Latvieši vienmēr
pievērsuši īpašu uzmanību gadalaiku maiņai, pieskaņojot tiem
gadskārtu svētkus. Ir tautas, kas savus svētkus pielāgo dažādām uzvarām vai citiem notikumiem, bet latvieši vienmēr vērojuši to, kas notiek dabā.
Latvijā rudens ir visgarākais gadalaiks. Līdz Ziemassvētkiem diena kļūs aizvien īsāka. Septembra beigās kopš vasaras saulgriežiem tā sarūk jau par 6 stundām. Zeme no Saules saņem divreiz mazāk siltuma nekā vasaras dienās.
Lai gan rudens sākas tikai šodien, septembris tiek dēvēts par rudens mēnesi.
– Šogad tas ir jauks. Naktis siltas. Tikai 16. un 17.septembrī bija salnas, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra noslīdēja līdz 9,4 grādiem. Priekuļos salna bija neliela, – 0,6 grādi, citviet bija krietni aukstāks. Lēni atdziest augsnes virskārta, bet temperatūra turas virs desmit grādiem, – stāsta Priekuļu automātiskās meteoroloģiskās stacijas meteoroloģe Ilze Brūvere.
Pavasaris un vasara pagāja bez pērkona negaisiem, toties šonedēļ daudzviet kārtīgi nodārdināja. Priekuļu meteoroloģiskajā stacijā pat pārtrūkuši sakari. “Saules ir pietiekami, pamazām krāsojas kokiem lapas, rudens ir klāt,” saka Ilze Brūvere.
Arī Zosēnu hidrometeoroloģis- kās stacijas meteoroloģe Ināra Reinsone atzīst, ka septembrī laikapstākļi ir normas robežās. “Vienīgi upēs līmenis ir ļoti zems, “ piebilst Ināra Reinsone.
Bet kāds septembris Latvijā bijis agrākos gados?
2004.gada 21.septembrī Latviju un arī pārējo Baltijas reģionu satricināja šai Eiropas daļai netipiski stipras zemestrīces. Reģistrēti vairāki pazemes grūdieni, cilvēkiem jūtami bija divi. Zemestrīču epicentri ir Kaļiņingradas apkārtnē. Zemes vibrāciju stiprums Latvijā sasniedza četras balles pēc Rihtera skalas, bet stiprākās zemestrīces epicentrā bijušas pat 5-6 balles.
2000. gadā, sākot no septembra pirmās dekādes otrās puses, ik nakti gaisa temperatūra vismaz zāles augstumā noslīdēja zem nulles, kulmināciju sasniedzot 16. septembrī, kad no rīta gaisa temperatūra Latvijas austrumos bija pat –5 grādi. Septembra siltuma rekordi pirmajā dekādē 31,6 grādi reģistrēts 1932. gadā, 2.dekādē – 32 grādi (1904. gadā), 3.dekādē – 27,7 grādi (1945. gadā), savukārt aukstuma rekordi 1.dekādē – 2,5 grādi (1972.gadā), 2. dekādē – 5,3 grādi (1958.gadā), 3.dekādē – 7,3 (1972.gadā).
Pavisam drīz oktobris. Pēc Latvi-jas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras prognozes, rudens pakāpeniski pieņemsies spēkā – arvien vairāk būs apmākušos un lietainu dienu, biežāk pūtīs brāzmains vējš, turklāt mēneša trešajā dekādē jau iespējams pirmais slapjais sniegs.
Komentāri