Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Ietvarstādi bija šī gada glābiņš

Druva
00:00
07.11.2006
5
Didzis1

Raiskuma pagasta zemnieku saimniecībā ”Stauri” pieci hektāri izcirtuma šopavasar atjaunoti ar sertificētiem ietvarstādiem – eglītēm un nelielā platībā arī priedēm.

-Tā kā nodarbojos ar graudaudzēšanu, zināju, ka nevarēšu mežu stādīt agri pavasarī. Pirmām kārtām jādomā par to, lai pareizā laikā paspētu sēju. Tādēļ izvēlējos pasūtīt ietvarstādus. Tie gan ir apmēram trīs reizes dārgāki nekā kailsakņu stādi, taču, kā tagad varu pārliecināties, izdevumi atmaksājas. Stādīju maijā, tomēr visi kociņi ieaugušies. Kailsakņu stādi sausajā un karstajā vasarā būtu aizgājuši bojā, – stāsta ”Stauru” saimnieks Didzis Grīnbergs.

Stādu sarūpēšana nav bijusi sarežģīta. Pagājušajā gadā VAS ” Latvijas valsts meži” Strenču stādaudzētavā izdarīts pasūtījums, šogad bijis vien jāsaņem. Nav pamata runām, ka 2005.gada vētras dēļ pieprasījums ievērojami pārsniedz piedāvājumu un stādus nevar iegādāties.

Arī ” Stauros” atjaunotais izcirtums ir pagājušā gada janvāra vējgāze. Spēcīgā vētra nopostījusi 65 gadus vecu priežu audzi. Patlaban par orkāna sekām liecina tikai šur tur redzamie izgāztie celmi. Viss pārējais nokopts, zari savākti, bijušā priežu sila gludo sūnekli izrobo tikai vagas, kurās stādīti jaunie kociņi. Te augsne sagatavota ar tehniku, kas nodrošina stādiņam labākus augšanas apstākļus un sakopšanas iespējas. Šogad atjaunotajā izcirtumā veiktā kopšana. Lai ļautu mazajiem kociņiem saņemties, jāizpļauj zāle un atvases.

”Stauros” jaunaudžu kopšanu veic regulāri divas reizes gadā, līdz audze sasniedz četru gadu vecumu. Jaunaudžu platība gan saimniecībā nav liela, kopā ar šajā gadā stādīto – septiņi hektāri. Divus no tiem aizņem alkšņi. Šī koku suga te arī cirsta, notikusi dabiskā atjaunošanās. Saimnieks atzīst, ka neatmaksājas alkšņu vietā mēģināt audzēt citu koku sugu, jo augsne nav piemērota. Taču šopavasar iestādītās eglītes gan aug priežu vietā.

-Kur augšanas apstākļu tips atļāva, stādīju egles. Priedi tikai slapjajā damaksnī. Jaunās priedītes stipri bojā stirnas, aļņi, brieži. Te ir Gaujas Nacionālā parka teritorija, dzīvnieku daudz. Eglēm tie nodara mazāku postu, – atzīst D.Grīnbergs, stāstot, ka divus hektārus 50 gadus vecu priežu audzi nopostījuši arī bebri, platību appludinot. Priedes, kas pieradušas augt sausumā, palielinoties mitrumam, iet bojā. Tādēļ tās nāksies nocirst.

Līdz šim ”Stauros” veiktas galvenokārt izlases cirtes. Vienīgā kailcirte bijusi alkšņu audzē, bet nākamā piespiedu kārtā – vētras sagāztā novākšana. D.Grīnberga attieksme pret mežu nav balstīta tikai uz izdevīgumu, tomēr saimnieks vērtē, ka pareizāk ir cirst kailcirtes, ne izlases veida cirtes. Pēc kailcirtes atjaunotajā platībā kociņus nekas vairs netraucē. Bet izlases veidā cirstajā teritorijā līdztekus notiek gan ciršana, gan meža dabiskā atjaunošanās. Zāģējot un izvedot kokmateriālus, jaunie stādi un zemsedze tiek bojāta, mežs aug daudz lēnāk un ir mazāk kvalitatīvs.

Mežizstrāde līdzās graudkopībai ir saimniecības pamatnodarbošanās. D.Grīnbergs piedalās izsolēs, pērk cirsmas un tās izstrādā. Meža darbiem algo palīgus. Mazam uzņēmējam šajā nozarē darboties aizvien grūtāk, taču, tā kā D.Grīnbergs mežā strādā arī pats, netiek noniecinātas cirsmas, kuras lielie izstrādātāji atzīst par neizdevīgām. Paša mežs nav liels, nedaudz vairāk par 20 hektāriem. Saimnieka mērķis ir uzturēt un veidot kvalitatīvas audzes, nerēķinot tūlītēju izdevīgumu.

-Mūsu paaudze mežu saņēmusi ”gatavu”. Ja mežs būtu mūsu vecāku un pašu audzēts, ar tik vieglu roku to necirstu. Meža audzēšanas izmaksas ir lielas. Neviens jau nav parēķinājis, cik, piemēram, simts gados maksā nekustamā īpašuma nodoklis,- pārdomās dalās ”Stauru” saimnieks.

Pārgaujas mežniecības Priedulāju apgaitas mežsargs Harijs Vītols, kura teritorijā atrodas arī ”Stauru” mežs, atzīst, ka saimnieks par savu īpašumu rūpējas pārdomāti un mērķtiecīgi.

– Šis ir piemērs, kā vajadzētu atjaunot un kopt mežu. Tas ir gadījums, kad sakrīt vairāki labu mežsaimniecību veicinoši apstākļi. Pirmkārt, saimniekam ir interese par mežu, otrkārt, ir finansiālas iespējas. Un maznozīmīgi nav tas, ka viņš dzīvo tuvu īpašumam. Ne reti cilvēkiem trūkst naudas. Tad, lai kā gribētos un saprastu, šādu kārtību uzturēt mežā neizdodas. Citiem atkal materiālās iespējas būtu, bet nav intereses. Kaut vairāk būtu šādu pozitīvu piemēru.

Pārgaujas mežniecībā meža atjaunošanā un jaunaudžu kopšanā valda pozitīvas tendences, atzīst mežzinis Jānis Renga. Speciālists vērtē, ka šo darbu stimulē valsts normatīvie akti. Lai varētu cirst galvenajā cirtē, 80 procentiem obligāti atjaunojamā fonda, kas atrodas vienas mežniecības teritorijā, jābūt atjaunotam. Agrāk aizliegumu apgāja, īpašumus sadalot. Bet nu šī iespēja izslēgta. Taču ne jau tikai likuma bardzības dēļ īpašnieki vairāk rūpējas par saviem mežiem. Mainās cilvēku attieksme, domāšana. Var nosaukt daudzus īpašniekus, kas rūpējas par jaunaudzēm, Stalbē – Initu Cineviču, Ievu Pētersoni, Rutu Cakalovu, Raiskumā – Verneru Putniņu, Viesturu Mūrmani, Ēvaldu Kaļvu, Ritumu Skrastiņu, Straupē – Viju Ilonu Grigorjevu, Aiju Eglīti, Helmūtu Kronbergu un citus. Notiek arī īpašumu koncentrācija, pērk ne tikai cērtamus, bet izcirstus un atjaunojamus mežus. Un šie saimnieki neļauj platībām aizaugt ar nevērtīgām koku sugām, viņi mežu stāda un kopj, lai celtu sava īpašuma vērtību.

Mežzinis gan atzīst, ka pēc vētras atjaunotās platības šovasar diezgan stipri cietušas sausuma un karstuma dēļ. Daudzviet jaunie stādījumi iznīkuši. Tomēr visi saimnieki, kas vēja nopostītajās vietās atjaunojuši mežu (platībai jābūt oficiāli pieņemtai mežniecībā), saņems valsts kompensāciju. J.Renga atgādina, ka iespējams pretendēt arī uz Eiropas Savienības atbalstu jaunaudžu kopšanai. Tā pienākas par platībām, kas ierīkotas mākslīgi no 2000. līdz 2005.gadam un kurās nav notikusi koku sugu maiņa. Vienā īpašumā atbalstu var saņemt par ne vairāk kā pieciem hektāriem.

Meža kopšanai īstais laiks

Kaut netrūkst labu meža kopēju, jaunaudžu kopšana un izcirtumu atjaunošana joprojām nenotiek apmierinoši. Situāciju komentē valsts meža dienesta Cēsu virsmežzinis Māris Sestulis:

– Rajonā katru gadu vidēji kailcirtēs nocērt 2430 ha meža. Tas nozīmē, ka šādu platību vajadzētu arī apstādīt un izkopt. Diemžēl tā nenotiek, un jau ”sakrājušies” 8400 hektāri neatjaunoto platību. Tas ir pieci procenti no visa rajona meža.

Virsmežniecība jau vairākus gadus meža atjaunošanu izvirzījusi par galveno uzdevumu. Stādīšana un kopšana bijusi un ir galvenais konsultāciju darba virziens. Šogad meža īpašniekiem organizēti 57 semināri, sniegtas 4,6 tūkstoši dažāda rakstura konsultācijas. Pašvaldību izdevumos par šīm tēmām ievietoti 77 informatīvi skaidrojoši raksti. Esam īpašniekiem atgādinājuši par likuma prasībām, izsūtot 611 vēstules, bet… Rezultāts varētu būt labāks. Reizēm grūti saprast meža saimnieku. Mežs taču ir viņa īpašums, viņa dzimtas mantojums nākamajām paaudzēm.

Cerams, ka uzkritušais sniegs nokusīs. Šis ir labākais laiks jaunaudžu kopšanas darbiem, to vajag izmantot. Lūdzam sekot līdzi informācijām un izmantot valsts atbalstu šim darbam. Jāatgādina, ka par padarīto jāziņo mežniecību darbiniekiem, lai sakārtotās platības apzinātu un pieņemtu par atjaunotām.

Varam būt lepni, ka esam viens ar mežiem bagātākajiem rajoniem, tas aizņem 170 tūkstošus hektāru. Taču, kā jau jebkurš īpašums, arī mežs uzliek daudzus pienākumus, arī rūpes par izcirstā atjaunošanu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Plaša teritorija jaudīgai uzņēmējdarbībai

00:00
24.11.2024
22

Valmieras pievārtē pagājušajā nedēļā atklāja Industriālā parka būvniecību nepilnu 60 hektāru plašā teritorijā. Darbus plānots pabeigt nākamā gada beigās. Apbūves teritorijā būs inženierkomunikāciju infrastruktūra, liels loģistikas centrs, industriāls elektroenerģijas pieslēgums, plašas stāvvietas, dzelzceļa pievads. Dzelzceļu varēs izmantot, lai nodrošinātu kravu pārvietošanu starp Valmieras dzelzceļa staciju un    Industriālo parku. Paredzēts izbūvēt platsliežu dzelzceļa privātās lietošanas […]

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
33

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
45
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
46

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
143
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
62

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi