Gandrīz visas šī pavasara meža degšanas izcēlušās no kūlas, tikai divos gadījumos bijuši citi iemesli. Virsmežzinis Māris Sestulis saka, ka nevienu gadu kūlas degšanas īpatsvars ugunsgrēku izcelsmes statistikā nav bijis tik liels.
-Tam, kas notiek, nav izskaidrojuma. Šķiet, ka cilvēku galvās notiek dīvainas lietas. Varu tikai apelēt pie saprāta un aicināt ne tikai nededzināt kūlu, bet mežā, laukā būt īpaši uzmanīgiem. Nemest zemē cigarešu izsmēķus, izdegušus sērkociņus un citus priekšmetus, kas var izraisīt uguni, -aicina M.Sestulis.
Ekstrēmi liels ir ne tikai ugunsgrēku skaits, bet arī izdegusī meža zemes platība – 47.5 hektāri (salīdzinājumam – pagājušajā gadā 4.7 hektāri meža).Visvairāk cietuši privātie meži – 39.4 hektāri, Gaujas Nacionālajā parkā izdeguši 6.7 hektāri meža zemes, a/s “Latvijas valsts meži” – 0.4 ha. Lielākais ugunsgrēks bijis 1.maijā Raunas mežniecības teri-torijā, kad uguns bojāja 30.5 hektāru meža. Skarti sešu saimnieku īpašumi.
Raivis Rēķis, kas apsaimnieko vectēva saimniecības “Rēķi” mežu, lēš, ka liesmas bojājušas 11- 12 hektārus. Iznīcināta pērn stādītā egļu audze, kas nodegusi pavisam, gan dabiski atjaunojies izcirtums, kuru tagad
būs jāatjauno mākslīgi, gan jau pieaugušais mežs.
-1.maijā dienas otrajā pusē piezvanīja no mežniecības, ka deg mežs. Tā kā biju izbraucis, ziņoju tuviniekiem, kuri devās palīgā. Kad atgriezos mājās, braucu arī pats. Uguns izplatīšanās jau bija ierobežota, bet skats bija biedējošs. Turpināja degt kūdrainās vietas, celmi, kritalas. Vienā vietā bija palikusi vējgāze, dega tā. Izskatījās kā pēc kara,- atceras R.Rēķis.
Uguns ierobežošanā piedalījušies virsmežniecības ugunsdzēsēji, virsmežniecības un mežniecības darbinieki, aicināts talkā arī valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.
-Dega ārkārtīgi. Bija ļoti liels vējš. Teritorijā bija vējgāzes, nekopti izcirtumi, uguns pa tiem burtiski brāzās. Tika atrasts meža augsnes sagatavošanas arkls. Pa robežām – ceļiem, grāvjiem, vagām – tika artas divus, trīs metrus platas aizsargjoslas. Veidot joslas meža audzē faktiski nav iespējams, tur uguni apturēt neizdosies. Jāmeklē klajākas vietas, nežēlojot to platību, kas vēl jāatdod ugunij,- saka M.Sestulis.
Taču ar uguns ierobežošanu ugunsgrēks nav beidzies, taču turpmāk par degošo mežu atbildība jāuzņemas pašam meža īpašniekam.
-Meža degšana nebeidzas ar to, ka apturēta uguns izplatīšanās. Vēl ilgi deg kūdra, kritalas, celmi. Īpašniekiem jāuzmana platība, jāraugās, lai neparādās liesmas un neapdraud citas platības, -skaidro virsmežniecības ugunsapsardzes inženieris Viktors Ivašins.
R.Reķis stāsta, ka vēl nedēļas sākumā katru dienu apmeklējis izdegušo platību. Pirmajās dienās pēc ugunsgrēka uguns vairākkārt atjaunojies, bet vēlāk turpinājusies celmu, zemsedzes degšana. Nav iespējams lielās platībās to apdzēst.
Virsmežzinis atzīst, ka dažkārt saimnieki neizprot savu atbildību, gaidot, ka visu atbildību par ugunsgrēku uzņemsies valsts meža dienests. Likums to neparedz.
Turklāt dienests to arī nemaz nespētu izdarīt, jo tam nav pietiekamu resursu. Mūsu virsmežniecībā ir divas kaujas mašīnas – viena Cēsīs, otra Jaunpiebalgā. Katrā vietā ir divas maiņas. Vienā maiņā strādā divi cilvēki – šoferis un dzēsējs.
-Arī mašīnas ūdens ietilpība ir neliela – 1.2 tonnas, ar to faktiski neko nevar nodzēst. Turklāt mežā bieži deg kūdra, lai to salaistītu, vajag tonnām ūdens, kura mums nav, – saka Cēsu šoferis Guntis Indrēvics.
Iestājoties ugunsnedrošajam periodam, kaujas režīmā strādā ne tikai ugunsdzēsēji, bet arī virsmežniecības un mežniecību darbinieki. Ikvienam jābūt gatavam izbraukt uz notikuma vietu visu diennakti. Tomēr itin bieži jāmeklē vēl palīdzība no malas. Atsaucīgas ir pašvaldības. Virsmežzinis par veiksmīgu nosauc sadarbību ar rajona padomi, Raunas, Liepas, Raiskuma, Mārsnēnu, Jaunpiebalgas un citiem pagastiem.
Vēl viens ugunsapsardzības posms ir dežūras. Sākoties ugunsbīstamajām periodam, virsmežniecībā strādā operatīvais dežurants un astoņi torņu dežuranti. Ziņo un pārbauda katru pazīmi, kas liecinātu par iespējamo aizdegšanos. Operatīvā dežurante Rita Svekre atzīst, ka aprīļa beigās, maija sākumā bijis satraucoši daudz zvanu, tie nedaudz aprimuši tikai pagājušās nedēļas nogalē.
Divās nedēļās uguns radītie zaudējumi ir lieli. Vai tos no vainīgajiem izdosies piedzīt? R.Reķis vērtē, ka tas neizdosies.
-Zinot, kas tiek uzskatīti par iespējamiem vainīgajiem, nebūs ko piedzīt. Turklāt laikam nav vainu arī viegli pierādīt. Bet nav jau zaudējumi tikai mežu īpašniekiem. Lieli izdevumi uguns lokalizācijā taču ir valsts dienestiem. Varbūt tos vajadzētu piedzīt?- saka R.Reķis.
Mežā ugunsbīstama situācija saglabājas līdz brīdim, kamēr sāk līt. Tikai daba var paglābt cilvēkus no viņu pašu izraisītā neprāta.
Komentāri