu nebija. Kristīne dažas dienas. Meitenes pazina naudas garšu, jo, kad bērniem maksājām piecus latus un 25 santīmus mēnesī, abas nezināja, ko ar šādu naudu iesākt. Iepriekš viņas bija lielāku naudu pelnījušas. Pāris dienu pēc Kristīnes ierašanās centrā viņu apciemoja apmēram 30 gadus vecs vīrietis. Tikšanās notika centra darbinieku klātbūtnē, bet vīrietis nekautrējās Kristīnei dot 50 latus. Kamēr citi bērni gatavoja vakariņas, Kristīne un Oļesja bija izlēkušas pa pirmā stāva logu un aizbēgušas. Oļesju noteikti pierunāja. Fakts ir nepatīkams. To skaļi grūti pateikt, bet man ir aizdomas, ka meitenei pakaļ atbrauca suteners. Bēgšanas skola viņām ir rokā,” notikušo skaidroja centra direktore Aija Groza un piebilda, ka par notikušo uzreiz ziņots policijai, bet līdz šim neviens bāreņu aprūpes centra darbiniekus nav informējis, kā norit meklēšana. Centrā ir ziņas, ka Kristīne dzīvo Rīgā pie kāda vīrieša.
“Policija nevar atrast ne vīrieti, ne bērnu,” noteica A. Groza.
Bāreņu centrā “Riekšaviņa” pašlaik dzīvo desmit bērni. Tikai sarunās gan centra vadība, gan vienaudži uzzinājuši par pazudušo meiteņu reputāciju.
“Rīgas bāriņtiesā mums neteica, ar ko pusaudzes nodarbojušās līdz šim. Mēs paņēmām meitenes, jo bija jāmaina viņu ierastā vide. Nesaku, ka tas ir labi, ja mazgadīgas prostitūtas nonāk vienaudžu vidē un dalās savā pieredzē. Uzskatu, ka kolēģiem Rīgā nebija godīga attieksme pret mums kā sociālā pakalpojuma sniedzējiem. Neviens nerādīja meiteņu lietas, neko neuzzināju par viņu vecākiem,” stāstīja Aija Groza. Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētāja Iveta Ritere telefonsarunā uzsvēra vien to, ka katrā sociālās aprūpes iestādē ir jābūt kvalificētiem speciālistiem darbā ar bērniem. Rīgas bāriņtiesa arī nav lēmusi, uz kuru bērnu namu vai aprūpes centru šīs pusaudzes sūtīt. Lēmumu pieņem Rīgas domes (RD) labklājības departaments un ar Zosēnu pagasta bāreņu centru “Riekšaviņa” RD ir noslēgusi sadarbības līgumu.
“Valstī nav specializētu iestāžu, kur nosūtīt bērnus ar dažādām atkarībām. Diferencēta ir tikai smaga garīgā atpalicība. Biežākā motivācija sūtīt bērnus uz sociālajām aprūpes iestādēm laukos ir vides maiņa. Tomēr nevar prognozēt bērnu reakciju. Nevaru komentēt konkrēto gadījumu, bet, acīmredzot, ja ir aizdomas par prostitūciju, tad tā ir meiteņu izvēle. Zinot nodarbes ienesīgumu, viņas nevēlas to pārtraukt. Centra darbiniekiem bija jāpanāk uzticēšanās, jo tad nebūtu mukšanas,” skaidroja RD labklājības departamenta sociālo pakalpojumu nodaļas ģimenēm un bērniem vadītāja Elvīra Grabovska un piebilda, ka izvēle sūtīt pusaudzes uz Zosēniem notikusi tikai tamdēļ, ka centrā bijušas brīvas vietas.
Cēsu rajona policijā uzsvēra, ka pašlaik redzeslokā ir Zosēnos notikušais, bet bēgšanas gadījumi bijuši arī no Cēsu bērnu nama – patversmes “Gaujaslīči”. “Gaujaslīču” direktore Ina Ozola minēja vairākus iemeslus.
“Četri bērni ik pa laikam no skolas neatgriežas bērnu namā, jo dodas apciemot vecākus vai meklē, piemēram, savu tēvu. Iepriekš viņi nepabrīdina, un mēs ziņojam policijai. Tie, kuriem tuvojas 18 gadi, uzskata, ka ir pieauguši un var darīt, ko grib. Parasti pēc divām, trim dienām viņi atrodas un atgriežas bērnu namā,” sacīja Ina Ozola.
Speciālisti skaidro, ka katrā bērnu namā ir ļoti dažāds sociālais kontingents un audzēkņus no citu negatīvās ietekmes ir grūti pasargāt, tāpēc kā vienīgais risinājums tiek minēta bērnu izvietošana audžuģimenēs. Cēsu rajona policijas pārvaldē ziņots par vēl kādas mazgadīgas meitenes meklēšanu. Bērna pazušanu pieteicis tēvs. Ir noskaidrots, ka meitene kopā ar māti, iespējams, dzīvo Spānijā.
Komentāri