Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Bērniem brīvam laikam savs centrs

Druva
23:00
26.05.2006
39

Centra idejas autore un vadītāja Sandra Fišmeistere kādreiz strādājusi Jāņaskolā, taču pēc tās likvidēšanas gribējusi turpināt darbu ar bērniem. Tā kā Rozēs bērniem un jauniešiem ir maz brīvā laika pavadīšanas iespēju, radusies ideja par centra veidošanu. “Uzrakstīju projektu ar savām idejām, un pašvaldība tās atbalstīja,” teic S.Fišmeistere. Sandra atklāj, ka no sākuma neesot cerējusi, ka atsaucība būs tik liela: “Pirmā doma bija, ka atnāks kādi četri, pieci, bet pirmajā dienā ieradās 20 bērni!” Arī vecāki

ļoti priecīgi par izveidoto centru.

Skolas laikā centru iespējams apmeklēt no plkst.13 līdz 17, taču vasarā šis laiks tiks nomainīts no plkst.11 līdz 15, jo tad diena ir viskarstākā. Sandra atzīst, ka tas vairāk būs kā eksperiments, jo nav zināms, vai vasarā kāds nāks. “Tagad nāk pieci, seši bērni dienā, toties ziemā 15-16, par spīti aukstumam, jo centrā neatkarīgi no gadalaika ir pavēss,” teic vadītāja.

Sandra atzīst: “Uz centru nāk bērni no problēmģimenēm, bērni no gluži normālām ģimenēm, bet kuriem mājās nav ko darīt, kā arī bērni, kuri dzīvo tālu prom no centra. Viņi šeit nāk satikt draugus. Galvenais, lai bērniem brīvajā laikā ir, kur atnākt, un viņi netaisa krāmus!”

Izveidotajā centrā ir savi noteikumi – pie sienas piestiprināts pašiem savs kārtības rullis. S.Fišmeistere uzsver, ka šurp drīkst nākt tikai tie bērni un jaunieši, kuri tajā dienā bijuši skolā, tādējādi stimulējot re-gulāri apmeklēt skolu.

Bērni Sandrai uzticas un bieži vien viņai stāsta par savām problēmām. “Reizēm ir sajūta, ka šiem bērniem mājās nav neviena, ar ko parunāties, tad man jābūt kā psihologam. Izrunājamies, un viņš savu dvēseli ir izkratījis.”

Dienas centrā ir dambrete, cirks, galda hokejs, puzles, ir arī datori un basketbola grozs, daudz rotaļlietu, kā arī iespēja mest šautriņas, taču visiemīļotākais bērniem esot monopols. Kā atzīst centra vadītāja, viņi pat savus noteikumus esot izdomājuši. Centrā var ne tikai spēlēt spēles, tiek vārīta arī tēja un ēsti cepumi. Vadītāja atzīst, ka dažiem bērniem šī ir vienīgā iespēja tikt pie kāda kāruma un padzert siltu tēju. Šeit var nākt un pildīt mājas darbus, izmantojot datorus.

Sandra māca bērniem arī rēķināties ar citiem, kārtību, kā arī atbildības sajūtu. “Tā kā dzīvoju tepat blakus, tad reizēm lieku tiem trakākajiem palaidņiem uzņemties atbildību par pārējiem bērniem, kamēr pati ātri aizskrienu iekurt krāsni,” teic S.Fišmeistere. Palaidnības vietējiem bērniem patīkot darīt, taču Sandra uzsver, ka “ar ļaunu jau nevar bļaustīties”, izdarītās kļūdas bērniem liek saprast aprunājoties un reizēm ar humoru.

Lai gan centrs darbojas neilgi, vadītāja teic, ka tas

vēl ir tikai ceļa sākumā. Notiek remontdarbi. Par nākotni Sandra ir noskaņota

optimistiski, ir dažādas domas un idejas par centra paplašināšanu un jauniešu iesaistīšanu, jo, kā atzīst ideju autore, “piekto, sesto klašu skolēni uz šejieni nāk labprāt, vecākiem bērniem

nešķiet interesanti”. Taču aktīvas brīvā laika pavadīšanas iespējas ir nepieciešamas visiem.

Šobrīd centra interjeru veido pāris mēbeles, kas Rozes kultūras namā atradušās jau gadiem, taču vīzija par nākotni ir saulaina – sienas košās, dzīvespriecīgās krāsās, pie logiem dzeltenas žalūzijas, jaunas, skaistas un modernas mēbeles. Vienā zāles stūrī bāra lete ar tēju un kārumiem, blakus televizors un atpūtas krēsli, lai, kā teic Sandra, “var skatīties pamācošas filmas, kā arī feinas multenes”. Sandra teic: “Vēlos ierīkot visu tā skaisti,

lai ir prieks uz šejieni nākt.” Noderīgs būtu arī jauno māmiņu stūrītis. Paši bērni ļoti gaidot, kad būs iespēja spēlēt tenisu un novusu. Lai piesaistītu jauniešus, kultūras nama lielajā zālē plānots ierīkot florbola laukumu.

Iecerēts aicināt arī dažādus speciālistus: psihologu, logopēdu, lai bērniem palīdzētu. Dažādību nodrošinātu arī floristu ciemošanās un ekskursijas tiem, kuri centru apmeklē regulāri. Sandra atklāj, ka vienā no ekskursijām varētu iekļaut cietuma apmeklējumu, jo pašas vīrs tur strādā. Tas būtu ne tikai interesanti, bet arī pamācoši, “lai redz, kāda ir perspektīva, ja dara daudz blēņu”.

Tās ir tikai Sandras idejas. Tas, cik lielā mērā tās piepildīsies, atkarīgs no pašvaldības.

Plānots piesaistīt arī Eiropas naudu.

Sandra atzīst: “Rozēs mums ir daudzi tādi jaunieši, kas dzīvo tikai vienai dienai. Man ir cerība, ka tie, kuri nāk uz šo centru, tādi nebūs…”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
19

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
130

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
391
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
45

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
93

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
65

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
9
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi