Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Raunas pils – viduslaikos, tagad un nākotnē

Druva
00:00
01.11.2006
18
Raunas Pilsdr Atklaasana 3

Verners Rudzītis

Šis gads ieies ne tikai Raunas novada vēsturē ar izcilu notikumu. Pēc divu gadu restauratoru un konservācijas darbu speciālistu veikuma apmeklētājiem atklāta pilsdrupu kompleksa pirmā kārta. Tas notika pagājušajā piektdienā.

Diena sākās ar pilsdrupu konservācijas vasaras sezonas noslēguma sesiju. Tajā piedalījās speciālisti, kā arī valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis un Latvijas pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis, kā arī raunēnieši, kuri interesējas par savu pagātni.

Pagasta vecākais Andris Neimanis runāja par kultūras un vēstures pieminekļu apzināšanu un apsaimniekošanu. 50 pieminekļu pavisam, tas pat tik spēcīgai pašvaldībai kā Raunas ne vienmēr pa spēkam. Veikt iecerētos darbus Raunas pilsdrupās iespējams tikai ar valsts budžeta piepalīdzēšanu. Tieši raunēnieši bija iniciatori Latvijas valsts kultūras pieminekļu fonda veidošanai. Ja ik gadu valsts tajā ieskaitītu 3 – 5 miljonus latu, arī Raunas pilsdrupām tiktu sava artava, darbi varētu turpināties, krātos pieredze. Varētu palielināties tūristu plūsma uz Raunu, atbalstu saņemtu tūristus apkalpojošās firmas…

Domāju, ka Rauna ir vienīgais pagasts Latvijā, kur darbā pieņemts savs pieminekļu pārvaldnieks – Valdis Jānis Platais. Tad jau ir iespējams visus pieminekļus apzināt, sekot to saglabāšanai, mērķtiecīgi vadīt pieminekļu konservāciju un atjaunošanu (pagastā ir 15 valsts nozīmes pieminekļi, tādi kā Tanīsa kalns, Raunas baznīca, Staburags). Pagasta kultūras un vēstures pieminekļu restaurācijai, konservācijai, apkopšanai katru gadu nepieciešami 20 – 50 tūkstoši latu.

Juris Dambis runāja par to, ka jebkurā vietā var veidot kvalitatīvu jauno apbūvi, taču nav iespējams nopirkt vēsturi. Tā pagastā vai nu ir, un tad saglabājama, vai arī tās nav. 20. gadsimtā daudzi kultūras un vēstures pieminekļi ir izpostīti. Ne viens vien neatgriezeniski zudis. Tāpēc ar īpašu uzmanību jārūpējas par palikušajiem. Pieminekļi arī pelna naudu, ne vienmēr vietējie iedzīvotāji, pat pašvaldību darbinieki to jūt un apzinās, tāpēc daļa iegūtās naudas jāatdod pieminekļu uzturēšanai.

Andris Jaunsleinis teica, ka līdz šim galvenā uzmanība veltīta tam, lai kultūrvēstures pieminekļus neaizlaistu postā. Ja tiks izveidots valsts kultūras pieminekļu aizsardzības fonds (un tikai retais šaubās, vai to izveidos), varēs veidot un paplašināt stabilu restaurācijas bāzi, tiks uzkrāta pieredze, būs savi speciālisti.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Cēsu rajona inspektore Dace Ķibilda runāja par Raunas pilsdrupās veikto. Viņa uzskata, ka mūru konservācija veicama tādā apjomā, lai varētu nodrošināt pilsdrupu stabilitāti. Un drupām nedrīkst atņemt to romantisko izskatu.

Arhitekts Ilmārs Dirveiks runāja par to, ka pilsdrupās daudz jāpēta, jādomā, jo ir ļoti daudz nezināma. Dīvaini, bet labi saglabājies apmetums. Tas jānostiprina, darbi jāveic uzmanīgi un pamatīgi. Kamīni Raunas pilī bijuši analogi kā Cēsu pilī.

Vēsturniece Guna Vainovska atgādināja, ka pils celtniecība sākta 1262. gadā, kopš 1381. gada pils minēta dokumentos. Livonijas kara laikā 16. gadsimtā pils nav nopostīta kā dažas citas Latvijā, bet cietusi vēlākajos karos.

Arheoloģe Sandra Zirne runāja par te veiktajiem arheologu pētījumiem. Atradumu nav pārāk daudz, taču pētījumi turpināsies pārējā pils daļā.

Tik pamatīga zinātniska saruna par Raunas viduslaiku pili kādreiz un tās saglabāšanas problēmām laikam gan notika pirmoreiz pēdējo 60 – 70 gadu laikā. Droši vien parādīsies zinātniskas publikācijas presē, taps tematiskie izdevumi. Jau nākamgad, domājams, uz Raunu dosies ekskursantu tūkstoši.

Bet piektdienas pievakarē pēc sezonas noslēguma sesijas visi tās dalībnieki devās uz pilskalnu, pulcējās tā piekājē. Augšā pils laukumā jau pulcējās daudzi raunēnieši. Tika pārgriezta lente un pa atjaunotajām kāpnēm visi devās augšā uz pilskalnu. Atjaunotas ne tikai kāpnes, iekārtots arī interesants kāpņu apgaismojums.

Ceļa malā no vidusskolas uz pilskalnu dega sveču liesmiņas. Tā tika iezīmēti nākamo gadu ekskursantu un interesentu tūkstošu divi iespējamie ceļi pie Raunas pagātnes.

Tovakar apmeklētājiem atklāja Raunas viduslaiku pilsdrupu kompleksa pirmo kārtu. Tā ierobežota un nožogota, pagaidām pieejama tikai organizētiem apmeklētājiem. Lielākā daļa tāvakara viesu uzkāpa pilsdrupās iekārtotajā tornī, kas atrodas 27 metru augstumā no pils pamatiem. Šī vieta ir nedaudz augstāka nekā Raunas baznīcas gailis.

Pilsdrupu pirmā kārta atklāta. Nākamā reportāža no šejienes, iespējams, būs nākamgad, kad kāda ekskursantu vai tūristu grupa te tiks iepazīstināta ar vienu no Raunas senvēstures lappusēm.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
22

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
141

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
402
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
93

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
65

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
10
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi