Uzsākot sarunu, A.Kāposts uzsvēra, ka Latvijas līdzdalība ES devusi būtisku pienesumu Latvijai, tajā skaitā arī laukiem, taču netrūkst negatīvā, tādēļ diskusijā akcentēs nepaveikto, negāciju iemeslus un risinājuma ceļus.
Priekšvēlēšanu pēdējā pusgada gaisotnē sarunā neizbēgami ieviesās Latvijas politikas un partiju darbības vērtējums, uz ko ar saviem jautājumiem A.Kāpostu mudināja arī klausītāji. Kas būtu jādara, lai nepieļautu neprecīzu, tendenciozu un Latvijas iedzīvotājiem, īpaši lauku uzņēmējiem, neizdevīgu ES normatīvo dokumentu tulkojumu. Tā atbildot A.Kāposta stāstījumam par regulu interpretāciju lielo uzņēmēju, tirgotāju labā, jautāja klausītāji. Tam pašsaprotami sekoja atbilde, ka izeja ir tikai viena – ievēlēt Saeimā partijas, kas aizstāv plašu slāņu intereses, ne nelegāli lobē ārvalstu lielražotājus. Un to, kuras tās ir, var izvērtēt ikviens pats pēc padarītā darba, pēc tā, kas ir partijas biedri.
-Diemžēl arī man nav izdevies padarīt daudz no iecerētā. Daudz laika veltīts, lai labotu kļūdas, kas pieļautas normatīvajos dokumentos, saskaņojot tos ar ES likumdošanu. Piemēram, jau daudz pieminētie šīfera jumti. Regulu tulkojumā bija rakstīts, ka pēc 2010.gada lauksaimniekiem tie jānomaina, bet regulā taču sacīts, ka pēc 2010.gada šifera jumtu nedrīkst likt no jauna, vecie var kalpot, līdz izjūk,- sašutis teica A.Kāposts. Kā kliedzošu pret laukiem un lauksaimniekiem vērstu faktu deputāts minēja to, ka nākamajā ES plānošanas periodā pašreizējā valdība sarunās ar ES funkcionāriem pieļāvusi – Latvija zaudē vairāk nekā 90 miljonus latu un līdz ar to arī iespējamo atbalsta papildinājumu. Mūsu zemnieks saņems simts reižu mazāku atbalstu nekā, piemēram, Austrijas lauksaimnieks.
Klausītāji vēlējās uzzināt, kā Eiropas kopējā lauksaimniecības politika ietekmējusi lauku un nozares attīstību Latvijā. A.Kāposts atzina, ka ir daudz pozitīvu tendenču, taču valdības un politiķi nav visas ES piedāvātās iespējas virzījuši lauku labklājībai. Arī pirmsiestāšanās un tam sekojošie maksājumi, Latvijai jau esot dalībvalstij, nav izlietoti mērķim. “Ne visa nauda nonāca tur, kur izdevīgi sabiedrībai,” sacīja A. Kāposts. Deputāts vērtēja, ka Eiropas atbalsts vairāk jāvirza vidējo un mazo, pat sīko saimniecību atbalstam, mazajiem uzņēmējiem.
A.Kāposts pauda viedokli, ka lielā kapitāla iespaids ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā ir pietiekami liels un ka Latvija kā ražotājvalsts nevienam nav vajadzīga. Tādēļ jāvēl politiķi, kas vēlas un prot aizstāvēt savas tautas intereses, ne kalpot ekonomiskajiem grupējumiem.
Klausītāji atgādināja, ka ES likumdošana prevalē pār Latvijas likumiem, tādēļ daudzas lietas nespējam mainīt. A.Kāposts skaidroja, ka, darbojoties Eiroparlamentā novērotāja statusā, pārliecinājies, ka, kaut tas ir sarežģīti, ir iespējams panākt izmaiņas savas valsts un tautas labā, tikai jāvēlas tās pierādīt. Tika runāts par to, ka tikai mainoties Latvijas politiskajam klimatam, mazinoties ekonomisko interešu spiedienam, iespējamas pozitīvas pārmaiņas.
Pasākuma noslēgumā tika pasniegtas balvas konkursa “Meklē un atrodi Eiropas Savienībā!” uzvarētājiem.
Komentāri