Agrāk lauksaimniecība kalpoja kā iztikas līdzeklis, taču tagad tā ir pārtapusi dārgā hobijā, ko ne katrs var atļauties. Neskatoties uz to, cēsniece, pensionāre Melita Kartava vēl joprojām savā sešsimt kvadrātmetru nelielajā dārzā audzē visu, ko
var izaudzēt, lai iztiktu. Kā atzīst Melita, stādītas tiek puķes, gurķi, kartupeļi, daudz un dažādi garšaugi
pašiem, taču ja paliek pāri, tad stādiņus pārdod tirgū, lai pie pensijas klāt piepelnītu kādu latu. Lai gan cenas
augušas minerālmēsliem, tās nav ietekmējušas pensionāres darbošanos mazdārziņā, jo paša audzētu drošāk
ēst un var nebaidīties no kaitīgām ķimikālijām un slimībām, kas atrodamas no ārzemēm ievestajos dārzeņos.
Kā paskaidroja veikala “Preces dārzam un ikdienai” pārdevēja Da-ce Jansone, kaut šī nodarbošanās izmaksā dārgi, pircēju skaits nav strauji mazinājies. Mazdārziņu īpašnieki pavasarī visvairāk iegādājas universālo mēslojumu, kas der gan puķēm, gan dārzeņiem.
Arī lauksaimniecības preču veikala pārdevēja tirgū Dzintra Bērziņa atzina, ka dārzkopju vidū pēdējos gados mazāk ir
pensionāru.
Vislielāko neapmierinātību mazdārziņu īpašnieki, kā paskaidroja Dzintra, izrāda par lielajām cenu atšķirībām starp maziem un lieliem minerālmēslu fasējumiem. “Pircējiem varam piedāvāt tikai tādus fasējumus, kādus piedāvā ražotāji, jo, sākot ar šo gadu,
aizliegts veikalā izsvērt lielos maisus. Pilsētnieki vēlas iegādāties nelielus fasējumus, taču to cena ir nesamērīgi augsta,” piebilda Dz. Bērziņa, kā piemēru minot universālo mēslojumu, kura kilograma maisiņa iegāde sanāk divreiz dārgāka, nekā iegādājoties šos pašus minerālmēslus divarpus kilogramu fasējumā.
Cenas trīs gadu laikā ir nesamērīgi augušas, un iespējams, ka turpinās pieaugt, padarot mazdārziņu kopšanu ekskluzīvu. Kā paskaidroja Dz. Bērziņa, cenas pēdējo gadu laikā ir pieaugušas par četrdesmit procentiem. Tā, piemēram, Kemiras universālo minerālmēslu lielo maisu cena, kura sākotnēji svārstījās ap sešiem latiem, tagad ir aptuveni trīspadsmit lati, taču slāpeklis, kura maiss pirms pāris gadiem maksājis četrus latus, tagad jau ir sasniedzis astoņus latus. Līdzīgi
noticis arī ar augu aizsardzības līdzekļiem, taču to cenas nav tik strauji pieaugušas
kā minerālmēsliem, jo to nedrīkst tirgot jebkurā veikalā, nepieciešama speciāla licence pārdošanai.
Vispieprasītākie ir Kemiras augu mēslojumi, kuri tiek ievesti no Somijas, taču arī citu valstu, kā Norvēģijas, Polijas, Vācijas ražojumi ir pieejami veikalos. Lai gan konkurence
ir liela,
daudzi dārzkopji arī izmanto tepat Latvijā ražoto Vito.
Ražotājfirmas laika gaitā ir mainījušas arī fasējumu vizuālo izskatu, pārtopot no parastiem plastmasas maisiem par krāsainiem, viegli ar rokturīti pārnēsājamiem. Ne tikai iepakojums, bet arī pašu minerālmēslu kvalitāte ir nedaudz attīstījusies, ko pierāda lielā produkcijas dažādība. Kā atzina Dz. Bērziņa, tad tagad, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pircēji var izvēlēties dažādus līdzekļus, atbilstoši naudas maciņa biezumam un vēlmēm.
Lai gan, kā atzina pensionāre M. Kartava, mājās audzēt tomēr sanāk izdevīgāk, ne visiem atrodas brīvs brītiņš, lai ar dārzkopību nodarbotos regulāri. Kā atzina rīdziniece Līga Kalniņa, audzēt, stādīt un kopt dārziņu ir drīzāk viņas vaļas prieks. Tā ir lieliska iespēja atpūsties no saspringtās lielpilsētas dzīves un papildus padarīt kaut ko lietderīgu.
Cenu pieaugums minerālmēsliem turpmāko gadu laikā arī atkarīgs no degvielas cenas. Ja turpināsies degvielas cenu kāpums, visticamāk, minerālmēslojuma cenas arī pieaugs. Taču, kā atzina M. Kartava, laba dārznieka noslēpums ir spēja pielāgoties mainīgajiem laika apstākļiem, nevis augu pārmērīga barošana ar minerālvielām.
Komentāri