Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Cēsu brigādes inspektors Andrejs Rjabkovs atzīst, ka traģisku negadījumu iemesli ir visdažādākie: peldoties svešās vai neatļautās vietās, lecot ūdenī no augstuma, peldoties alkohola reibumā, lietojot vecas laivas vai paštaisītus peldlīdzekļus, atstājot bērnu bez uzraudzības.
“Nelaimes pamatā ļoti bieži ir cilvēku pārgalvība, tāpēc pie ūdens vajadzētu būt maksimāli uzmanīgiem. Ar ūdeni jokot nevar, tas nepiedod pārgalvību. Cilvēki bieži neaprēķina savus spēkus, iepeldot pārāk tālu ūdenskrātuvē. Jāatceras, ka bīstama ir peldēšanās stipra vēja vai negaisa laikā, smagas sekas var radīt veselības problēmas, piemēram, sirds mazspēja,” stāsta A. Rjabkovs.
Par peldvietu drošību gādā zemes īpašnieki vai pašvaldības, bet glābt slīkstošos steidzas peldvietu glābšanas dienesti un valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Palīdzība jāizsauc pa bezmaksas tālruni 112 vai 01, norādot nelaimes vietas koordinātes un piebraukšanas iespējas.
“Protams, ja ūdenskrātuve ir tālu, jāņem vērā, ka glābēji neieradīsies ātri, taču nevajag uzreiz mesties arī glābt pašiem. Vispirms jānovērtē savi spēki, vai spēsiet to izdarīt. Tikai filmās slīkstošo glābšana norisinās vienkārši. Realitātē ne reti bojā iet gan glābjamais, gan glābējs, jo slīkstošais ir panikā un nerīkojas adekvāti. Tāpēc ieteicams slīkstošajam tuvoties uzmanīgi, ja iespējams, sniedzot viņam kādu palīglīdzekli – koka zaru, dēli, peldriņķi,” stāsta A. Rjabkovs.
Kā zināms, rajonā nav nevienas oficiāli reģistrētas peldvietas, tātad ne pie viena no ezeriem nedežurē glābēji. Pašvaldību pārstāvji to komentē sakot, ka oficiālas peldvietas uzturēšana ir dārgs pasākums. Vietas, kur cilvēki iet peldēties, pašvaldības sakopj, taču nereģistrē tās kā oficiālas peldvietas. Arī kempinga “Ungurs” direktors Andrejs Kreilis atzīst, ka cilvēku iecienītajā peldvietā ir visas nepieciešamās labierīcības, lai varētu to noteikt kā oficiālu peldvietu, nav vien glābēju, bet šī dienesta uzturēšana izmaksā dārgi.
“Neviens par velti taču nedežurēs. Ja ir glābējs, nepieciešama arī motorlaiva, rezultātā ieguldījumi ir lieli, ko šādās nelielās peldvietās nevar atļauties. Paši cenšamies uzmanīt situāciju, laivas un ūdens velosipēdus nedodam iereibušām personām,” teica A. Kreilis.
Svarīgi vecākiem apzināties, ka nevar atstāt bērnus bez uzraudzības pie ūdenskrātuvēm vai ļaut tiem vieniem doties peldēties. Tiesa, daudzviet novērotais liecina par vieglprātīgu attieksmi, bieži vien pavisam mazi bērni vieni paši staigā pa laipām vai plunčājas ūdenī, bet vecāki tam nepievērš uzmanību.
A.Rjabkovs kā vienu no nelaimju cēloņiem akcentē arī alkohola lietošanu, jo dzērumā netiek pareizi aprēķinātas savas spējas, rīcība ir daudz pārgalvīgāka, veselība pavājinās. Arī citiem vajadzētu tam sekot līdzi un neļaut saviem draugiem alkohola reibumā iet ūdenī. Te varētu savilkt paralēles ar zināmo akciju, pārveidojot to, piemērotu šai jomai – izglāb draugu, neļauj viņam dzērumā iet peldēties:
“Jābūt uzmanīgiem nezināmās ūdenskrātuvēs. Nevajag uzreiz mesties ar galvu ūdenī, bet vispirms izpētīt situāciju, vai ūdenī nav koki, zari, citi šķēršļi. Diemžēl cilvēki ļoti bieži nedomā par sekām,” atzīst A. Rjabkovs.
VUGD Cēsu brigādē ir divi apmācīti ūdenslīdēji. A. Rjabkovs šo amatu apguva pirms trijiem gadiem, kad tika nolemts dienestā iekļaut arī glābšanas darbus uz un zem ūdeņiem. Ir iegādāts nepieciešamais aprīkojums, regulāri notiek treniņi, lai gan izsaukumi pagaidām nav bieži. Gadā iemaņas nākas izmantot kādas piecas reizes, galvenokārt, sadarbojoties ar policiju, veicot dažādu lietisko pierādījumu meklēšanu. Aizvadītajā gadā nācies meklēt arī divus slīkušos.
Veikt glābšanas darbus uz ūdens ir apmācīts viss dienesta personālsastāvs, jo tas noteikts obligātās apmācības plānā.
“Esam gatavi steigt palīgā, bet cilvēkiem pašiem vajadzētu rūpēties par savu un savu tuvinieku drošību uz ūdeņiem. Ūdens upuri var paņemt ātri, glābēji var nepaspēt. Tāpēc būsim maksimāli uzmanīgi uz ūdens un nesabojāsim sev vasaras priekus,” novēlēja A. Rjabkovs.
Komentāri