Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Dažās minūtēs izdega astoņi hektāri

Druva
23:00
07.05.2006
3

“Sajutu dūmu smaku un pa otrā stāva logu ieraudzīju, kā liesmas nāk virsū. Tās ir šausmas. Desmit minūšu laikā visa zeme bija melna un kūpēja,” pārdzīvoto atcerējās viesu nama “Birzes” administratore Olita Beināre un piebilda, ka rakstnieka Miervalža Birzes māja ir no koka, arī mēbeles. “Viss būtu sadedzis, tagad žēl koku,” tā Olita Beināre. Ugunsdzēsēji skaidroja, ka bijis pamatīgi jācīnās ar liesmām un jāizvēlas pareizā taktika. Būtu pieticis kļūdīties ar vietas izvēli, kur atrasties vīriem ar ūdens šļūtenēm rokā, lai no dzīvojamām mājām pāri paliktu tikai pelnu kaudzes.

“Vispirms ugunsdzēsējam ir jāglābj cilvēki un mantiskās vērtības, tā arī darījām. Vispirms nosargājām māju pie pašas Gaujas, pie tilta, tad skrējām pakaļ ugunij. Noliku vīrus, lai nepārrauj uguni pāri ceļam uz mājām, kad liesmas bija pietiekami tuvu, tad laidām ūdeni virsū, slēdzām ceļu, jo gāzās koki,” skaidroja valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Cēsu brigādes vada komandieris Juris Nīmanis. Konkrētajā vietā strādāja piecas ugunsdzēšamās mašīnas un vīri, kuriem starp kūlas dzēšanas reizēm vairs nav laika ne apsēsties, ne paēst. “Ierasti dežūras ir reizi četrās dienās, tad pēc diennakts darba ugunsdzēsējs vienu dienu guļ, nākamajā jūtas, it kā septiņi vilcieni būtu pāri braukuši, tad atkopjas un atkal iet uz darbu. Tagad šī režīma nav. Izsaukumus vairs neskaitām,” stāstīja Juris Nīmanis. Vīri to nedzirdēja, bet raiskumieši, kuri bija palikuši ar jumtu virs galvas un pie iekoptajiem augļu dārziem, teica ugunsdzēsējiem paldies.

“Viss taču varēja aiziet nebūtībā,” noteica Olita Beināre. Šī bija jau kārtējā degšana Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Parka administrācija zaudējumus vēl nav aprēķinājusi, bet degusi ne tikai kūla, arī meži un nodegusi kāda atpūtas māja Inciema rezervāta teritorijā Rīgas rajonā. “Esam ļoti sašutuši par cilvēku bezatbildību. Pie Raiskumkroga izdega, bet vairāk krūmi. Straupes pagastā onkulis it kā dedzināja lapas, bet aizdegās pļavas un mežs, pats apdega. Ir izpostīta atpūtas vieta pie Driškina ezera. Kurš to darīja, ja ne atpūtnieki, kas izmeta izsmēķi vai sērkociņu,” sprieda GNP administrācijas meža daļas vadītājs Ēriks Liepiņš un piebilda, ka daudzi GNP darbinieki ir iesaistīti dzēšanas un teritoriju uzraudzīšanas darbos.

Iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars, tiekoties ar reģionālo laikrakstu žurnālistiem, atzina, ka jādomā, kā cīnīties ar kūlas dedzināšanu, kas šogad kļuvusi par visaptverošu nelaimi.

“Ir skaidrs, ka nepieciešams domāt par lielākiem sodiem, bet jāraugās arī, lai soda naudas tiktu iekasētas. Bieži vien nodarījums aprobežojas ar protokola sastādīšanu, jo statistika rāda, ka liela daļa soda naudas paliek neiekasēta.

Bet ne jau ar sodiem vien šo jautājumu var atrisināt. Ilgus gadus kūlas dedzināšana bija normāla parādība, bet jāņem vērā, ka padomju gados platības, kam degt, bija daudz mazākas, plaši ugunsgrēki neizcēlās. Tagad situācija mainījusies, bet cilvēku vēlme dedzināt kūlu palikusi.

Ja ir ugunij labvēlīgi apstākļi kā šopavasar, problēmas ir lielas. Pērn jau situācija bija cerīga, tika fiksēti vien aptuveni 1500 kūlas ugunsgrēku, un jau likās, ka situācija uzlabosies. Tagad saprotam, ka nopelns bija

labvēlīgie laika apstākļi, jo bija vēls un lietains pavasaris.

Šogad, kad laika apstākļi ir citādi, redzam patieso ainu,” teica Dz. Jaundžeikars.

Ministrs atzina, ka situācijas uzlabošanai vispirms nepieciešams sakārtot materiāli tehnisko bāzi, lai ugunsdzēsības un glābšanas dienests būtu apgādāts ar mūsdienīgu tehniku. Šogad jaunu tehniku saņems arī policijas iecirkņu inspektori un valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta inspektori, kas ļaus viņiem veikt aktīvāku uzraudzības darbu.

“Nepieciešams domāt arī par dažādām sociālām kampaņām, kas vērstu iedzīvotāju uzmanību uz kūlas dedzināšanas radīto postu. Aktīvāks skaidrošanas darbs jāīsteno arī skolās. Protams, rezultāti nebūs ātri, jo mainīt cilvēku domāšanu nav tik vienkārši, taču rīcībai ir jābūt. Nevaram tikai sēdēt un skaitīt kūlas ugunsgrēkus,” atzina D. Jaundžeikars.

Viņš atzinīgi novērtēja arī pagastu brīvprātīgo komandu darbu, taču norādīja, ka to darbība atkarīga no katras pašvaldības ieinteresētības un arī rocības. Ne visas pašvaldības var atļauties uzturēt brīvprātīgos ugunsdzēsējus, dažviet jūtams arī atbilstoši sagatavotu cilvēku trūkums. Lai ir normatīvi, cik ilgā laikā jāpaspēj, bet to nevar realizēt.

“Ja valsts dienesti būtu apgādāti atbilstoši mūsdienu prasībām, pagastu brīvprātīgo vienību nepieciešamība mazinātos. Kamēr tā nav, labi, ka ir pašvaldības, kas atbalsta šo vienību uzturēšanu,” teica iekšlietu ministrs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
28

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
32

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
59

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Sportiskā ģimenes diena Rīdzenē

00:00
19.07.2024
29

Ģimenes sporta dienā “Pilna laime, kad sporto saime!” Vaives pagasta Rīdzenē biedrība “Kiwanis Cēsis” otro gadu pulcināja vietējā un tuvējo pagastu iedzīvotājus aktīvi izkustēties. Uz pasākumu bija ieradies ap simt cilvēku. Ikviens varēja piedalīties skrējienā, mest šautriņas, spēlēt volejbolu, galda tenisu, kā arī dažādas lielformāta un neierastākas izklaidējošas spēles, būt kopā un noslēgumā ēst uz […]

Raunā Dziesmu svētkos svin Cimzes jubileju

00:00
19.07.2024
39

Raunā pie novadnieka Jāņa Cimzes pieminekļa dienas gaitā sagūla ziedu paklājs, bet brīvdabas estrādē izskanēja viņa 210.jubilejai veltītais koru koncerts “Rotā Dziesma”. Tā raunēnieši un astoņu kolektīvu dziedātāji godināja latviešu kora mūzikas pamatlicēju. Vai nu dienas gaitā mēģinājumos    pāri Raunai izskanējušās dziesmas, vai    vēlēšanās dzirdēt Raunas Dziesmu svētku kori, vai, iespējams, cita iemesla […]

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
153

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi