“Pērn ezeros ielaidām līdaku kāpurus, šogad rakstījām projektu zivju fondam, lai saglabātu un palielinātu līdaku, zandartu un līņu resursus pagasta ezeros. Ieplānots, ka Ungura ezerā ielaidīs līdakas, Raiskuma ezerā – zandartus, bet Auciema ezerā – līņus,” teica H. Vents.
Kopējā projekta finansējuma summa ir Ls 1859, un tā izpildītājs ir individuālais uzņēmums “Rūķis” Dikļu pagastā. Līdaku kāpurus Ungura ezerā ielaida šajā nedēļā, zandarti un līņi uz jauno mājvietu pārcelsies vasaras otrajā pusē un rudenī.
Raiskuma pagasta dabas un zivju aizsardzības inspektors Kaspars Šmits pastāstīja, ka savulaik Raiskuma ezerā zandarti bijuši, bet kādā aukstā ziemā pirms aptuveni desmit gadiem zivis gājušas bojā skābekļa trūkuma dēļ. Tāpēc nepieciešams domāt par zivju resursu atjaunošanu.
“Iepriekšējos gados darbs veikts neregulāri, tāpēc jāteic, ka zivju šajos ezeros nav tik daudz, kā gribētos. Tagad iespēju robežās gribam šo atjaunošanu veikt regulāri. Ceram, ka ar laiku ezeros atkal būs bagātīgi zivju resursi. To veicina arī tas, ka uzlabojas makšķerēšanas kultūra, mazās zivis laiž atpakaļ ūdenī, ļaujot tām pieaugt. Cenšamies ķert arī malu zvejniekus, un ir jūtams, ka mūsu pagasta ezeros to skaits sarūk,” stāsta K. Šmits. Jāpiebilst, ka Raiskuma pagasts ir vienīgais, kurā darbojas dabas un zivju aizsardzības inspektors.
Firmas “Rūķis” vadītājs Jānis Šmits, kurš līdaku kāpurus atgādāja līdz Ungura ezeram, pastāstīja, ka tie audzēti no Alūksnes ezera līdakām. Līdaku kāpurus mākslīgos apstākļos audzē līdz brīdim, kad tiem kļūst nepieciešama dabīgā barība. Tad tos nogādā ezeros. J. Šmits arī paskaidroja, ka mākslīgās audzētavās iespējams izaudzēt krietni vairāk zivju mazuļu, nekā tas notiktu dabā.
“Uzskata, ka dabā izdzīvo tikai viens procents no ikriem. Mākslīgi tie tiek pasargāti no visiem dabīgajiem ienaidniekiem, ikri tiek labāk appieņoti, tos neapdraud slimības. Šādi no visiem ikriem izdzīvo 50 – 70 procenti, un tas ir daudz labāks risinājums zivju resursu atjaunošanai,” teica J. Šmits, skaidrojot, ka zivju resursu mākslīga palielināšana jāveic līdz brīdim, kamēr zivju populācija spēj pati sevi sekmīgi uzturēt nepieciešamajā daudzumā.
Līdzekļus projektam piešķīris zivju fonds, līdzfinansējums no pagasta nav nepieciešams. H. Vents informēja, ka pagasts fondam pārskaita 70 procentus no naudas, ko iekasē par tīklu licenču izsniegšanu, tātad to var uzskatīt par līdzfinansējumu.
“Zivju fonda pārstāvji seko līdzi tam, ko pašvaldība dara zivju resursu saglabāšanā, vai veic kontroli, vai notiek cīņa ar malu zvejniekiem. Mēs šai jomai pievēršam lielu uzmanību, tāpēc mums ir cilvēks, kas rūpējas par to, un jau tagad var droši teikt, ka tas ir attaisnojies. Ceram, ka arī turpmāk zivju fonds neliegs atbalstu mūsu centieniem,” teica H. Vents.
Jūras un iekšējo ūdeņu vecākais inspektors Uldis Lencbergs, kurš piedalījās līdaku kāpuru ielaišanā ezerā, pastāstīja, ka par zivju resursu
palielināšanu publiskajos ezeros rūpējas arī Inešu, Vecpiebalgas un Straupes pašvaldība.
Komentāri