Nelielā atsaucība skaidrojama arī ar cilvēku došanos strādāt uz Angliju un Īriju. “Asinis var uzglabāt 35 dienas, bet neviens ārsts nevēlas strādāt ar vecām asinīm, kuras asinscentrā drīz būs nostāvējušas maksimālo pieļaujamo termiņu. Tāpat liela problēma ir tā, ka nav iespējams paredzēt vajadzīgo asins daudzumu un grupu, tāpēc rezervē jābūt visu grupu asinīm. Cēsu rajons pagaidām ir bijis kā tukšais laukums mūsu kartē, vienīgi Dzērbene līdz šim ir patīkami izcēlusies. Te vienmēr bijis daudz donoru,” sacīja ārste.
Lai jauniešus aktivizētu asinsdonoru kustībai, Sarkanā Krusta Cēsu rajona komiteja
bija noorganizējusi tikšanos ar Jāņmuižas profesionālās vidusskolas audzēkņiem. “Donoru kustība nav atkarīga tikai no atlīdzības par nodotajām asinīm. Attieksme un sapratne jāaudzina jaunos cilvēkos, tāpēc ir ļoti būtiski runāt ar jauniešiem par problēmām un nepieciešamību pēc asinīm. Katram veselam cilvēkam vajadzētu divas reizes gadā nodot asinis. Ar tām viņš palīdzētu kādam citam cilvēkam izglābt dzīvību un arī sistemātiski pārbaudītu savu veselību, jo donoru asinīm tiek veiktas analīzes. Tiesa, trīs lati ir daudz par maz, tāpēc Sarkanais Krusts līdz ar
valsts atlīdzību ir sarūpējis jaunajiem donoriem siltas ziemas cepures, šokolādi un mandarīnus,” skaidroja Sarkanā Krusta donoru kustības koordinatore Cēsu rajonā Ilze Ādamsone.
Pirmo reizi asinis nodeva arī Kristīne Dunce. Viņa nebija droša, vai tā vēl kādreiz darīs, bet pirmo reizi asinis viņa nodevusi intereses pēc, gribējies izmēģināt. Savukārt Uldis Lielais, pirmo reizi nododot asinis, vairāk domājis, ka palīdz kādam. Līdz šim nedz viņš, nedz viņa tuvinieki neesot saskārušies ar vajadzību pēc donoru asinīm.
Sarkanā Krusta rajona komitejas izpilddirektore Marina Orlova pateicās rajona padomei un Cēsu domei par atbalstu, kaut vajadzību vienmēr esot vairāk nekā iespēju palīdzēt. Nākamā donoru diena
15. martā Cēsu pilsētas domē.
Komentāri