Par to ikdienā pārliecinājies Valsts vides dienesta (VVD) Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Valmieras kontroles sektora vides valsts vecākais inspektors Kārlis Vītols:
“Gaujā sen nav bijis tik zems ūdens līmenis. To saka arī vecie cēsnieki. Arī mazajās upēs tas ļoti zems. Bet mazajās upēs, kur HES, ūdens līmeni ietekmē arī elektrostacijas. Līdz ar to lašu upēs, kuru rajonā ir daudz, nārsta vietas ir ļoti seklas.”
Tomēr Gaujā ūdens līmeņa svārstības salīdzinoši neesot tik lielas kā mazākās upēs, mazās HES tai nevarot dot pārāk lielu ietekmi, ja līmenis Gaujā nokrities, tas arī ir zems.
K. Vītols saka, ka arī ezeros ūdens līmenis pazeminājies un ir zem normas: “Līdz ar silto laiku skābekļa daudzums ezeros un upēs ir zemāks nekā parasti, bet nav pamata runāt par masveida zivju slāpšanu vai citām kritiskām iezīmēm. Zivīm ezeru seklajās vietās trūkst skābekļa, bet tās pārsvarā dzīvo dziļumā, kur skābekļa pietiek.”
Speciālists informē, ka līdz šim rajona mazās HES neesot apsekotas, jo situācija nav tik nopietna: “Lai arī mazo HES kontrole nav mūsu tiešā kompetencē, arī tās reizēm pārbaudām – ir vai nav pārkāpumi. Pašlaik nevienu protokolu neesam sastādījuši. HES īpašnieki zina, ka bieži braucam reidos un apsekojam ūdenskrātuvju līmeni, tāpēc neviens savā darbībā atklāti nepieļaus pārkāpumus.”
K. Vītols stāsta, ka pagaidām neesot saņemtas iedzīvotāju sūdzības par rajona ūdeņiem, tomēr aktuāla joprojām ir piesārņojuma problēma: “Piesārņojums ūdeņos vienmēr ir bijis. Pašlaik tas ir pastiprinājies Gaujā un Līgatnes upē no papīrfabrikas līdz ietekai Gaujā. Ūdens līmenis upēs ir zems, bet ūdens piesārņojums nemainās, un līdz ar zemo līmeni piesārņojums ir palielinājies.
Inspektors piebilst, ka zvejniekiem un makšķerniekiem siltā laika dēļ pašreiz nesokas ar zivju ķeršanu. Tiek veiktas arī pārbaudes, kā zvejnieki ievēro noteikumus. Īpašu pārkāpumu pagaidām nav.
Komentāri