Raunas pagasta padomes kultūrvēstures pieminekļu pārvaldnieks Valdis Platais uzskata, ka paveikts daudz. Atjaunotas kāpnes uz pilsdrupām, kam projektu veidoja arhitekts Zintis Butāns, bet īstenoja firma “Raunas bruģakmens.” Pēc neilga laika tiks pabeigtas sastatnes, kas kalpos gan kā palīgs pils konservatoriem, gan arī kā skatu tornis. Līdztekus tiek labiekārtoti gājēju celiņi. Šo darbu godprātīgi, kā uzsvēra V. Platais, veic celtniecības firma SIA “Nītes”.
Raunas pilī strādā divi valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas arheologi – Sandra Zirne un Ritvars Ritums. Sandra Zirne pastāstīja, ka līdztekus Raunas pils konservēšanas darbiem notiek arī arheoloģiskā uzraudzība. Sekojot līdzi kultūras slānim, kā jau pie visām senajām pilīm, arī Raunā, atrasti dažādi sadzīves priekšmeti un būvdetaļas. “Atklājām interesantus jumta kārniņu un pīpīšu fragmentus, arī pakavu naglas. Te jau kādreiz arheoloģiskie izrakumi ir notikuši, bet tagad uzdevums ir attīrīt pils pagalmu, kur saglabājies ļoti skaists bruģis,” informējas arheoloģe. Viņa pastāstīja, ka arheoloģiskā uzraudzība nepieciešama
visu vasaru, jo pils teritorijā notiks rakšanas darbi, bet pagalma attīrīšana tiks pabeigta šonedēļ.
Pils konservācijā strādā čehu restaurators Milošs Gavenda ar četriem palīgiem. Restauratore Linda Krāģe nodarbojas ar apmetuma konservāciju. Raunas pils saglabāšanā piedalās arī arhitektūras un arheoloģijas students no Austrijas – Levons Vardanjans, kurš pēc izcelsmes ir armēnis. Viņš nodarbojas ar pils arhitektūras izpēti, veicot ģeodēzisko uzmērīšanu un fotogrametriju. “Strādājot, pētot
arhitektūras pieminekļus, cenšoties atrast jaunas konservācijas un restaurācijas metodes, un ne tikai,
meklēju arī šiem vēstures pieminekļiem to vēsturisko un senatnīgo nozīmību. Uz Raunu strādāt atbraucu, izlasot internetā par Raunas pils saglabāšanas mērķiem un centieniem. Gribu palīdzēt pasargāt šo unikālo pili no bojāejas un dot iespēju speciālistiem izzināt senās celtniecības noslēpumus. Uzskatu, ka Raunas pils šajā ziņā ir unikāla. Tā nav pārbūvēta, tādēļ glabā informāciju par tās celšanu. Tik pirmreizēja arhitektūra Eiropā tikpat kā nav saglabājusies. Tādēļ esmu priecīgs, ka Raunā bija iespēja pastrādāt,” atzina L. Vardanjans, piebilstot, ka ar Baltijas valstu seno arhitektūru bijis saistīts jau no bērnības, jo tēvs ir arhitekts un padomju laikā nereti uzturējies un strādājis Latvijā.
Pilsdrupās
strādā arī Raunas vidusskolas skolēni.
Raunas pils saglabāšanai līdzekļus piešķīruši Latvijas vides aizsardzības fonds, valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un Kultūrkapitāla fonds. Raunas pagasta padome no budžeta pilsdrupām šogad atvēlējusi vairāk nekā 30 tūkstošus latu .
Komentāri