Vaivēniete Genovefa Ķerpe ārstēta 12 dienas, līdz viņas kreisā kāja atguvusi labās aprises.
“Likās, ka stilbs ir divtik resns. Ļoti pietūcis un sāpēja,” sacīja Genovefa Ķerpe, kurai odze iekodusi mājas pagalmā tuvu pēdai, bet kāja zili melna bijusi līdz cirksnim.
“Es gāju pa nopļautu zālīti un pēkšņi tik asas sāpes kājā. Es nemaz nesapratu, ka čūska, jo neieraudzīju,” tā Vaives pagasta “Purteteru” māju saimniece, kura pārliecinājusies, ka no rāpuļa jābaidās ne tikai mežos vai purvos, jo jūnijā sakostie pļāvusi zālienu pie mājas, ravējuši puķu dobes.
“Iespējams, ka čūskām kā aukstasiņu dzīvniekam dikti patīk saulītē sildīties. Viņas kaifo par siltumu un nesteidzas bēgt, kad cilvēks tuvo-jas,” sprieda mediķi.
Līdzīgi klājies mazajai Madarai, kura gājusi lasīt meža zemenes pie Rāmuļu stacijas.
“Ņēmu ogu un parādījās čūskas galva. Iekoda rokā. Bija ar zigzagu un divās krāsās. Vecmāmiņa teica, ka odze. Vairāk nekad ogas nelasīšu, mežā neiešu. Man liekas, ka visur ir čūskas,” pārdzīvojumā dalījās Madara, kura sākotnēji ārstēta pat intensīvās terapijas nodaļā. Tagad meitenīte ir atlabusi un dakterei rāda, ka var saliekt pirkstiņus, bet speciālisti uzsver, ka bērnam vēl līdz nākamās nedēļas vidum būs jāārstējas slimnīcā.
Pērnajā sezonā mūsu slimnīcā ārstējušies tikai četri odžu upuri, bet šogad tikai jūnijā jau septiņi un četri pēdējā nedēļā.
“Latvijā tikai no odzes ir jābaidās. Pavasarī, kad čūskas mostas, tad inde ir visspēcīgākā, bet redzams, ka arī vasarā kodumiem ir nopietnas sekas. Tūlīt ievadam cilvēkiem pretindes serumu, bet vienalga vēl ilgstoši jāārstējas,” stāstīja traumatoloģijas nodaļas vadītāja Anda Skrastiņa un piebilda, ka obligāti un operatīvi, ja čūska sakodusi, jāmeklē neatliekamā medicīniskā palīdzība, jo iznākums var būt arī letāls. Odzes inde rada vispārēju organisma saindēšanos, izsauc vemšanu, sākas elpas trūkums, smakšana.
“Ja čūska iekodusi, parasti rokā vai kājā, tad traumētais loceklis jātur augstāk par sirds līmeni, jādzer daudz šķidruma, var uzlikt šņabja kompresi un izsaukt ātro palīdzību,” padomu deva A. Skrastiņa, kura pastāstīja, ka čūsku kodumi ir viena no vasarā iespējamām traumām. Jūnijā palīdzēts arī diviem vīriešiem, kas iemēģinājuši ūdenstilpņu dziļumu, ar galvu un plecu atsitoties pret grunti, bet iznākums par laimi nav bijis traģisks.
Mediķi zina, ka brīdinājumiem nelietot alkoholu ierasti pacienti nav klausījuši, tāpēc jau nācies glābt kādu pusaudzi, kurš gandrīz noslīcis pēc krietnas alus dzeršanas, no ūdens izvilkuši draugi, bet atlabt līdzējuši mediķi.
Komentāri