“Kaut vasara bija sausa, pēc pēdējiem lietiem visas sēnes lien ārā. Parādās gan rudens sēnes – vilnīši, cūcenes, alksnenes, gan arī skaistas bekas. Ja neuznāks salnas, tad sēņu laiks būs labs,” saka kaislīgā sēņotāja un piebilst, ka nu vairs tikai atlikusi lasīšanas vaina.
Haļina divās dienās salasījusi divus pilnus desmit litru spaiņus. Kā pati atzīst, grūtākais ir pēc tam to visu mājās pārstrādāt.
“Es mežā atpūšos un uzņemu to enerģiju, ko dienā esmu izlikusi darbā. Grūtākais ir vakarā visas sēnes notīrīt, tad jau uznāk nogurums,” atzīst Haļina un atklāj, ka daudz sēņu atdod kaimiņiem.
“Pati neesmu liela sēņu ēdāja. Vēl no pērnā gada stāv spainis ar sēnēm. Pārsvarā sēnes marinēju vai sālu. Bekas kaltēju. Ielieku izkurinātas plīts cepeškrāsnī un divu dienu laikā tās sakalst. Toties pēc tam pie sautētiem kāpostiņiem tās salauztas gabaliņos pielieku klāt un ir ļoti garšīgi,” atklāj sēņotāja.
Jautāta, vai viņu nebiedē ērces, čūskas, Haļina atbild, ka zina senu parunu, kas viņu sargā no visiem meža zvēriem un kukaiņiem.
“Kad eju mežā, trīs reizes saku: “Es mežā, zvēri no meža!”. Kad nāku mājās, izejot no meža saku otrādi: “Es no meža, zvēri mežā!”. Tas palīdz un
neesmu redzējusi ne čūskas, ne ko citu,” atklāj Haļina, kas ir arī liela ogotāja un ziemas makšķerēšanas cienītāja.
Kā “Druvai” pastāstīja Cēsu rajona slimnīcas dežūrārste Baiba Kauce, šogad vēl nav bijis neviens gadījums, kad kāds būtu saindējies ar sēnēm.
“Vienīgais, ko varu pateikt un atgādināt, lai cilvēki mežā lasa tikai pazīstamas sēnes. Tad viss būs labi un nekas slikts nenotiks,” saka B. Kauce.
Komentāri