Svētku kopīgais moto ir stipru, latvisku skolu veidošana arī ar sabiedrības morālu un finansiālu atbalstu, ar savas pirmās skolas atcerēšanos. Skolēnos tiek popularizēta ideja par grāmatu dāvināšanu savas skolas bibliotēkai.
“15. reizi Draudzīgā aicinājuma svētkos uzzied devēja un ņēmēja prieks. Astoto reizi Draudzīgā aicinājuma fonds pasniedz medaļas un diplomus – izsakot pateicību par apgūtajām zināšanām, par latvisku attieksmi, kas stiprina valsti un tautu, par Latvijas vārda godam nešanu pasaulē,” uzrunājot Draudzīgā aicinājuma svētku viesus un skolas saimi, sacīja Draudzīgā aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzijas direktore Dace Eglīte. Lai svētkos Cēsīs izjustu valstisku nozīmi, direktore pirms balvu pasniegšanas aicināja kopīgi nodziedāt Latvijas valsts himnu.
Pie sabiedrībai ar draudzīgu aicinājumu materiāli un morāli atbalstīt skolas 1935. gada nāca Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Draudzīgā aicinājuma ideja atdzima 1990. gadā, Cēsīs veidojot ģimnāziju ar Draudzīgā aicinājuma vārdu. Vēl pēc četriem gadiem toreizējais skolas direktors Jānis Endele dibināja Draudzīgā aicinājuma fondu un Valsts prezidents Guntis Ulmanis izveidoja prezidenta padomi, kura pieņēma lēmumu par Draudzīgā aicinājuma medaļas nodibināšanu. Prezidenta padome vairs nedarbojas, bet, sekojot līdzi neizsīkstošajai sabiedriskajai darbībai, Guntis Ulmanis svētku rīkotāju – Cēsu ģimnāziju nodēvēja par draudzīgāko skolu Latvijā un Cēsis par draudzīgāko pilsētu.
Kā katru gadu, laureātu godināšanā piedalījās Cēsu pilsētas un rajona pašvaldību vadītāji, atbalstot Draudzīgā aicinājuma ideju dāvināt skolām jaunākās grāmatas, pateikties cilvēkiem, kas ar zināšanām un sabiedrisko darbību sevi apliecinājuši. Draudzīgā aicinājuma medaļas saņēma izcili Latvijas skolu absolventi, viņu pedagogi, skolu un jauniešu izglītošanās mecenāti, izglītošanās popularizētāji masu medijos un latviskuma uzturētāji.
Komentāri