Zemnieki, kas saimnieko Vidzemes paugurainē, uzskata, ka atbalsts mazajiem saimniekiem tiek apcirpts.
Maksājumu samazināšana laikā no 2007.līdz 2013.gadam par saimniekošanu mazāka labvēlīgajos apvidos, saņemšanas nosacījumu ” griestu” pacelšana daļēji naturālo saimniecību atbalstam un pietiekami nopietnie kritēriji investīciju projektiem – šie bija pārmetumi, kurus Jaunpiebalgā saņēma Zemkopības ministrijas spice. Ministru Mārtiņu Rozi pārpildītā zāle apbēra ar jautājumiem un pārmetumiem, sapulces beigās konstatējot, ka no runāšanas jau nekas nemainās.
Lauksaimnieku un ministrijas pārstāvju tikšanās mērķis bija izrunāt sakrājušos jautājumus par Latvijas lauku attīstības stratēģijas plānu un lauku attīstības programmas projektu Eiropas Savienības finansējumam nākamajam plānošanas periodam.
Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš īsumā iepazīstināja ar stratēģiju un pasākumiem, kādi nākamajos septiņos gados tiek plānoti lauksaimniekiem. Zāle gan uzmanīgi klausījās, taču, šķiet, zemniekiem jau iepriekš bija izveidojies viedoklis par nākamās naudas dalīšanu. Vairāki runātāji uzsvēra, ka finansējuma sadalē ļoti jūtams lielsaimnieku lobijs. Nītaures, Zosēnu, Jaunpiebalgas, Dzērbenes un citu pagastu zemnieki, kā arī lauksaimniecības speciālisti vislielākos pārmetumus izteica par to, ka tiks samazināts un ar 2009.gadu pārtraukts maksājums par saimniekošanu mazāk labvēlīgos apvidos, uzsverot, ka nav salīdzināmas izmaksas, piemēram, Zemgalē un Vidzemes augstienē. Augsnes auglība, lauku konfigurācija un reljefs būtiski atšķiras. M.Roze atzina, ka, protams, ražošanas apstākļi ir ļoti atšķirīgi, taču jāmeklē katrai konkrētai vietai piemērotākais darbības veids. Varbūt Piebalgas pakalnos nevajag plaši nodarboties ar augkopību, bet, piemēram, turēt aitas vai atrast vēl kādu citu netradicionālu rūpalu? Zemnieki diskusijā daudzkārt pārmeta, ka Eiropas tiešmaksājumi nonāk “dīvāna” zemnieku bankas kontos, ka arī sausuma kompensāciju saņems tie, kuri neražo un pat neapkopj atbalstam pieteiktās platības. Ministrs ieteica ziņas par šādiem gadījumiem nodot lauku atbalsta dienesta reģionālai pārvaldei, kas veic kontroles, jo “katram laukam neviens kontrolētājs klāt nevarēs izstāvēt.” Un atzina, ka runu līmenī katrs gatavs stāstīt par “dīvānu” zemniekiem, bet līdzko jānosauc konkrēti gadījumi, tā neviens to nedara.
Otrs sāpīgais jautājums – stingrāki kritēriji pusnatruālo saimniecību atbalstam. Ja nākamajā plānošanas periodā uz atbalstu varēs pretendēt tikai tie saimnieki, kuriem gada apgrozījums 4.5 tūkstoši eiro, kā patlaban tiek plānots, tad sīksaimnieki netiks pie šī pasākuma. Ministrs skaidroja, ka šis līmenis noteikts, lai atbalstu saņemtu tiešām pusnaturālās saimniecības, proti, tādas, kuras kaut ko ražo ne tikai sev, bet arī kaut nedaudz, bet pārdod.
“Šajos divos gados lauki ir atkopušies. Atbalsts ļāvis sasparoties daudziem. Kāpēc jāmaina nosacījumi, kāpēc nav stabilitātes? Lauciniekiem atkal nekas cits neatliks, kā braukt uz pilsētām vai Īriju?” sacīja nītaurietis Vilnis Mencs.
Ministrs atzina, ka naudas visiem atbalsta veidiem nepietiek. No zāles viņu papildināja, ka pagājušā gadā valdība, balsojot Tautas partijai un partijai ” Jaunais laiks”, pieņēmusi stratēģisku lēmumu nākamajā plānošanas periodā samazināt ES finansējumu lauksaimniecībai no iespējamiem 14 procentiem uz 10. Tur arī pazuda nauda pusnaturālajām saimniecībām. Summa, nedaudz vairāk par miljardu eiro, ko saņems nozare septiņos gados, dalīta ar mērķi gūt ilgtermiņa atdevi, veicinot tādas darbības attīstību, kas nākotnē varētu pastāvēt un dot pietiekamus ienākumus bez sabiedriskā atbalsta.
Zāles kopējo noskaņojumu izteica Līgatnes pagasta lauksaimniecības konsultants Andris Birze “Vairāk nekā 60 tūkstoši mazo saimniecību ir tās, kas nosaka Latvijas lauku vides, dzīves veida, latvietības pastāvēšanu.” Ja tām atbalsts samazinās, tad…
Uz informatīvo sanāksmi Jaunpiebalgā bija ieradušies 130 lauksaimnieki ne tikai no gandrīz visiem mūsu rajona pagastiem, bet arī no Valkas, Aizkraukles, Madonas, Gulbenes, Jēkabpils un Rīgas rajona.
Sapulcē tika sniegta informācija par alternatīvām iespējām, kā mazie saimnieki varēs saņemt atbalstu. Plašāk par tikšanos ar Zemkopības ministrijas pārstāvjiem ” Druva” informēs nākamajā nedēļā.
Komentāri