Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Raunas pils – viduslaikos, tagad un nākotnē

Druva
00:00
01.11.2006
9
Raunas Pilsdr Atklaasana 3

Verners Rudzītis

Šis gads ieies ne tikai Raunas novada vēsturē ar izcilu notikumu. Pēc divu gadu restauratoru un konservācijas darbu speciālistu veikuma apmeklētājiem atklāta pilsdrupu kompleksa pirmā kārta. Tas notika pagājušajā piektdienā.

Diena sākās ar pilsdrupu konservācijas vasaras sezonas noslēguma sesiju. Tajā piedalījās speciālisti, kā arī valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis un Latvijas pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis, kā arī raunēnieši, kuri interesējas par savu pagātni.

Pagasta vecākais Andris Neimanis runāja par kultūras un vēstures pieminekļu apzināšanu un apsaimniekošanu. 50 pieminekļu pavisam, tas pat tik spēcīgai pašvaldībai kā Raunas ne vienmēr pa spēkam. Veikt iecerētos darbus Raunas pilsdrupās iespējams tikai ar valsts budžeta piepalīdzēšanu. Tieši raunēnieši bija iniciatori Latvijas valsts kultūras pieminekļu fonda veidošanai. Ja ik gadu valsts tajā ieskaitītu 3 – 5 miljonus latu, arī Raunas pilsdrupām tiktu sava artava, darbi varētu turpināties, krātos pieredze. Varētu palielināties tūristu plūsma uz Raunu, atbalstu saņemtu tūristus apkalpojošās firmas…

Domāju, ka Rauna ir vienīgais pagasts Latvijā, kur darbā pieņemts savs pieminekļu pārvaldnieks – Valdis Jānis Platais. Tad jau ir iespējams visus pieminekļus apzināt, sekot to saglabāšanai, mērķtiecīgi vadīt pieminekļu konservāciju un atjaunošanu (pagastā ir 15 valsts nozīmes pieminekļi, tādi kā Tanīsa kalns, Raunas baznīca, Staburags). Pagasta kultūras un vēstures pieminekļu restaurācijai, konservācijai, apkopšanai katru gadu nepieciešami 20 – 50 tūkstoši latu.

Juris Dambis runāja par to, ka jebkurā vietā var veidot kvalitatīvu jauno apbūvi, taču nav iespējams nopirkt vēsturi. Tā pagastā vai nu ir, un tad saglabājama, vai arī tās nav. 20. gadsimtā daudzi kultūras un vēstures pieminekļi ir izpostīti. Ne viens vien neatgriezeniski zudis. Tāpēc ar īpašu uzmanību jārūpējas par palikušajiem. Pieminekļi arī pelna naudu, ne vienmēr vietējie iedzīvotāji, pat pašvaldību darbinieki to jūt un apzinās, tāpēc daļa iegūtās naudas jāatdod pieminekļu uzturēšanai.

Andris Jaunsleinis teica, ka līdz šim galvenā uzmanība veltīta tam, lai kultūrvēstures pieminekļus neaizlaistu postā. Ja tiks izveidots valsts kultūras pieminekļu aizsardzības fonds (un tikai retais šaubās, vai to izveidos), varēs veidot un paplašināt stabilu restaurācijas bāzi, tiks uzkrāta pieredze, būs savi speciālisti.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Cēsu rajona inspektore Dace Ķibilda runāja par Raunas pilsdrupās veikto. Viņa uzskata, ka mūru konservācija veicama tādā apjomā, lai varētu nodrošināt pilsdrupu stabilitāti. Un drupām nedrīkst atņemt to romantisko izskatu.

Arhitekts Ilmārs Dirveiks runāja par to, ka pilsdrupās daudz jāpēta, jādomā, jo ir ļoti daudz nezināma. Dīvaini, bet labi saglabājies apmetums. Tas jānostiprina, darbi jāveic uzmanīgi un pamatīgi. Kamīni Raunas pilī bijuši analogi kā Cēsu pilī.

Vēsturniece Guna Vainovska atgādināja, ka pils celtniecība sākta 1262. gadā, kopš 1381. gada pils minēta dokumentos. Livonijas kara laikā 16. gadsimtā pils nav nopostīta kā dažas citas Latvijā, bet cietusi vēlākajos karos.

Arheoloģe Sandra Zirne runāja par te veiktajiem arheologu pētījumiem. Atradumu nav pārāk daudz, taču pētījumi turpināsies pārējā pils daļā.

Tik pamatīga zinātniska saruna par Raunas viduslaiku pili kādreiz un tās saglabāšanas problēmām laikam gan notika pirmoreiz pēdējo 60 – 70 gadu laikā. Droši vien parādīsies zinātniskas publikācijas presē, taps tematiskie izdevumi. Jau nākamgad, domājams, uz Raunu dosies ekskursantu tūkstoši.

Bet piektdienas pievakarē pēc sezonas noslēguma sesijas visi tās dalībnieki devās uz pilskalnu, pulcējās tā piekājē. Augšā pils laukumā jau pulcējās daudzi raunēnieši. Tika pārgriezta lente un pa atjaunotajām kāpnēm visi devās augšā uz pilskalnu. Atjaunotas ne tikai kāpnes, iekārtots arī interesants kāpņu apgaismojums.

Ceļa malā no vidusskolas uz pilskalnu dega sveču liesmiņas. Tā tika iezīmēti nākamo gadu ekskursantu un interesentu tūkstošu divi iespējamie ceļi pie Raunas pagātnes.

Tovakar apmeklētājiem atklāja Raunas viduslaiku pilsdrupu kompleksa pirmo kārtu. Tā ierobežota un nožogota, pagaidām pieejama tikai organizētiem apmeklētājiem. Lielākā daļa tāvakara viesu uzkāpa pilsdrupās iekārtotajā tornī, kas atrodas 27 metru augstumā no pils pamatiem. Šī vieta ir nedaudz augstāka nekā Raunas baznīcas gailis.

Pilsdrupu pirmā kārta atklāta. Nākamā reportāža no šejienes, iespējams, būs nākamgad, kad kāda ekskursantu vai tūristu grupa te tiks iepazīstināta ar vienu no Raunas senvēstures lappusēm.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Plaša teritorija jaudīgai uzņēmējdarbībai

00:00
24.11.2024
23

Valmieras pievārtē pagājušajā nedēļā atklāja Industriālā parka būvniecību nepilnu 60 hektāru plašā teritorijā. Darbus plānots pabeigt nākamā gada beigās. Apbūves teritorijā būs inženierkomunikāciju infrastruktūra, liels loģistikas centrs, industriāls elektroenerģijas pieslēgums, plašas stāvvietas, dzelzceļa pievads. Dzelzceļu varēs izmantot, lai nodrošinātu kravu pārvietošanu starp Valmieras dzelzceļa staciju un    Industriālo parku. Paredzēts izbūvēt platsliežu dzelzceļa privātās lietošanas […]

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
33

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
45
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
46

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
143
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
62

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi