Lai arī “Plūmīšu” saimniecība ir neliela – govs, pāris jaunlopi, vistas un pīles, ūdens gan tiem, gan pašu vajadzībām trūkst. Kā paskaidroja māju saimniece Skaidrīte Elksne, katru gadu “Plūmītēs” ūdens trūkst. Atrast atbilstošu vietu akas ierīkošanai pagaidām nav izdevies. Turklāt lielais karstums un sausums ātri izžāvē ūdeni akās. “Vienīgi pavasarī pēc sniega kušanas akās ūdens ir apmēram mēnesi,” saka Skaidrīte. Saimnieks Jānis piebilst: “Pat pavasaros ūdens ātri vien pazūd, un ir jādomā, kā to dabūt.”
“Plūmīšu” saimnieki dažādi ir centušies cīnīties ar ūdens trūkumu. Pirms pāris gadiem znots netālu pie pirts izraka nelielu dīķi, kurā ūdens saglabājas visilgāk. Blakus dīķim ierīkota aka, no kuras sūknē
ūdeni kūtij. Taču arī šī ūdenstilpe sausuma dēļ lēnām sāk izžūt. “Labi, ka mums ir brīnišķīgi kaimiņi, kuri neatteic palīdzību. “Cerību” saimniece Ruta Belousova, kura nodarbojas ar piena lopkopību, regulāri piegādā lielu cisternu ar ūdeni. Viņiem vismaz ir artēziskā aka. Ar cisternu pietiek apmēram divām nedēļām. Arī citi kaimiņi ziemā palīdzēja, kad lūdzām, lai atved ūdeni,” teic “Plūmīšu” saimniece.
Saimniecībā raktas jau trīs akas, taču nevienā no tām nav pietiekami ūdens. Skaidrīte un Jānis neskaitāmas reizes saukuši rīkstniekus, lai uzrāda kādu labu ūdens ņemšanas vietu. Nekas nav līdzējis. Turklāt katra rīkstnieka vizīte un akas rakšana prasa līdzekļus. Saimniece stāsta, ka arī pagājušajā nedēļā bijis rīkstnieks.
Ja citi saimnieki sūdzas par bebru uzpludinātajiem grāvjiem un pļavām, tad “Plūmītēs” tas dod tikai labumu. Netālu no mājas bebri uzpludinājuši grāvi, kurš der par ūdens ņemšanas vietu. “Grāvja ūdeni izmantojam pirts dienās. Taču tas ir tālu jānes, tāpēc braucam pakaļ ar traktoru,” saka Skaidrīte.
“Esmu dzirdējusi, ka arī apkārtējo māju saimniekiem akās sāk izžūt ūdens, bet viņiem palīdz tas, ka pieejams dīķis. Vismaz lopus var padzirdīt. Taču mums dīķis ir neliels, un arī tas tūlīt izžūs. Padomju laikos vismaz par nelielu samaksu
pieveda pilnu dīķi ar ūdeni, bet tagad vien jādzīvo ar savu nabadzību, ” apgalvo saimniece.
Problēmas ar ūdeni ir arī citos rajona pagastos un saimniecībās. Ir mājas, kurās nenodarbojas ar lopkopību, bet tik un tā ūdens nepietiek arī savām vajadzībām vai dārzu laistīšanai. Zemnieku saimniecības “Āres” īpašniece Gaida Puriņa no Mārsnēniem arī apgalvo, ka karstuma dēļ akas sāk izžūt. “Tiem lauksaimniekiem, kuri ņem ūdeni no artēziskajām akām, nav tik nopietnas problēmas kā mazajās saimniecībās. Mūsu akā šogad ir stipri mazāk ūdens. Tā kā saimniekojam nelielos apmēros, nav finansiāli izdevīgi ierīkot artēzisko aku. Pagaidām paciešamies un taupām ūdeni,” saka Gaida.
Mārsnēniete, “Jaunceriņu” saimniece
Ligita Gojdža saka, ka arī dārzi izžūst, jo trūkst ūdens: “Labi, ka kaimiņi palīdz un pieved ūdeni. Audzēju daudz puķu, tāpēc karstajā laikā vajag daudz ūdens. Ne tikai cilvēkiem un lopiem slāpst, arī puķēm.”
Veiksmīgu risinājumu ūdens trūkumam jau iepriekšējos gados radusi Veselavas pagasta pašvaldība. Kad zemnieki teikuši, ka saimniecībās nepietiek ūdens, padomes priekšsēdētājs Egils Gruzde ierosināja ar ugunsdzēsības cisternām piegādāt lauksaimniekiem nepieciešamo ūdeni. “Šogad gan vēl neviens nav teicis, ka trūkst ūdens. Ja radīsies problēmas, tad noteikti atkal centīsimies palīdzēt,” informēja Veselavas pagasta padomes sekretāre Aksenija Zilvere.
Komentāri