-Vērtējām zemes īpašumus, kas piekļaujas valsts ceļiem, kā arī teritorijas, ka atrodas pie pašvaldības valdījumā nodotajiem “A” kategorijas ceļiem. Citu kategoriju ceļu malās atrodošo zemju saimnieki varēja pieteikties paši, bet neviens nepiesacījās, – pastāstīja konkursa komisijas locekle Maija Ķīķere.
Komisija, apsekojot sētas, kas atrodas nolikumā paredzēto ceļu malās, nominēšanai izvirzīja 25 saimniekus. Tika vērtēts, vai ceļa malas, kas robežojas ar īpašumu, nav piegružotas, vai cirsti krūmi un pārredzama brauktuve, vai izpļautas ceļmalas un grāvji. Vērtēja īpašumu robežzīmju un māju norāžu noformējumu, kā arī ainavu, kāda no ceļa paveras uz īpašumu.
-Protams, ceļi ir valsts un pašvaldības pārziņā, bet esot reālisti, cilvēki labi saprot, ka ceļu malu sakopšanai nebūs iespējams iedot tik daudz līdzekļu, cik nepieciešams. Tādēļ ceļmalas, kas robežojas ar īpašumu, daudzi saimnieki kopj paši. Cērt krūmus, izpļauj grāvjus, nomalas. Un pašvaldība nolēma, ka šiem īpašniekiem jāpasaka paldies, – saka Jaunpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs.
Galīgais vērtējums vēl nav veikts, taču pašvaldības vadītājs skaidro, ka pateicību saņems visi konkursā iekļauto teritoriju saimnieki. Katrs ir pelnījis pateicības vārdus, cits par labāk izpļauto grāvmalu, cits par izveidoto ainavu, kas redzama no ceļa, cits par mājas norādi, cits – par interesanti izveidotu iebraucamo ceļu.
-30.gados katrs saimnieks rūpējas par ceļu un ceļa malu, kas robežojās ar viņu īpašumu. To noteica likums. Taču ne tikai. Tā bija arī saimnieka morālā atbildība par to, kas notiek pie viņa īpašuma robežām, tas bija saimnieka gods. Esam gandarīti, ka arī šodien pagastā ir cilvēki, kuri nemeklē likuma burtu, bet rūpējas par savu apkārtni, – vērtē pašvaldības vadītājs, piebilstot, ka ne visiem veselība un rocība atļauj turēt kārtībā ceļa malas, turklāt, tas nav neviena pienākums.
“Skaista mana tēva sēta” Jaunpiebalgā notiek piecus gadus.
-Pagastā ir daudz skaisti sakoptu pagalmu un lauku sētu, taču gandrīz visas tās jau vērtētas un konkursā saņēmušas kādu nomināciju. Tādēļ meklējam jauninājumus. Domāju, ka, konkretizējot specifiskākus konkursa mērķus, atrodam jaunus dalībniekus, citādu skatījumu uz apkārtnes skaistumu, – atzīst M.Ķīķere.
L.Šāvējs saka, ka konkursa komisijai vērtēt saimnieku veikumu ik gadu ir bijis ļoti sarežģīti. Teicami, ar bagātīgu izdomu aprūpētu īpašumu pagastā ir tik daudz, ka grūti izvērtēt, kas no labajiem labākais. Nereti pēc konkursa nākoties dzirdēt arī iebildes par neobjektīvu vērtējumu un gan jau arī šoreiz ne visi būšot apmierināti ar komisijas lēmumu. Tādēļ sarunās ar kaimiņu pašvaldībām tiekot apsvērta iespēja sadarboties, apmainoties vērtēšanas komisijām, tā uz katra pagasta sakoptību paraugoties no jauna skatu punkta.
Komentāri