“Govs tā pati, bet tā kā citādāka. Nu, cik varēs, tik vilks, kad ne, tad metīs pie malas! Ai, šito gan ne-raksti! Traks, vai! Nu, ko metīs pie malas?! Jāmācās laukos ir visu laiku. 1984. gadā beidzu Lauksaimniecības akadēmiju. Bet kas tie bija par laikiem? Tagad esam Eiropā. Viss tiešām ir kā no jauna,” aizgūtnēm stāstīja Lauma Priedenfelde, kura uzsver, ka, dzīvojot Eiropā, vairs nav arī zemniece, bet piemājas saimniecības “Smilgas” īpašniece. Tā kļuvis izdevīgāk. Piemājas saimniecībā ir gan govis, gan aitas, un iegādāta jauna tehnika, lai ar darbiem var tikt galā.
“Piena māja uztaisīta. Jā, viegli, labi, bet cik tas maksā? Enerģiju te paņem,” tā Lauma, kura trīs mēnešus mācījusies par bioloģisko lauksaimniecību, meitas ejot piena kvalitātes kursos. Pati mācījusies grāmatvedības lietas un ekoloģisko saimniekošanu, bet ziemas viducī priekšā mācības par netradicionālo saimniekošanu.
“Mani šausmīgi interesē. Ej tu sazini! Varbūt vajag mazliet vīnogas, mazliet mellenes… Pie mājas jau iestādīju! Šitas jau nav apgūts. Esi atvarā, tad jādzīvo līdzi. Ja nemācīsies, tad nevarēsi saimniekot. Tevi izspiež kā citronu. Tā ir Eiropa, bet man patīk,” tā Lauma, kura nedomā, ka bērni būs lieli saimniekotāji laukos. Viņai ir pieci bērni, bet par saimnieku laukos vēlas palikt vien divdesmitgadnieks Uldis.
“Es jau velku tos bērnus uz lauku pusi. Visi no skolām piektdienās mājās un sūtu uz kūti. Un vēl, lūdzu, uz kursiem iet, jo papīrs jau kabatu nespiež. Redz, ja es CV rakstu, tad būtiskākais, ko tur varu iespiest, ka man ir pieredze lauksaimniecībā. Putni bija, tagad liellopi, aitas. 34 aitu mātes, jēri. Nevienam nevajag! Kur viņus likšu? Piecpadsmit latus sola, ja pārdošu. Es viņas zupā, desās ielikšu! Šito neraksti! Vēl arī ar vilnu andelējos, citi sen atmetuši ar roku, jo pie naudas nevar tikt. Var tikai iemainīt – vilnu pret dziju, deķiem. Jā, tinies tajos līdz ārprātam. Dziju vēl var pārdot,” ikdienas rūpes klāstīja Lauma, tāpēc arī izglītošanos viņa uztver kā izaicinājumu uzzināt kaut ko jaunu.
“Kā pie mums? Ir dators, nav interneta. Viss kārtībā! Pēc kursiem zinu, kam piezvanīt, kur aiziet, lai padomu paprasītu. Nevajag te nevienu aicināt no malas, lai skata un naudu par to paprasa,” tā Lauma, kurai ne pēc enerģijas, ne vārda un arī pēc pieredzes nebija kabatā jāmeklē. Viņa ir no tām urbējām, kurām visas regulas un likumi ir kā šķēršļu rinda barjerskrējējam. Cik kuro reizi veiksmīgi izdodas, bet visi priekšraksti un grūtības ir pievārējamas.
Komentāri